Roksta autors: Sandis Laime, LU Literaturys, folklorys i muokslys instituta vodūšais pietnīks

Latvīšu folklorys kruotivis (LFK) arhivā globojās apjūmeigs latgalīšu folklorys vuokums – vaira nakai 56 000 rūkroksta lopu, kas vys vēļ gaida ryupeigu izpieti i globoj na vīnu viņ interesantu atkluojumu, tymā skaitā pietejumim par latvīšu/latgalīšu mitologeju. Par subjektivi interesantuokajim atrodumim, kasdīnā nūsadorbojūt ar latgalīšu folklorys kolekceju apstruodi LFK digitalajā arhivā garamantas.lv, es grybātu pastuosteit kai itamuos, tai “Pīzeimēs par latgalīšu mitologeju” iz prīšku. Juopastreipoj, ka ar “latgalīšu mitologeju” ite nav dūmuota kaida eipaša, tik latgalīšim rakstureiga mitologiskūs prīškstotu sistema. Latvīšu folklorā vārojama lela zamuokuos mitologejis byutņu vysaideiba, i nareši itūs byutņu tradicejis teritoriali ir bejušys cīši lokalys, izplateitys tik dažūs pogostūs, partū taidi termini kai “latvīšu mitologeja” voi “latgalīšu mitologeja” ir gona nūsaceiti.

Itaidu lokalu Latgolys tradiceju izpietei daīmams saleidzynūši tryuceigs materials, i tam ir sovi īmesli. Atškireibā nu cytu Latvejis nūvodu latgalīšu folklorys vuokšonā 19. godu symta beiguos i 20. godu symta suokuos eipaši aktivai īsasaisteja goreidznīki (Fraņcs Trasuns, Pīters Smeļters, Kazimirs Skrynda, Felikss Boleslavs Laizāns, Nikodems Rancāns i c.). Latgalīšu folkloristikys viesturis pietneica Angelika Juško-Štekele nūruoda, ka goreidznīku attīksme pret folkloru ir bejuse selektiva – par tautai lītdereigim žanrim tyka pīzeitys tautysdzīsmis i puosokys, sovutīs pret tautys mageju i ticiešonu muonim goreidznīku attīksme beja nūraidūša. Itaida selektiva attīksme vārojama daudzuos latgalīšu folklorys kolekcejuos, partū, saleidzynojūt ar cytim Latvejis nūvodim, Latgolā mozuok pīraksteitys līceibys par tautys ticeibu, kas vysubīžuok atsaspīgeļoj mitologiskajuos teikuos i ticiejumūs. Reizē, pasasokūt atškireigajai Latgolys geopolitiskajai situacejai nu 16. godu symta ūtruos pusis, atškireigajai religiskajai identitatei, geografiskajam nūvītuojumam i etniskajam sastuovam, itys materials ir uorkuorteigai interesants.

Bruoļu Ārmaņu folklorys kolekceja

Vierteiguokūs latgalīšu folklorys kolekceju saroksta viersejā golā es pastateitu bruoļu Aleksandra i Ontona Ārmaņu folklorys vuokumu LFK [263]. Tymā registrāti 3257 folklorys teksti, kas puorstuov gondreiž vysus folklorys žanrus – tautysdzīsmis, puosokys, teikys, nūstuostus, ticiejumus, meiklis, paražu aprokstus i tt. Kolekceja veiduota nu 1926. da 1929. goda, teicieji puorsvorā dzeivuojuši Ārmaņu dzymtajūs Zaļmuižys (itūšaļt Nautrānu) pogosta Pyntanūs i tūs tyvuokajā apleicīnē – Saukavīšūs, Puorkolnūs, Rūbežnīkūs, Kristiņkuos, Kapinēs, Pūramolā i Laigolys muižā, rešuok uorpus Nautrānu pogosta – Strūžānu, Drycānu, Gaigalovys, Bierzpiļs, Bieržgaļa pogostā i Kuorsovā. Teksti pīraksteiti Nautrānu izlūksnē.

Folklorys vuokšonys suoku pūsmā bruoli Ārmani pīraksteja tik tautysdzīsmis, vystik godūs iz prīšku pīroksti palīk daudzveideiguoki – vaira vuoktys teikys, puosokys, ticiejumi i vysaidu paražu aproksti. Ituo materiala vierteibu vairoj Ārmaņu pīeja, izvaicojūt teiciejus – sarunuos ar teiciejim nareši īrūsynuota kaida konkreta tema, par kurū pīraksteits vyss, kas teiciejam par itū temu zynoms. Tai kolekceja snādz gona detalizātu puorskotu par Nautrānu pogosta dzeivuotuoju dzeivi, dorbu, īražom i ticiejumim 20. godu symta 20. godūs.

Kiulieji

Atškireibā nu katuoļu goreidznīku folklorys vuokumu Ārmaņu kolekceja ļaun plotuok īsavērt tautys ticiejumūs par puordabiskajom byutnem. Itymā rokstā pastuosteišu par vīnu nu itaidu byutņu – reja kiuliejim aba vīnkuorši kiuliejim. Vuorda kiuliejs pamata nūzeime ir ‘cylvāks, kas kuļ labeibu’. Suokumā labeiba tyka kulta ar sprygulim, i tys beja cīši gryuts dorbs:

Aiz kū maņ leikys kuojis,
Aiz kū kupris mugorā?
Tū maņ dora kunga reja,
Kunga lelī teirumeņi. (LFK 1552, 38942) (Ite i iz prīšku folklorys i daildorbu citatūs saglobuotys izlūksnis sovpateibys – S. L.)

Elne, elne kunga reja,
Ūtra elne sveša muote:
Kunga reja svīdrus dzyna,
Sveša muote asarenis. (LFK 263, 919)

Labeibys kuļšona nūtyka eipaši tam paradzātūs kuormūs – rejuos, kur labeibys kiuleiši pyrma kuļšonys tyka kaļteiti, kurūt rejis cepli i/voi izmontojūt caurvieju. 19. godu symta ūtrajā pusē kuļšonu atvīgluoja mehaniskūs kuļmašynu īvīsšona, partū 20. godu symta pyrmajā pusē kuļšona ar sprigulim pamozam pagaisa. 20. godu symta vydā kuļšonu ar kuļmašynom sovutīs nūmaineja labeibys pļaušona i kuļšona ar kombainim.

Bruoļu Ārmaņu folklorys pīrokstūs vuordam kiuliejs konstatāta ari nūzeime, kas da šam nav fiksāta na latvīšu, na latgalīšu volūdys vuordineicuos – ‘puordabiska byutne, kas kuļ labeibu’. Pyrmū reizi itaidys byutnis pīmynātys nu tāva Izidora Ārmaņa (dz. 1880) 1929. gods februarī Pyntanūs pīraksteitā ticiejumā:

Jaunī saiminīki sovuos rejuos salyka kiuliejus: poši kuļ reita pusī, kiulieji vokora. Valns kiuļs, ka tam atsacies sevi i sovus bārnus. (LFK 263, 1770)

Nu ituo eisuo pīroksta izzynojam tik daudzi, ka ar kuļšonu nūsadorboj na tik cylvāki – gryutū dorbu apmaiņā pret cylvāku dvēselem varēja padareit ari valns, sovutīs par “rejā salyktajim kiuliejim” nikas dīvamžāļ vaira nav paskaidruots. Nūmonoms tik tys, ka tuos, leidzeigai kai valns, varātu byut puordabiskys byutnis, na cylvāki.

Vaira līceibu par kiuliejim pīraksteits nu teiciejis Gelis Plavinskys (dz. ~1889?), kura manuskriptā raksturuota itai: “Auguse un nūdzeivuojuse leidz divdesmitam dzeivis godam Makašanu pog. Bruožgolā. Puorejū laiku nūdzeivuojuse Zaļmuižys pog. Kristiņku dzeraunī. Mistike. Tic dvēseļu namiersteibai, raganeišonai, būršonai, bīdaklim.” Ari itys materials dokumentāts 1929. gods februarī. Teiciejis dzymtais cīms Bruožgola myusu dīnuos atsarūn Nautrānu pogosta teritorejā ~5 kilometrus nu Kristiņku, vystik piec teikuos pīmynātūs vītu radzams, ka juos kiulieju repertuars veiduojīs piec puorsaceļšonys iz Kristiņkom. Nu Gelis Plavinskys par kiuliejim pīraksteits vīns ticiejums i treis teikys:

Kiulieji. Tys ass laimeigs saiminīks, kuo reja kiulieji kuļ. Jī paleidz vairuok maizis saiminīkam pīkuļt. Ka vīnmār sešūs vīn kuļ i izataisa kiuleji reja. (LFK 263, 2138)

Vacajā Pynku rejā beja kiulieji. Vairuoki kristiņkīši dzierdiejuš, ka reja kiulieji kuluš. Ka sataiseiškūt sešūs, to mīls bejs i pazaklausētīs. (LFK 263, 2139)

Seņuok Laigolys rejuos kuluš. Reizi stuorosta klausuos, ka tai reib, ka kuļ pa reju divpadsmit kiulieju. Kur ta jī cik agri! Aizskrīn jis iz kulu. Kei tik taisa durovys vaļā, spryguly vīn saklaudz, ka sakar. Vuss palīk kluss, kei nikuo nabyutu. Izīt uorā, kuļ otkon. (LFK 263, 2140)

Saukavīšūs godu vīnpadsmit atpakaļ naskei tiuleņ piec vacuo Romona bēru goduos Jankelānu Petram īt car Romonu reju. Klausuos, kuls tai duc, ka četrūs kuļ. Īs jis īškā. Īīt. Nikur nikuo, kiulieji apklust, vuss mīrā. Izīt uorā, otkon kuļ. Īs vēļ atpakaļ. Īīt. “Kuo tu te vaicoj?” aizaklīdzīs nazkur styurī nabašnīks Kazmereits. Šis pa durovys uorā. Kiulieji otkon suokuš kuļt. Kiulieji kuļ taipat, kei eistī kiulieji: nūkuļ pus kluojīņa, apgrīž, kuļ vēļ otkon. Nūkuļ, sakar sprygulus, ka saklaudz vīn. (LFK 263, 2141)

Cytys līceibys par kiuliejim Ārmaņu vuokumā voi cytūs latgalīšu folklorys vuokumūs maņ cikom kas nav izadevs atrast. Īspiejams, itei ir bejuse saleidzynūši lokala mitologiskūs byutņu tradiceja, kas cikom kas dokumentāta tik divejūs Nautrānu pogosta zīmeļrītumu dalis cīmūs – Pyntanūs i Kristiņkuos, teikuos pīmynāti ari Saukavīši i Laigola. Kaidus sacynuojumus ļaun izdareit itī pīci folklorys teksti?

(1) Teksti apstyprynoj suokuma pījāmumu, ka par reja kiuliejim voi kiuliejim sauktys puordabiskys byutnis – obeju teicieju līceibuos tī stateiti preteimā cylvākim (Izidors Ārmanis: poši kuļ reita pusī, kiulieji vokora; Geļa Plavinska: kiulieji kuļ taipat, kei eistī kiulieji). Attīceibā iz vuorda reja/rejs dzimti juosoka, ka Ārmaņu pīrokstūs tys puorsvorā lītuots sīvīšu dzimtē, sovutīs kiulieju tekstūs vysmoz divejis reizis pīmynāts vuordu savīnuojums reja kiulieji, kurā vuords rejs, kai ruodīs, lītuots veirīšu dzimtē. Mīlenbaha-Endzelīna “Latviešu valodas vārdnīcā” i tuos papyldynuojumūs nūruodeits, ka ari cytur Latgolā (Cyblā, Pyldā, Maltā, Aulejā) vuordam reja ir fiksāta ari veirīšu dzimtis forma, līkūt pījimt, ka tys nav tik Ārmaņu klaidaini veikts pīroksts.

(2) Kiulieju vīneiguo nūsadorbuošona ir saiminīku gryudu kuļšona, kas nas saimei svieteibu, puorticeibu (GP: Tys ass laimeigs saiminīks, kuo reja kiulieji kuļ. Jī paleidz vairuok maizis saiminīkam pīkuļt).

(3) Kiulieju dorbuošonuos vīta ir cylvāku saimisteiba, konkretuok, reja. Itys kuorms, nu eipaši rejis ceplis, daudzuos vītuos Latvejā skaiteits par vysaidu mitologiskūs byutņu (eipaši ļaunūs goru, valna) uzaturiešonys vītu, taipat rejā veļu laikā baruoti ari veli.

(4) Kiulieju aktivitatis laiks ir dīnnakts tymsuo daļa (IĀ: vokorpuse, GP: agrys reits), kas ir ari cytu puordabiskūs byutņu aktiviziešonuos laiks.

(5) Kiulieji nav radzami, vys tik dzierdami. Piec dzierdātūs skaņu i ritmiskuos kuļšonys teikuos konstatāts, ka tī kuļ četrūs, sešūs, tūs skaits var byut pat divpadsmit (GP). Kod cylvāks, kas izdzierdējs kiulieju kuļšonu, rauga tim tyvuotīs, tī apklust, sovutīs atsatuolynojūt kuļšona otkon atsasuoc (GP). Itaida uzvedeiba ir tipiska ari cytom zamuokuos mitologejis byutnem, kam rakstureigys vysaidys akustiskys izpausmis (nakts rogonu veliešonuos, svātmeitu spriesšona i tt.).

(6) Vysubeidzūt – kurai nu puordabiskūs byutņu grupom kiulieji byutu daskaitomi? Jamūt vārā nalelū materiala apjūmu, iz itū vaicuojumu gryuši atsaceit. Itaids pazeimu komplekts varātu byut rakstureigs kai sātys gorim (vystik itūs goru labvieleiba parosti teik dabuota, tim regulari zīdojūt), tai myrušūs gorim, kurūs labvieleiba ari saisteita ar saimis labkluojeibu. Par lobu pādejai versejai nateiši līcynoj nu Gelis Plavinskys pīraksteituo teika, kurā kiulieju dorbuošonuos Saukavīšu Romonu rejā saisteita ar nesenejom Romonu Kazmereiša bērem. Tys, īspiejams, līcynoj par tū, ka Nautrānūs par kiuliejim skaiteiti myrušūs gori, kas ari piec nuovis turpynoj byut kluotyn palicieju pulkā i paleidz vairuot dzeivūs labkluojeibu.

Kiulieji i Madsolys Juoņs

Kod pīzeimis par kiuliejim jau beju gondreiž sagatavejs, sajiemu nu sīvys Edeitis interesantu duovonu – nūruodi iz Madsolys Juoņa dzejūli “Rejas kiulieji”:

Pa rejas apkvāpušū muti
Nuok veli kiuļu apgērbā.
Valns satrycynoj kula stuti
Un smīdamīs kreit kluojīnī.

Duņ rokstā spryguli un soka:
“Tai, tai, sit, sit! Tai, tai, sit, sit!”
Tik syla rosa pīres sloka,
Un syuras lases gryudūs rit.

Kod vuoles gurst nu roksta mejas,
Čaukst kluojīņs, kiuļūs sasaisteits,
Buoļ durīs apkvāpušas sejas
Un gaida, kod reiz uzauss reits.

Dzejūļa pyrmais pants izbur mitisku ainu – naksneigu reju, kurā dorbojās i valns, i kiulieji – “veli kiuļu apgierbā”, sovutīs ūtrajā pantā īpeita kiulieju teikom tik rakstureiguo akustiskuo nūskaņa – spryguļu sisšonys roksts: “Tai, tai, sit, sit! Tai, tai, sit, sit!”. Dzejūļs īkļauts Madsolys Juoņa pyrmajā dzejis kruojumā “Lynu zīdi”, kas publicāts 1943. godā, sovutīs 1944. godā kruojums dabuoja pyrmū vītu latgalīšu literarūs dorbu konkursā. Vitolds Valeinis “Lynu zīdu” ūtrajā, papyldynuotajā izdavumā 1998. godā roksta, ka kruojumā īkļautī dzejūli radeiti 20. godu symta 30. godu beiguos i 40. godu suokuos – “Sova puse, sova vide jū rūsynoj raksteit par bierneibā un jauneibā vāruotū, uzkruotū” (7. pl.). Madsolys Juoņs (eistajā vuordā – Juoņs Ludbuoržs, 1913–1975) dzims Ludzys apriņka Nautrānu (myusu dīnuos – Mežavydu) pogosta Gryudinīšu sādžā laikā, kod tik 15 kilometru attuolajūs Kristiņku i Pyntanu cīmūs Ārmani pīraksteja teicieju līceibys par kiuliejim. Dzejūlī izbūrtuo aina cīši labi īsakļaun īprīšk raksturuotūs kiulieju teiku nūskaņā, interpretejūt naksneigūs rejis kiuliejus kai veļus. Nadaudz spekulejūt, varātu pīļaut, ka ari Madsolys Juoņs bierneibā beja dzierdējs nūstuostus par kiuliejim, kam brīduma godūs veļteja pat atsevišku dzejūli. Ka tys tai byutu, Madsolys Juoņa dzejūli “Rejas kiulieji” varātu skaiteit par vēļ vīnu kiulieju tradicejis līceibu nu Nautrānu kulturtelpys.

Ka ari jums ir gadejīs kū nabejs dzierdēt par naksneigajim reja kiuliejim voi cytom puordabiskom byutnem, lyugums pasadaleit sovūs stuostūs, rokstūt iz sandis.laime@lulfmi.lv!