Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv reizi nu reizis pīduovoj vysaidu dzīšmu latgaliski izlasi. Itūreiz izlasē dzīsmis, kas veļteitys voi kuruos teik pīsaukta Leldīne. Koč i Leldīne Latgolā vaira ir kristeigi svātki, izalaseituos dzīsmis pamatā nu tradicionaluos muzykys īrokstu.

Latgolā īrosts, ka Leldīne plotuok teik svieteita kai kristeigī svātki ar krystaceļu, Svātū Mišu, ūlu, maizis i cytu lītu pasvieteišonu, bet vysa ituo vydā natryuks ari dareišonu, kas teik skaiteitys pi tradicionaluos kulturys – šyupošunuos, kāčuošonuos ar ūlom i cytys. Leldīnis svieteišona ir atzeimuota kalendarā i Latvejā tod ir četrys breivdīnys, bet daļa ar dorbuošonūs folklorys laukā vaira saisteitu ļaužu senejū Lelū dīnu voi Latgolā sauktū Leldīni svieteja marta golā (20. martā), kod dīna i nakts ir vīna garuma.

Latgaliski dzīšmu ap Leldīni nav cīši daudzi, bet tom, kurys plotuok zynomys, ir topušys vysaidys versejis, kurys, gaidūt Leldīni, pīduovojam nūsaklauseit portala lakuga.lv skaiteituojim. Kai viestej Latvīšu folklorys kruotivis digitalajā arhivā garamantas.lv Augusta Kurcina Rudzātu apleicīnē savuoktuo paruna, “Dzīsme pacyloj kai Leldīnis leigačys” (LFK 2146,1079) – vielejam, kab tai i paīt itī svātki!

1. Atīt Leldīne

Dzīsmis “Atīt Leldīne” teksta varianti folklorys kūpys “Ilža”, ”Speiga”, Asnatis, Aurēlijis i Aīdys Rancānis, postfolklorys “Rikši” i ari itūgod publicātajā folklorys kūpys “Upīte” izpiļdejumā.

#FKUpīte – Atīt Leldīna

Asnate, Aurēlija i Aīda Rancānis – Atīti Lendīna

Folklorys kūpa “Ilža” – Atīti Leldīne

Folklorys kūpa ”Speiga” – Atīti Leldine

Postfolklorys grupa “Rikši” – Lendīna

2. Kū es devu šyupeļam

Dzīsme “Kū es devu šyupeļam” etnogrupys “Ogas”, folklorys kūpys “Ilža” i tradicionaluos dzīduošonys grupys “Saucējas” izpiļdejumā.

Etnogrupa “Ogas” – Kū as devu šyupeļam

Tradicionaluos dzīduošonys grupa “Saucējas” – Kū as devu šyupeļam

Folklorys kūpa “Ilža” – Kū es devu šyupeļam

3. Nakariti šyupeleiša

Dzīsme “Nakariti šyupeleiša” folklorys kūpys, “Speiga”, folklorys kūpys “Garataka” i Edgara Zilberta izpiļdejumā nu tikū, 2025. gods marta golā, publicātuo folklorys kūpys digitaluo minialbuma “Ko Lieldiena man atnesa?” i Reigys Tehniskuos universitatis veiru kora “Gaudeamus”, etnodzīduotuoju Laumys Bērzys i Asnatis Rancānis dzīduojumā nu Uģa Prauliņa cikla “Pagānu gadagrāmata”.

Folklorys kūpa ”Speiga” – Nakariti šyupeleiša

Folklorys kūpa “Garataka” i Edgars Zilberts – Nakariti šyupeleiša

Veiru kors “Gaudeamus”, Lauma Bērza, Asnate Rancāne – Nakarati šyupeleiša

4. Komer mes Latgolā

Dzīsme “Komer mes Latgolā” ir dzīšmu autora i izpiļdeituoja Andra Eriņa skaņdorbs, kuru īdzīduojs pats autors i grupa “Dricānu dominante”. Dzīsmē, kas publicāta 2007. godā izdūtajā albumā “Latgolys Radejis dzīšmu izlase #1”. Itū skaņdorbu varbyut i navar pīskaiteit pi polularuokūs Leldīnis dzīšmu, bet jimā teik pīsaukta Leldīne i ari drupeit cyts žanrys nakai īprīšk apsavārtajuos dzīsmēs.

Dricānu dominante – Komer mes Latgolā