Baļtinovys Muzykys i muokslys škola nūsvietejuse 25 godu jubileju

Baļtinovys Muzykys i muokslys škola nūsvietejuse 25 godu jubileju

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

7. majā tyka svieteits Baļtinovys Muzykys i muokslys školys 25 godu jubilejs, informej školys puorstuovi. Svātkūs ar prīšknasumim sveice audziekni, kai ari absolventi kai kluotīnē, tai attuolynuotai nu taidu vaļstu kai Jaunzelande i Norvegeja.

Par nasavteigu dorbu i īguļdejumu Latvejis kulturā Latvejis Nacionaluo kulturys centra (LNKC) puorstuove Ruta Cibule pasnēdze gūda rokstu klavīrspēlis školuotuojai Romualdai Dāvidai. LNKC atzineibys rokstus sajēme ilggadejuo vizuali plastiskuos muokslys školuotuoja Lilita Kūkoja i pyušaminstrumentu spēlis školuotuojs Aigars Bukšs.

Ar sveicīnim beja īsaroduši puorstuovi nu Bolvu nūvoda dūmis i Bolvu nūvoda pošvaļdeibys Izgleiteibys puorvaļdis. Bolvu nūvoda Izgleiteibys puorvaļdis vadeituoja Inese Circene runā pastreipuoja, cik cīši Bolvu nūvods lepojās, ka tymā ir vasalys treis muzykys i muokslys školys i vareibys jaunīšim atteisteit sovus talantus sevkurā nūvoda pusē.

Ar sveicīnim beja īsaroduši ari kolegi nu Bolvu, Viļakys, Ludzys, Kuorsovys muzykys i muokslys školu, attuolynuoti sveicīni tyka syuteiti nu Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškolys i Zylupis Muzykys i muokslys školys, sveicieju vydā beja ari Baļtinovys vydsškola, kai ari sveice bejušī kolegi i absolventi. “Kab napuorsamej tradicejis i sasagloboj latgaliskuos vierteibys!” nūvielēja Kuorsovys Muzykys i muokslys školys direktore Vera Krišāne.

Baļtinovys Rūmys katuoļu draudzis pravests Filips Davidovičs apsveikuma runā pastreipuoja, ka sovim draugim i rodim Pūlejā vysod stuosta, cik cīši lepojās ar itū unikalū faktu – mozajā cīmatā Baļtinovā ir pošim sova muzykys i muokslys škola. Tei ir lela boguoteiba, kas pīpylda jaunīšu gora pasauli. 

Muzykys i muokslys školys direktore Marija Bukša sovā runā pasasaceja vysim ilggadejim atbaļsteituojim, školys dybynuotuojim i uzturātuojim, kas ir paleidziejuši školai pastuovēt i atsateisteit. “Jau 25 godus latgalīšu speits i inteligence ir tuos muzykys i muokslys školys eipašeibys, kas itū pīrūbeža jūslu ir boguotynuojušys i veiduojušys par vīnu nu leluokūs Bolvu nūvoda kulturys centru. Kotrys myusu audzieknis ir myusu byušona iz prīšku. Jis navar sovu augšonu atlikt iz kaidu cytu laiku voi labvieleiguokim apstuoklim, mums juovuica bārni ite i niu. Kvalitativa izgleiteiba i paplašynuots redzis lūks – tys ir vysleluokais vairūgs pret gora nabadzeibu.”

Galerejā Baļtinovys Muzykys i muokslys školys 25 godu jubilejis koncerts, foto Vilhelms Laganovskis

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
19
Svā
all-day Foto muokslinīka Juoņa Gleizda s... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Foto muokslinīka Juoņa Gleizda s... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
May 19 all-day
Nu 9. apreļa da 19. maja Latgolys viestnīceibys “Gors” Muokslys galerejā i pyrmuo stuova seminaru telpā eksponāta foto muokslinīka Juoņa Gleizda symtgadei veļteita izstuode “GAISMĀ. punkts”, informej “Gora” puorstuove Santa Kļaviņa. Izstuode sastuov nu Juoņa[...]
all-day Latgolys grafikys simpozeja izst... @ Rotko muzejs
Latgolys grafikys simpozeja izst... @ Rotko muzejs
May 19 all-day
Pīktdiņ, 22. martā, 16.00 stuņdēs Rotko muzejā nūtiks 12. Storptautyskuo Latgolys grafikys simpozeja nūslāguma izstuodis atkluošona i muokslinīku gūdynuošona.   Storptautyskais Latgolys grafikys simpozejs, kas itūgod nūteik nu 8. da 22. marta, jau divpadsmytū reizi[...]
all-day Rotko muzeja pavasara sezonys iz... @ Rotko muzejs
Rotko muzeja pavasara sezonys iz... @ Rotko muzejs
May 19 all-day
1. martā ar četrom jaunom Latvejis muokslinīku izstuodem tiks atkluota Rotko muzeja pavasara sezona. Kai informej muzeja puorstuovi, tamā byus apsaverama izstuode “Bastions”, kuru veiduojuse vīna nu Latvejis laikmeteiguos gleznīceibys spūdruokūs muokslineicu – Frančeska Kirke, fotografa[...]
May
21
Ūtr
15:00 Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 21 @ 15:00 – 16:30
Izstuode byus veļteita muokslinīkam i literatam Juoņam Trūpam (1924-1989), pīmynūt jū symtgadē. Koč i sovys dzeivis leluokū daļu J. Trūps ir pavadejs trymdā, dzeivuodams ASV natuoli nu golvyspiļsātys Vašingtonys, vystik vysu sovu rodūšū darbeibu, breivū[...]