Roksta autore: Sofija Teicāne

Par latgalīšu volūdys lītuošonu pošvaļdeibu organizātajūs pasuocīņūs Latgolā

Soltais i snīguotais janvars ir eistyn pīmāruots apcereigom i analitiskom puordūmom. Garuos breivuos dīnys Zīmyssvātku i Jauno goda atzeimuošonai daudzim ļuove atsapyust dzeivis i dorbu skriejīnī. Beja kai siediešona pi kluotūs goldu, braukšona voi īšona gostūs, tai bazneicys apmekliejumi, i ari kaids vītejais pasuocīņs tyka apmaklāts.

Svātku laikā Latvejis sabīdryskajā televizejā tyka puorraideits sižets par latgalīšu volūdys nūdarbeibom Rēzeknis nūvoda bārnuduorzūs, lai styprynuotu latgaliskū identitati jau nu mozūtnis i tys nūtyktu ar prīcu i patikšonu caur rūtaļom. Andris Slišāns nu Upeitis socialajūs teiklūs itai ziņai pīraksteja komentaru i vaicuojumu, kod Bolvu nūvodā nūtiks leidzeigi. Kod atīs tī laiki, kod sevkurs bārns, kas sovā saimē runoj latgaliski, varēs lapnuotīs ar sovu volūdu i zynuos, ka tū var lītuot ari školā i cytuos īstuodēs? Kas maisa Latgolys pošvaļdeibom vaira lītuot latgalīšu volūdu?

Vīns nu veidu, kai styprynuot Latgolys identitati, byutu pošvaļdeibys organizātūs pasuokumu vadeišona latgalīšu volūdā. Kū mes redzim tagad? Sovā vydā cylvāki sasarunoj latgaliski, bet, kai izīt prīškā, tai īsuoc runuot latvīšu literarajā volūdā. Tai dora i pošvaļdeibu vadeituoji, i tī, kas ir pasuokumu organizātuoji. Tū verās i redz bārni, i jī saprūt – latgaliski runojam tik sātā voi sovā storpā, kod īsim kur cytur – školā voi publiskā vītā –, tī latgaliski runuot navar. Voi tai ir i voi kaids tū spīž dareit, varbyut kaidi nūteikumi? Bet taidu nūteikumu nav. Atruna, ka pasuokumi teik organizāti deļ plašuokys publikys i tod cyti nasaprass, naiztur kritiku.

Ka pasuokumu apmeklej kaids, kurs nav vītejais, tod jam taišni patiks dzierdēt latgalīšu volūdu. Turysti vysod brauc ceļuojumūs piec nazkuo cytaižuoka. Pasuokumūs ir svareiga atmosfera, na tys, lai vysi nūteikti saprostu kotru vuordu. I eipašuoka atmosfera nūteikti byus pasuokumā, kurā runuos latgaliski.

Kai pīmāru varim pajimt vīnu skaistu pošvaļdeibys organizātu Zīmyssvātku pasuocīni Ludzā. Svātkim pīstuov muzyka i koncerti. Zīmyssvātkūs cylvāki īt iz bazneicu i klausuos vargaņu skanis i bazneicys kori. Pādejā laikā nūteik daudz Zīmyssvātku koncertu uorpus bazneicu. Aizvadeitajā goda golā vairuokuos vītuos Latgolā beja vareiba dzierdēt Rēzeknis nūvoda vokalū studeju “Skonai”. Kotrys koncerts ir eipašs. Taids beja ari koncerts 25. decembrī Ludzys kulturys nomā. Tuo zāle varātu uzjimt vysmoz divejis reizis vaira skateituoju nakai beja saguojuši itymā Zīmyssvātku pavokorā. Bet koncerts beja eistyn kvalitativs.

Zīmyssvātku stuostu decembra beiguos kotru godu grib dzierdēt na tik bārni, bet ari pīaugušī. Tys ir laiks, kod gribīs apcereigai īsagremdēt atmiņuos i ticēt breinumam, kas var byut, bet vysubīžuok – nabyut. I seviški aizkustynuoti mes sasajiutam, kod Zīmyssvātku stuostu izstuosta bārns, tys ruodīs tik eisti.

Koncertā Ludzā breineigu Zīmyssvātku stuostu stuosteja moza meitine, apmāram 10 godu vacuo Māra Stare. Juos runa beja izteiksmeiga, loba dikceja, uzvedeiba iz skotivis – breiva i atraiseita. I gryuši pasaceit, voi stuosts papyldynuoja koncerta dzīsmis, voi ūtraižuok – dzīsmis, kū dzīduoja “Skonai” daleibnīki – jaunīšu vacuokuo grupa – papyldynuoja stuostu. Mārā ir saradzama nuokušuo skotivis zvaigzne.

Skanēja kai popularys Zīmyssvātku dzīsmis, kas plaši zynomys vysā pasaulī, tai ari dzīsmis latgaliski – originaldzīsmis i tautys dzīšmu apdaris. Ari mozuo Māra dzīduoja latgaliski, kas līcynoj, ka ari stuosteit skaistū stuostu jei varātu latgaliski. Koncerta koncepcejā dīvamžāļ stuosts skanēja latvīšu literarajā volūdā.

Eipašu saviļņuojumu klauseituojūs izsauce vairuokys a capella dzīduotuos dzīsmis. Zālē sādūšī beja piļneigi puorjimti ar tū, kas nūtyka iz skotivis. Beja nūpītnys dzīsmis, beja jautrys rūtalis. “Skonai” vadeituoja Guntra Kuzmina-Jukna vysu koncerta laiku beja pi fligeļa. I kai lobs vadeituojs jei sevi naizceļ, bet vysam sekuoja leidza nauzkreitūši, ļaunūt izapaust puorejim daleibnīkim. Beiguos, saprūtams, vysi kūpā ar skateituojim nūdzīduoja “Klusa nakts, svēta nakts”.

Gribīs atzeimuot ari “Skonai” daleibnīku tārpus, kas beja ar latgalisku nūskaņu. Koncerta nūpītnajā daļā mārgom beja smukys palākys suknis ar tautyskom jūstom, puišim – želetkys. Sovutīs jautrajā nūbeigumā beja i adeiti cymdi, i vylnys zečis, i sylti džemperi, kas radeja nūskaņu, kod vysi var drūši šalavuotīs aba dauzeitīs.

Koncerta nūslāgumā kai puorsteigums beja Zīmyssvātku veceits, kas deve duovonys na tik koncerta daleibnīkim, bet sveice ari čakluos rūkdarbneicys, kas kulturys noma foaje beja sovus rūkdorbus izlykušys. I kūpā ar Zīmyssvātku veceiti, saprūtams, beja ari kulturys noma vadeituoja Valentīna Razumovska. Jei nanūlīdzami ir kulturys cylvāks Ludzā, juos bolss pasuokumūs iz skotivis kai golvonai runuotuojai skaņ jau laikam vysmoz 50 godu. Taids koncerts i taida kulturys noma vadeituoja aplīcynoj, ka Ludza var byut vīta, kur baudeit skaitus i muzykalus svātkus. Bet otkon – koč i kulturys noma vadeituoja breivi runoj latgaliski, iz skotivis jei lītoj tik latvīšu literarū volūdu.

Runojūt par pošvaļdeibu organizātim izklaidis pasuokumim, navar aizmierst piļsātu svātkus. Tī kaidā nu vosorys nedeļgolu jau ir izavārtuši par nūzeimeigu tradiceju. Te var atzeit, ka piļsātys svātki Latgolys mozpiļsātuos teik organizāti ar izdūmu i lobā kvalitatē. Itūs svātku apmekliejumu bīži mieginoj īplānuot ari tī, kas pamatuši dzymtuos vītys, jī ar lelu prīcu atbrauc piec emoceju, kū snādz atminis par bierneibu i pi reizis kvalitativa izklaide. A kai tod ir ar latgalīšu volūdys lītuošonu Latgolys piļsātu svātkūs? Te mes otkon varim redzēt, ka pasuokumi teik organizāti puorsvorā latvīšu literarajā volūdā. Koč i šaļts, kod slovonuo operys dzīduotuoja Ilona Bagele dzīd latgaliski “Auga, auga rūžeņa” vysim līk ceļtīs kuojuos i aizkustynoj leidz osorom, vysi saprūt tekstu, vystik pasuokuma vadeišona nanūteik latgaliski. I tam nav attaisnuojuma.

Paguojušajā godā Daugovpiļs piļsātys svātku laikā nūtyka koncerts, kas beja nūsaukts par Latgolys dzīšmu svātku lelkoncertu. 1. juņa vokorā Stropu estradē nūtyka svātku lelkoncerts “Dod man spēku!”, kurā pīsadaleja vaira nakai 3600 dzīduotuoju, doncuotuoju, pyušamūs instrumentu orkestru i akordeonistu kolektivu dalinīku. Vystik koncerta nūsaukums i afišys nabeja latgalīšu volūdā. Koncerts beja labi nūorganizāts i tehniski, i muokslinīcyski, ar latgalisku saturu (koncertā vysmoz 80 % satura beja latgaliski), bet koncerta vadeituoji runuoja latvīšu literarajā volūdā. A deļkam?

Latgalīšu volūda ir latgalīšu identitatis pamats, i pošvaļdeibom vajadzātu byut lelai lūmai identitatis, taitod ari volūdys styprynuošonai. Bet pošvaļdeiba itū lūmu kautrejuos piļdeit kaidu viesturysku īmesļu deļ. Nivīns normativais akts tū naaizlīdz, taišni ūtraižuok – pasoka, ka volūdys lītuošona ir atļauta oficialajā saziņā. Taitod izmontuošona atkareiga tik nu pošu.

Dīzgon bīži pasuocīni ar latgalisku nūskaņu beidzās ar vysim kūpā dzīduotu breineigū dzīsmi “Skaidruo volūda”, kas aplīcynoj tū, ka cylvākim ir duorga i itei dzīsme, i latgalīšu volūda. Lai ar lapnumu tai varātu dzīduot, juoapsazynoj, ka volūdu varim lītuot vaira – na tik sātā i ar draugim, bet varim skali i skaidri runuot, stuovūt vysim prīškā iz skotivis.