Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

2026. gods īsasuocs ar skumu viesti Latgolys pūdnīku saimei – myužeibā nūguojs keramiks Leonards Vincevičs (09.03.1944.–01.01.2026.), viestej Andreja Paulāna tautys lītiškuos muokslys studejis vadeituojis Evijis Vasilevskys publicātuo informaceja socialajā teiklā Facebook.

Pūdnīka dzymtuo vīta ir Rēzeknis apriņka Sakstagola pogosta Vorkali. Juo bierneiba paguojuse, kai saceja pats meistars: “Taidā kai mozā vaļstī”. Pat Leonarda pīdzimšona ir nūtykuse sātys pierteņā, na slimneicā. Dzymtys seņči beja pūli, laikam partū saknēs beja īlykta mīlesteiba iz dorbu – vyss spāks veļteits saimisteibys izaugsmei, nu vactāva puormontuota mīlesteiba pret zyrgim. Pats pūdnīks stuostejs, ka ari rodūšuo dzierksts guojuse nu vactāva Stanislava.

Školys gaitys keramikam paguoja Viļānu vydsškolā. Kai pats Leonards reiz stuostejs, tod juo pyrmuo saskarsme ar muolu nūtykuse, apmeklejūt Gaļānu pūdnīka Vylcāna darbneicu. Nu 1978. gods bejs Latgolys keramikys studejis (nu 1986. gods Andreja Paulāna Tautys lītiškuos muokslys studeja) dalinīks. Apmekliejs Tautys universitatis Keramikys nūdalis nūdarbeibys muokslys zynuotnīka Juoņa Pujata (1925-1988) vadeibā. Keramiks pīsadalejs studejis aktivitatēs nu pyrmsuokumu leidz pat pādejam elpys viļcīņam. Nu 1993. da 2009. goda beja ari studejis vadeituojs. Struoduojs Viļānu pakolpuojumu kombinatā par muokslinīku nūformātuoju. Fiļmiejs Latvejis televizejis raidejumam “Panorāma“ sižetus kai uorštata korespondents. Leonards beja aktivs Latgolys pūdnīku dīnu dalinīks vysā tūs pastuoviešonys viesturē nu 1980. gods leidz pat 2025. godam.

Rodūšajuos izpausmēs – dorbā ar muolu – keramiks struoduoja lobuokajuos Sylajuoņu pūdnīceibys tradicejuos, taiseja saimisteibys traukus – izteiksmeigu formu skryuzis, škeivus, svečturus. Keramikys prīškmati ir meistareigi puorkluoti ar vairuoku tūņu glazuru, prīškrūku dūdūt zaļgonbryunajim tūnim, puora reižu atsaļuove puorlīcynūši eksperimentēt ari ar kūšuokom kruosom. Eipaši pakļuoveigs muols palyka meistara rūkuos, kod tyka taiseiti lelu formu škeivi i svečturi. Filigrani izkūpe zemglazurys grafiskuo ornamenta eipašu veiduošonys pajiemīni, kas vysuspūdruok radzams iz škeivu. Vincevičs beja aktivs Latgolys muokslinīku rudiņa izstuožu dalinīks. Taipat jis vysod izruodeja cīnu pīredzis boguotuokajom personeibom, apmeklejūt vysaidys nūtikšonys, duovojūt eipašys pīminis medalis kai uzmaneibys aplīcynuojumu.

1978. godā suoce īkūpt Kulturys darbinīku parku sūpluok sovai dzeivis i dorba vītai Rēzeknē, Strielnīku īlā. Tuo saturu regulari papyldynuoja ar jaunim kūku statejumim, atzeimejūt Latgolys personeibu eipašys godskuortys i augustā īkuortojūt retrospektivys personeiguo kruojuma keramikys dorbu ekspozicejis. 1980. godā keramiks dabuoja nūzeimeigū Tautys daiļomota meistara gūda nūsaukumu. 2024. godā iz Leonarda Vinceviča 80 godu jubileju tyka izdūts juo rodūšuos dzeivis apkūpuojums izdavumā “Leonards Vicevičs. Latgales keramiķis”.

Portala lakuga.lv redakceja izsoka leidzjiuteibu keramika Leonarda Vinceviča saimei, tyvuokajim i dorbu leidzgaitnīkim!