Rokstu sagataveja: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Portals lakuga.lv jau informēje, ka nu 3. da 9. augusta Aglyunā nūtiks “2×2” seminars “Steiga”. Seminaru organizēja kusteiba “2×2”, i tuos mierkis ir radeit vidi, kurā sevkuram jaunam latvīšam ir vareiba pylnveiduot sevi Latvejis sabīdreibā i justīs pīdareigam sovai vaļstei. Portals lakuga.lv īsavēre i izzynuoja, kai aptyvai 60 jaunīšim nu deveņom pasauļa vaļstim guoja seminara nūslāguma pasuokumā i itamuos dīnuos Latgolā.

Itūgod “2×2” vosorys seminara Latgolā vadeituojs beja folklorists i dzīduotuojs Ēriks Zeps, tok jam tolkā guoja ari vairuoki paleigi. Ar vysim nūmetnē īsaisteitajim ļaudim i jūs pīnuokumim var īpasazeit ITE. Par seminara nūtikšonys vītu tyka izraudzeita Aglyunys Katuoļu gimnazejis apleicīne – āka, kas atguodynoj pili. Aglyuna ir cīši saisteita ari ar prīsteri, gimnazejis direktoru i cylvāku gluobieju Ūtruo pasauļa kara laikā Aloiziju Broku. Jis beja seminara vadeituoja Ērika Zepa vactāva muotis bruoļs.

“Da šam kusteibā “2×2” es īsasaisteju kai daņču spālātuojs i 2019. godā Latgolā beju ari īvierzis “Īpazeisti Latgolu” vadeituojs. Cytys pīredzis maņ nabeja. I tai pyrma pusūtra goda “2×2″ padūme saceja, ka grib reikuot seminaru Latgolā i mani redz kai cylvāku, kas var atkluot Latgolys burveibys. Tys maņ beja lels izaicynuojums, bet es ar reizi saprotu, ka grybu jaunīšim paruodeit Latgolu taidu, kaidu tū radzu es. Pi reizis tei beja ari lela uzajimšona, zynūt, ka nivīns seminars nav vadeits i cik daudzi dorba tys prosa. Skaidrs, ka pošam itei pīredze beja īspaideiga, jo apjūms lels, saorganiziešona praseja daudzi laika i dorba. Grybu pastreipuot, ka ituo vysa dorba laikā i treis godus dzeivojūt Līpuojā, kur relativi asu atrauts nu Latgolys kasdīnys dzeivis, maņ ir juoizteic tys, cik Latgolā aizviņ ir atsauceigi i ciļvieceigi ļauds. Suocūt nu pasuokumu, kūpaktivitašu sarunuošonys, nianšu rysynuošonys – Latgolys cylvāki pasaruodeja šmuki. Šmuki taidā ziņā, ka ir gotovi degt par idejom ari tod, kod namoksoj. Izpaleidzēt i byut ciļvieceigi kluotasūši, dūt nu seve lobuokū, kū var snēgt,” tai Ēriks.

Taipat iz vaicuojumu, voi ari nuokušgod seminars varātu nūtikt Latgolā, Ēriks atbiļd: “Nav saceits, ka nuokušgod tys varātu byut Latgolā, vystycamuok, ka nā, jo videji Latvejā nūteik 1 seminars godā, kas ir uorpus zīmys i vosorys saulgrīžim. Es saceitu, ka nā – juopaīt laiceņam, i juodūd īspieja cytim nūvodim ruodeit sovu vareibu i boguoteibu.”

“Juosoka, ka, seminaru veidojūt, vajadzēje sasaskart ar vysaidim stereotipim. Pyrmais stereotips, kas īt pruotā i kū daudzi nasaprūt – ka Latgola nav lātuoka vīta par Reigu voi cytu vītu Latgolā, ka vysu transportu i logistiku deļ ite izmoksys pat ir leluokys nakai cytur Latvejā. Tys atsatīc ari iz ādynuošonu, palikšonom i vysu cytu. Ūtrais – jutu, ka daudzus jaunīšus bīdynuoja Krīvejis rūbeža tyvums. Beja juoīlīk zynoms dorbs, lai izskaidruotu, ka Latgola ir tik pat drūsa kai Reiga gadejumā, ka suoktūs kars. Taipat ari cyti stereotipi. Es eistyn raudzeju tūs lauzt, pasaucūt vysaidus Latgolys cylvākus. Ite maņ juoizceļ kūpaktivitašu vadeituoji – Anita Upeniece, Ainārs Kiserovskis, Antra Toporkova, Ērika Ruhmane i Liene Skrebinska. Ka jaunīšim ruodejuos, ka jī brauc iz cytu vaļsti, kam jim eistyn beja sajiuta, ka Latgola ir cyta republika, tod es skaitu, ka mums izadeve paruodeit, ka nui, zynomā mārā Latgola ir cyta republika, bet tamā ziņā, ka nu tuo nav juosakautrej. Mes asam cytaižuoki, mes pasauli uztveram cytaižuok, mes atsatīcam pret lītom sovaižuok. Varbyut mes naizsekojam leidza kaidim skriejīnim, kas nūteik, tok myusu cytaidums, myusu pasauļs nav svešs. Jis byuvej taidu stypru cītūksni, kas ir pyrmais myurs, kas turēsīs preteimā Austrumu kaimiņa ībrukumam. Taišni ar sovu cytu, ar speitu mes turēsim dūmu par vīnuotu, tok na vīnaidu Latveju. Maņ ruodīs, ka jaunīši tū saprota. I maņ eistyn beja lela prīca, ka daudzi jaunīši maņ guoja kluot vaicuot, voi ir vēļ kaidys nūmetnis, kur nedelis garumā var īpazeit Latgolu? Beja ari jaunīši, kuri sūlejuos ite atbraukt vēļ. Piec seminara daži ari palyka Aglyunā iz kaidu laiku, pat aizguoja da bazilikai, lai īpazeitu itū vītu tyvuok. Ruodīs, ka seminara mierkis ir sasnāgts,” tai par tū, ar kū saguojs sasaskart, taisūt seminaru Latgolā, izasoka Ēriks Zeps.

Seminara komunikacejis kuratore i aktiva jaunīte nu Latgolys Agnese Skangale pīzeist: “Maņ beja cīši lela prīca dzierdēt jaunīšus nu Latgolys, kuri runuoja latgaliski. Ari Ēriks Zeps i puora projektu aba īvieržu vadeituoju šaļtim runuoja latgaliski. Taipat daleibnīki, kuri poši nabeja nu Latgolys, aicynuoja myus vaira saziņā izmontuot latgalīšu volūdu, jo jī vysu saprūtūt.”

Itūgod seminara tema – steiga. Latvīšu literarajā volūdā itys vuords apzeimoj lelu vierzeišonuos uotrumu, tok tulkuojumā nu latgalīšu volūdys latvyski tys nūzeimoj “stīga”. Seminara sātyslopā skaidruots tai: “Itys byus stuosts par sirdssteigom, kurys veidojam ar cytim cylvākim i kas ir byutiska dzeivis kvalitatis sastuovdaļa; vīnuotū dažaideibu voi dažaidū vīnuoteibu, kas myus vysus savej kūpā latvyskā steigā.”

Pabeju seminarā tik puora stuņdis, tok ari es ik pa laikam varieju dzierdēt i sajust latgaliskuo garšu. Te ar mani kaids sasavasaloj latgaliski, kaids runoj latgalīšu volūdā, te stuov latgalīšu dzīšmu gruomota, latgaliski dasprausta dīnys programa, kaids padzīd ci nūskaita tautysdzīsmi latgaliski. Tok vysvaira munu uzmaneibu pīvērse kaids jaunīts, kurs, izastuojūt voi prezentejūt kuo naviņ, vysu laiku runuoja latgaliski. “Es asu nu Rēzeknis, i itys ir muns ūtrais “2×2” seminars. Nu suoku vyspuor nazynuoju, kas tys taids ir, tok tai kai asu vīns nu “Vītola fonda”, kas ir kusteibys “2×2” sadarbeibys partners, stipendiatu, jī maņ pīduovuoja vareibu pīsadaleit zīmys seminarā “Ieskrējiens”, kas nūtyka paguojušuo gods izskaņā. Tī es eistineibā saprotu, kas ir “2×2″. Tys eistyn ir nazkaids eipašs pasauļa latvīšu izveiduots pasuokums, kurā tu sasajiuti eipaši latvīts. Maņ kai latgalīšam tys beja taids papyldu viļņs, i es saprotu, ka ite maņ byus diveji viļni, kas mani papyldynuos i pīpiļdeis kai kasdīnys dorbim, tai emocionali – sovu dzeivis vierteibu spektrā. Kasdīnā piedejā laikā daudzi narunoju latgaliski, tok ar sovu muoti gon ik pa laikam parunojam. Vīnu šaļti, kod studieju Jelgovā, ar sovim kursa bīdrim puora reizis paraudzeju sasarunuot latgaliski, tai raugūt latgaliskū īvierzeit jūs vidē. Jī pa pusei mani saprota voi vyspuor nasaprota, tok nabeja švaki nūskaņuoti. Vystik latvyskuo vide manī pošā radeja dabisku nūspīdumu, kurā gribiejuos runuot latvīšu literarajā volūdā, partū ka es ar sovu latgaliskumu tamā naīsadarātu. Piec ituos nūmetnis maņ daudzi lītys nuoce gaismā – navajag sevi nūrūbežuot nu latgaliskuo i latgalīšu volūdys kasdīnā i sarunuos. Tys ir muns latvyskais! Ka kaids nasaprūt, es jam vysu paskaidruošu. Ari cytim tys padareitu dzeivi interesantuoku. Cylvākim vajadzātu byut atvārtim taidam izaicynuojumam, deļtuo ka latgalīšu volūda kai ni kai ir kas taids, kas nav nivīnai cytai pasauļa vaļstei,” tai Mairis Ladusāns par seminaru i latgaliskū.

Pyrmū reizi iz seminaru i ari Latveju beja atbraukuse Alana Purin de Sousa nu Brazilejis. Juos vacvactāvs beja latvīts, kurs 1890. godūs nūbraucs iz Brazileju i dzeivuojs latvīšu kolonejā. Vaira par latvīšim Brazilejā var izzynuot dokumentalajā kinā “Vārpa – apsolītā zeme” ITE. Brazīlīte jau divejus godus vuicās latvīšu volūdu i pat apsver dūmu kaidu dīnu puorsavuokt iz Latveju. Par gasteišonu Latvejā Alana soka tai: “Maņ cīši pateik Latveja. Tei ir cīši šmuka vaļsts. Pyrma atbrauču iz seminaru, nazynuoju par taidu Latgolu – gasteit ite ir vīnreizeiga pīredze. Pyrmuos seminara dīnys beja intensivys. Tai kai es tik labi nasaprūtu latvyski, tod beja pagryuši, i es dūmuoju, kū es vyspuor ite doru. Vāluok vaira īpazynu latvīšus – jī ir cīši jauki i laipni. Kotru dīnu sasajutu drūsuok i drūsuok. Niu es vaira jiutu sevī latvyskū identitati, i tys ir breineigi – sajust sovys saknis.”

Pyrmuos “2×2” nūmetnis nūtyka 20. godu symta 60. godūs Zīmeļamerikā, kab styprynuotu latvīteibu jaunīšu vydā, kuri dzymuši i auguši uorpus Latvejis. Nu 2015. gods vosorys “2×2” nūteik ari Latvejā, apvīnojūt Latvejā i uorpus tuos dzymušūs latvīšu jaunīšus. Pyrmais “2×2” seminars Latgolā nūtyka 2019. godā Augšdaugovys nūvoda atpyutys bazē “Virogna”, bet 2024. godā seminars “Īspaids” nūtyka piļsātvidē Daugovpilī.

Fotogalerejā biļdis nu seminara “Steiga” nūslāguma pasuokuma. Foto: Amanda Anusāne