Vilekī nūstuoj i īdvasmoj „Litanejis” ceļš

Vilekī nūstuoj i īdvasmoj „Litanejis” ceļš

18. majā pyrmū reizi Vileks katuoļu bazneicā koncertieja Latvejis Radejis kuors i orkestris „Sinfonetta Rīga”, par kū vilecuoni ir cīši lapni. Taipat koncerti beja ari Viļānūs i Rēzeknē, nu niu vaira par “Litaneju” Vilekī.

Kab Zīmeļlatgolys ļauds i kotrs interesens varātu nūsaklauseit koncertprogramu „Litaneja”, kurei sastateita nu četru komponistu skonudorbim: Ērika Ešenvalda Debess Litānija, Jēkaba Nīmaņa Uzklausi, Māte, Valta Pūces Sajūta. Sirds. Debesis. i Ģirta Biša Rītausmai degošie vārdi i Uģa Brikmaņa, Sigvarda Kļavys i Mārtiņa Brauna taiseituo Videostuosta, radūšojai grupai beja juosadūd lelā i breinumainā ceļā. Kab sataiseitu itū koncertprogramu, 2008. godā dirigents Sigvards Kļava kūpā ar režisoru Uģi Brikmani aizsuoka braukšonu ekspedicejuos iz katuoļu dzīduojumu centrim Latgolā, Vydzemē, Zemgalē i Kūrzemē, kab īraksteitu, fiļmētu i dokumentētu „maja dzīduojumus” bazneicuos i pi ceļamolu krystim, kai ari, kab sasatiktu ar senejūs dzīduojumu pratiejim. Itū izfiļmietū materialu īdeve četrim komponistim, kab jī radeitu skonudorbus, izmontojūt dzīduojumu stilitstiku.

„Celi puorsakrystuoja. Pasasokūt tam, ka gareigu cylvāku celi puosakrystuoja, tī atvede ekspedicejis vadeituojus iz Latgolu, kur jī nūviertieja latgalīšu sīvu bolsu dzīduojumus. Ari itymā koncertprogramā atkluosim, ka asam aicynuoti saprast, ka vysi myusu celi vad iz Dabasim”, tai izrunojūt iz koncertu atguojušūs, saceja Vileks nūvoda dūmis vadeituojs Sergejs Maksimovs.

Kotrs dzīduojums, kū varieja dzierdēt koncertprogramā, ir dzīduotuoju personeigais stuosts, saruna ar Vysuaugstuokū. Koncertprograma paruodeja gon kūpā dzīduošonys lelū spāku, gon atkluoja dzīduotuoju dvēseli. Koncerts izskanieja kai vīnā olpys viļcīnī, dūdūt vareibu koč drupeit pīdzeivuot i sajust tuo, kuo sajuta ekspedicejis dalinīki, īrokstūt dzīduojumus. Koncertprogramys režisoram Uģim Brikmanim izadeve paruodeit Litanejis celi, ļaunūt puordzeivuot, kai caur cylvāku dvēselem teik pastuosteits i dūts viestejums cytim cylvākim, dzīžūt ļusteigi, skumi, izjusti, aizrauteigi i patīsi. Litaneja Vyssvātuokuos Jaunovys Marejis gūdam caurveja taiseitū videostuostu.

„Tys nav taids vīnkuoršs ceļuojums iz Vileki. Itys beja ceļuojums, kab atsagrīztu. Mes atsagrīzem ite ar tū sajiutu, ar tū padareitū dorbu, kū mes pyrma vairuoku godu maja mienesī ite braucem, klausejamīs i īrakstejom ituo nūvoda dzīduotuojus. Tys ir eipaši atsagrīz ite, muzicēt Vileks katuoļu bazneicā, muzicēt cylvākim, nu kurim guoja īdvasma. Tei ir piļneigi cyta atbiļdeibys sajiuta. Tei ir cīši lela pīpiļdiejuma sajiuta. Bazniecuos, kur naorganizāti, pavysam dabeigi nūteik dzīduojumi, īkomponejūt tūs skonudorbā, dzīduojumi ir „dzeivi”. Es dūmoju, ka myusim vajag koncertēt na tik Reigai tyvuokā apleicīnē, nu ari tymūs nūvodūs, kur Reigys kulturys ceļš naaizasnīdz da jim. Vileks nūvoda privilegeja i boguoteiba ir itei breineiguo Vileks katuoļu bazneica, kur myzuka cīši labi jiutās”, piec koncerta atkluoja dirigents Sigvards Kļava.

Komponists Jēkabs Nīmanis pastuosteja, ka koncertā Reigā jī raudzeja cylvākim paruodeit, kū jī pīdzeivuoja, īrokstūt dzīduojumus, gribieja, kab reidzinīki koč drupeit sajustu tuos izjiutys, kū pīdzeivuoja projekta radūšuo grupa, nu „Vilekī jius asat daļa nu itim dzīduojumim. Mes – muziki i skateituoji pīsadolom itymā procesā. Projekta taiseituoji naparuodeja tik dokumentalu materialu, nu emocejis, kur Jius asat daļa nu tom. Muns golvonais aizdavums sovā skonudorbā beja paruodeit tuos emocejis, kas roduos manī. Es nagribieju puorlīcynuot par kaidu ideologeju, bet gribieju paruodeit, kū es sajutu, kod īsarodu dzīduojumu ekspedicejuos Latgolys regionā, kaidys roduos attīceibys ar latgalīšu kulturu. Skonudorbs „Uzklausi, Māte” ir kai ceļuojums. Tys suocās vīnā punktā i pamozeišam, pamozeišam īmam iz prīšku, kur vysu laiku myus sagaida jauni puorsteigumi i breinumi. Tū es paruodu muzykā, saglobojūt puordzeivuojumu, kū izjutu ekspedicejis laikā. Skonudorbā izavieleju tūs tekstus, kuri vysu precizuok pasoka, kaidu viestejumu es sajiemu nu ituo ceļuojuma”, ar skonudorba byuteibu īpazeistynuoja Jēkabs Nīmanis. „Vajag tik vilecuonim saceit: „Myusim vajag i mes grybam”, tod nūteikti atsarass dzierdeigys auss i mes ar prīcu koncertētu ite vēļreiz”, saviļņojūši saceja S. Kļava.

Lels paļdis ekspedicejis vadeituojim, komponistim, muzikim i dzīduotuojim par īguļdeitū dorbu, par sajimtū puordzeivuojumu i izdzeivuotū Litanejis celi. Saglobuosim katuoliskū dzīduojumu tradiceju Vileks nūvodā, kab dūtu īdvasmu jaunim skonudorbim i kab izalyugtu Dīva svieteibys myusim vysim.

Sagatavieja i kartenis taisieja Vineta Zeltkalne

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Oct
5
Tre
15:00 Pītera Korsaka fotografeju izstu... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Pītera Korsaka fotografeju izstu... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Oct 5 @ 15:00 – 16:30
Izstuode viestej par 20. i 21. godu symtā satyktajim zynomajim i mozuok zynomajim latgalīšim. Tei ir līceiba par laikabīdrim mynātajā periodā, kurūs vydā ir Pīters Zeile, Evalds Vasilevskis, Bronislava Martuževa, Juoņs Streičs, Bronislavs Spridzāns i[...]