Rokstu autore: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv

Nu ituo gods suoku viesturis interesenti platformā YouTube var īpasazeit ar dokumentalū kinu “Kastīres muiža: atklājot zudušo”. Tū 2025. gods vosorā sovā dzymtajā pusē uzjēme viesturnīks Rihards Sisojevs kūpā ar sovu babu Valēriju Rubiku. Nazkod Rihards struoduoja Preiļu viesturis i lītiškuos muokslys muzejā kai golvonais kruojuma globuotuojs, tok niu jis ir Nacionaluos Kulturys montuojuma puorvaļdis Latgolys regiona nūdalis inspektors. Portalam lakuga.lv jis pastuosteja par kinys ideju i sovu interesi par viesturi, kai ari atkluoja fiļmiešonys aizkulisis.

2025. gods vasarā uzjimtuo, kai pats autors soka, amateru dokumentaluo kina “Kastīres muiža: atklājot zudušo” pīduovoj personisku, reizē piec vareibys objektivu īskotu Latvejis i Latgolys muižu laikmata viesturē. Kinys centrā ir Kastīris cīms Preiļu nūvodā, kur viesturnīks Rihards Sisojevs kūpā ar sovu babeņu Valēriju Rubiku rauga atjaunuot i sakuortuot skūpuos līceibys par nazkodejū Kastīris muižu.

Koč i, kai Rihards stuosta, Kastīris muiža naasūt cīši izacāluse iz cytu Latvejis muižu fona, tei raksturoj bīži viņ pīmierstu regionu kasdīnu. Taišni taidys – parostys muižys – veiduoja tū vidi, kurā rysynuojuos lelys dalis Latgolys i vysys Latvejis lauku cylvāku dzeivis stuosti, i tamuos meklejamys ari daudzu myusu dīnu piļsietnīku saknis.

Kina fiksej kai vītejūs atmiņu fragmentus, tai paaudžu pīredzē saglobuotus stuostus – tū trauslū daļu, kas vēļ nav izdzysuse leidza ar muižys laikus pīdzeivuojušūs cylvāku aizīšonu. Veidojūt itū stuostu, autori kritiski izviertej daīmamuos līceibys, atsadz mitus i rauga precizēt faktus, lai nu izkaiseitu viesturis “audakla gabaleņu” iztaiseitu piec vareibys piļneiguoku skatejumu iz Kastīris muižys paguotni.

Rihards stuosta, ka kinys taiseišonys procesā natryuka i kuriozu, kas šudiņ jam pošam līk pasmaideit. Vīns nu spūdruokūs bejs Kastīris panoramys fiļmiešona. Tai kai jam pošam naasūt bejs drūsai tū fiļmēt pi ruļa, jis car mašynys lūgu ar telefonu iz selfija kuota tū lics dareit babai. Jei tū asūt turiejuse kai relikveju, tok pats Rihards asūt ceriejs, ka konstrukceja vystik naizkriss pa lūgu i nu video nazkas saīs. Dreiži viņ cīmā ļauds jau asūt runuojuši ap itū interesantū skotu. Vēļ vīns kuriozs nūtics, kod tyka fiļmāta beigu interveja, kurū vajadziejs vēļ reizi puorfiļmēt, kam tāvs fonā skali apsprīds sovus zvejis plānus. Interveju to puorrakstejuši, tok pyrmais īroksts palics saimis arhivā par pīmiņu, kod zveja sasacantuse ar viesturi. Vaira par Riharda ideju, juo interesi par viesturi, kai ari fiļmiešonys aizkulisisem vaicuojumu i atbiļžu stuostā.

Kinys īvodā tu liriski jau pasoki sovu motivaceju veiduot itū kinu, bet kas beja tei šaļts ci nūtikšona, kod saproti, ka jimsi babu, izstaiguosit Kastīri i taiseisi kinu?

Gryuts tai skaidri pasceit, kod golvā nūtyka tys klikškis. Bet, ka tai labi padūmoi, tod pyrmuo dūma, kas maņ īt pruotā, ir nu laika, kod struoduoju Preiļu viesturis i lītiškuos muokslys muzejā par golvonū kruojuma globuotuoju. Tod, prūtams, kotru dīnu dorbs beja ap vysaidim viesturis materialim, tymā skaitā cylvāku atmiņu pīrokstim, kurī ir muzeja kruojumā. Ir kai Ūtruo pasauļa kara, tai atmūdys laiku nūtikšonu, i vyspuoreiguoku laiku aproksti. Labi atguodoju, ka tod aizadūmuoju: “Ite ir vysaidu cylvāku atminis, bet munai babai ari ir atminis par tim pat nūtykumim, tik juos atmiņu muzeja kruojumā nav!?”. Kai viesturnīks, apsazynojūt, kas dorbā ar viesturis olūtim ir eipaši interesants pietnīkam, kod tūs laiku līcinīki jau ir aizguojuši, i ratuok teik pīfiksāts, suoču motivēt i aicynuot babu raksteit atmiņu pīrokstus. Tymā laikā tū skaidri redzieju kai muzeja kruojuma materialu nuokūtnē. Prūtams, beja skaidri gaiši radzams interešu konflikts ar munu tuo laika omotu, partū aicynuoju babu vīnkuorši raksteit, varbyut koč kai tuolā nuokūtnē tys varātu tikt da muzeja, bet par tū naīspryngu.

Suokuos babai vīnkuorši papraseju apraksteit sovu dzeivi, napalaižūt garum nivīnu detaļu. Kod baba ar lelu okuotu tū beja darejuse, suoču precizēt tematus. Par pīmāru, baba sovulaik beja vieliešonu komisejis lūcekle. Zynūt, cik “breivys, demokratiskys i aizkluotys” beja vieliešonys padūmu laikā, papraseju jai tū apraksteit seikuok. Tai baba latgaliski ir aizrakstejusi vairuokys burtneicys ar manis tiemātim tematim. Prūtams, ka tamuos burtneicos ari par babys bierneibys atmiņom ir raksteits, kur i par Kastīris muižys laikim ir. Kod aizguoju nu muzeja, interese par viesturi jau nikur napagaisa. Niu varieju dorbu najimt iz sātu i koč kū pats dūmuot juos sakarā. Ka jau tei līta tai interej, voi jū moz tai var nūglobuot skapī i vyss? Tod i suokuos pyrmuos praktiskuos dūmys, ka varātu vysmoz taidu klipeņu iztaiseit. Beja sova dzeive i vysaidi apstuokli, parkū ituos dūmys realizaceja īsavylka, bet golvā i nūrunuos ar babu tys beja aktuals. Kurs cyts, ka na mes? Tai aizguojušajā vosorā bez lelys i garys saskaņuošonys ar babu sarunuojom: “Varbyut tagad fiļmejam, laiks lobs?” Tai i izdarejom. Baba atbrauce nu Rēzeknis i suocem fiļmēt.

Byušu gūdeigs – na reizi viņ asu atlics fiļmiešonu, kam labi apsazynuoju tū dorba apjūmu, ar kurū maņ byus juoteik golā. Īprīšk ir mozeni klipeni taiseiti, bet ni fiļmiešona, ni montiešona maņ eisti nav patykuse, a ite byus na klipeņš, byus vasala kina, kam juoatbylst tam, kai tū golvā radzu. Nav jau jāgys koč kū dareit dareišonys piec. Laikam kotram uobuļam uobēlē sovs laiks, kod byut gotovam.

Voi interese par viesturi tev īt nu babys?

Nui, bet ar preciziejumu, ka pyrmsuokums ir muna probaba Bronislava (1908–1998). Bierneibā es naguoju bārnuduorzā, vīnkuorši dzeivuojūs pa sātu ar babu (aba probabu, bet jū ari vysod asu saucs par babu). I tai, pa sātu asūt, voi šaļtīs, kod babeņa slyktuok jutuos i praseja byut blokyns, jei maņ vys koč kū stuosteja. Tagad jau, prūtams, vaira atguodoju tik tū pošu sarunu faktu, bet na sarunu tematus. Vīnu gon atguodoju – kai baba stuosteja par jaunivi ar sorgsunim Šnepstu piļskolnā, kura davuse zaltu par klusiešonu tim garum braucūšajim, kas jū redziejuši. 

Taids beja tys pyrmsuokums i, kod babenis vaira napalyka, muna baba Valērija cīši labi aizpiļdeja probabys lūmu, kam labi atguoduoja sovys mamys stuosteitū i labi puorzynoj jau pošys pīradzātūs laikus – kur i kaidi cylvāki bejuši, kū darejuši i tai iz prīšku.

Vēļ sovu rūku pīlics ari bruoļs Zigmārs, kurs maņ bierneibā puorstuosteja senejūs greku legendys i viesturis nūtykumus par Senejū Romu, vikingu ceļuojumim i indianim. Jau pat navaru atguoduot, kod tys tyka dareits, bet vys jau es aiz gara laika jam praseju koč kū pastuosteit. Tū jis i dareja, lai nu mane atsasītu. Vēļ i video spēlis deve sovu – es tok jau tuos erys cylvāks! Ir taida populara strategeja Sid Meier’s Civilization (aba vīnkuorši Civilizaceja). Tī izzynoju, ka ir vēļ senejuoka viesture par tū, kū maņ var babys i bruoļs pastuosteit. Vēļ tī ari beja taidi mozi viesturis aproksti par senejom tautom, piļsātom i tehnologejom, eisuok sokūt – vyss, kas skar spēlis procesu – es tū vysu i izlaseju. Apziņa, ka pyrma mane ir bejs laiks i viesture, kas byus ari piec mane, tys mani ir cīši ītekmiejs.

Voi ir taids laiks/viesturis pūsmys, kurā tu grybātu atsagrīzt iz šaļti? Ka jā, voi tī varātu byut ari muižu laiki? 

Prūtams! Pusaudža periodā mani vysuvaira īdvasmuoja Senejuos Romys viesture, kam pamatā beja video spēle, tok ar laiku interese par itū nūtykumu tikai pīauga. Vysod ruodejuos interesants fakts, ka tuos vaļsts i juos pilsūņu jau seņ nav, bet mes burtiski dzeivojam jūs sātuos i sova pasauļa kuorteibu lelā mārā redzim tai, kai tys beja romīšim, bet zemē, par kurys eseibu tī gondreiž nikuo nazynuoja, siež taids mozs Latgolys puiss i sepinej par tim laikim. Voi nav breineigi? Apzynoju, ka, teikūt tymā laikā, es nasatyktu romīšus, kas poši par sevi prīcojās, cik leli malači jī ir, tik laimeigi, ka taidā laikā dzeivoj. Nā, tim cylvākim beja sovs laiks ar sovom problemom i prīcom kai i mums myusu laiks, cik nu lels i varons mums tys nasalyktu niu. 

Kas atsatīc iz muižu laikim, tod nūteikti grybātu pasavērt, kaida tod beja dzeive. Cylvākim Latvejis viesturis nūtikšonys i procesi – vuocīšu īīšona, dzymtbyušona i muižu laiki – ruodīs, kai smogs apspīsteibys laiks. Dūmoju, ka gondreiž kotrys Latvejis dzeivuotuojs ir dzierdiejs tū teicīni par “700 verdzeibys godim”. Saīt, ka vyss dzymtbyušonys i muižu dzeivis laiks beja vīna viņ verdzeiba? Prūtams, pret muižinīku patvaļu beja na vīna viņ zeminīku sasaceļšona, bet deļ 700 godu tūs beja stypri par moz. Leidza ar tū, lai ari muižu laiki saistuos ar gryutu dorbu, bet kurs dorbs vys tūlaik beja vīglys, ari tod eksistēja koč kaida mums na da gola izprūtama dzeivis kuorteiba, kai cylvāki dzeivuoja sovys dzeivis. Mes eisā laikā asam pīdzeivuojuši lelu tehnologisku i socialu liecīni, jau nūtykumi i cylvāka kasdīna pyrma 150 godu mums ir gryuši izprūtama. Kinys uzjimšonys laikā vairuokys reizis dūmuoju, ka ak jau myusu pošu Kastīris muižys zemnīki, dorbojūtīs pa muižu, nadūmova: “Koč tei muiža dreižuok pagaistu!”. Prūtams, jim ari koč kas tamā napatyka, bet nabeja jau ari tik nūspīsti, kai mes niu tū īsadūmojam. Maņ ruodīs, ka viesturnīks var samārā daudzi atkluot car fantazeju viņ, ka var labi īsadūmuot, kai tī beja, īlikt sevi tymā laikā, tūs cylvāku vītā. Bet tys ir īspiejams tik tod, ka pareizi spiej interpretēt olūtus i sovus prīškstotus nūlikt maleņā.

Cik ilgi struoduoji pi kinys? Kas beja vysusarežgeituokais?

Eisuo atbiļde – daudz. Ka konkreti, tod asu uzskaitejs 145 stuņdis. Kai tū zynu? Pamatmaterialu fiļmiejom četrūs pīguojīņūs, kur garuokais ilga drupeit vaira par stuņdi, tod suocēs kinys kūpā likšona. Maņ jau nu suokta gols beja skaidrys, ka ar plyku entuziasmu te nikas nasaīs, kam vysod gribēsīs dareit nazkū cytu, tik na mūceitīs ar montažu, kas maņ nasaruodeja interesants process. Asu rads runuot, izapaust car tekstu, bet na car video, tī ir pavysam cyti izteiksmis instrumenti, kurī tik cīši mani nimoz nasaista. Partū ar skaidru i vāsu pruotu sev nūsaceju – kotru dīnu vysmoz 30 minotys maņ vajag itam dorbam atvēļēt. Vysmoz, bet kotru dīnu! Babai apsūleju, ka da Zīmyssvātku kina byus, tod i vysi kūpā ar saimi vērsimēs. Tai es telefonā uzstuodeju programu, kur var izveidot aizdavumus, nūsaceit izpiļdis periodu, i tai vyss suocēs. Prūtams, na kotru dīnu saguoja, beja ari tukšuos nedelis, kod pat nabeja spāka pasavērt tymā vierzīnī. Tok, kod suoču dareit, izlyktais taimers maņ nabeja aktuals, dareju, cikom izdareju kaidu īplānuotū kinys segmentu voi specifisku efektu, i nabeja svareigi, cik laika tys praseja. Tai pa vokorim vyss i nūtyka.

Gryutuokais vīnnūzeimeigi beja pīskaņuot tū golvā īdūmuotū kinu praktiskajam izpildejumam. Munā kinā tys ir efekts ar karti, kas puorīt nu punkta iz punktu leidza ar myusu puorsavītuošonu – maņ tok nabeja ni mozuokuos sapratnis, kai tū taiseit, bet nazkur beju taidu redziejs. Plus maņ beja tam ideali pīmāruota muzeja biļde ar Kastīris muižu nu lidmašynys, i nikaidu cytu variantu es vaira navarieju īsadūmuot. Suoču YouTube meklēt koč kū leidzeigu, kai taidu dora, atrodu i suoku bukterēt. Kai radzams kinā – īsavuiceju!

Vēl vīns aspekts – kinā tok nikas nanūteik vīnkuorši pats par sevi. Vysi teksti, preciziejumi i anotacejis, biļžu, audio i video failu apstruode ir juoveic pošam. Tys ir na vīnkuorši juoizdūmoj, bet ari juosalīk kinā, izmierejūt, cik ilgi byus radzams konkretais efekts, cik mudri pasaruodeis i pagaiss. Kina nav kai zupa, kur sasvīd tik kotlā vysu, kas ir, i iedīņs jau gondreiž gotovs. Ite piļneigi kotrai lītai iz ekrana ir sova vīta. Atseviškys mūceibu stuosts beja vysaida veida specefekti, kuri ir juoizplānoj pa kadrim. Es zynuoju, ka byus gryuts, tai i beja.

Tai kai esi aizinteresiejs cylvākus i, cerams, ka pats sevi, voi plānoj taiseit nuokušū taida veida kinu? Ka jā, tod par kū tei varātu byut?

Otkon eisuo atbiļde – nui, dūmoju i plānoju, bet… Apsazynoju, ka tagad kinys materialu kūpā likšona byus mudruoks process i tik daudz munu nervu tys napajims. Šaidus taidus trikus es jau asu īsavuicejs, i tam nabyus otkon juoveļtej laiks. Tok tam byus juoveļtej sovs breivais laiks, tok asu taids pat cylvāks kai i vysi citi, tuo laika maņ ir tik, cik ir. Maņ gribīs padareit koč kū sovu – kina, spēle, serials voi vīnkuorši koč kas “svareigs” telefonā. Vēļ ari ituos kinys sakarā ir veicamī dorbi, kas juodadora. Drupeit juoatsapyuš, tok skaidri zynu, ka navariešu bez kaida ar viesturi saisteita dorba.  

Runojūt par cytom kinom, mož i navajag stuosteit vysim, lai pošam nav puormatumu, ka koč kū naizdoru. Ir taids teicīņs – gribi sasmīdynuot Dīva, pastuosti par sovim plānim! Tai tam byut – pastuosteišu, lai varim pasasmīt kūpā. YouTube komentarūs zam ituos kinys cylvāki prosa turpynuojumu. Paļdis par aicynuojumu, bet Kastīris stuosta ūtruo daļa pagaidom ir iz pauzis, kam maņ tam nav materiala.

Bet ar babu plānojam iztaiseit kinu par myusu pošu sātu “Medņi”. Maņ grybātūs dokumentēt vysvysaidus stuostus par poša dzymtu, konkretuok, par myusu zemi. Saītu taida sova veida etimologiskuo ekspediceja par poša pļovom i teirumim. Mums ir malnzemis gobols, kurū saucam par “Ukrainu” – tys vēļ ir prodzeda dūts nūsaukums. Taipat kai “Vacuo forštate” i vēļ daudzi cytu vītu, par kurom es grybātu izzynuot babys paskaidruojumus.

Nu leluoku plānu ir dūma veiduot mozuokys voi leluokys kinys ap Preiļu viesturi, cylvākim, kūpīnu kai taidu. Itei puse maņ pošam lobuok pazeistama, i Dīva laime, ka ite vēļ ir i cyti trokī viesturis entuziasti, ar kurim kūpā koč kū taidu varātu radeit. Es asu struodojs muzejā, labi zynu daudz bezgola breineigu stuostu, kas byutu pastuostami nūvadnīkim, pasauļam, bet par tū zyna cīši īrūbežuots cylvāku lūks. Muzejs kinys nataiseis, tam ir “sovs ceļš”, bet ir juobyut kaidam, kurs svīž puori tūs tyltus i ceļ gaismā tū interesantū. Kas zyna, kai byus tuoļuok, bet cikom dareišu, varbyut i kaidu paraušu leidza.