Rokstu sagataveja: Edeite Laime, portals lakuga.lv

Jau īrosts, ka portals lakuga.lv viestej par latgaliskuos muzykys jaunumim. Pa janvari ari sasakruojuse skaudzeite ar muzykys faktim, par kurim portals nav viestejs atseviški (kai tys ir videoklipu voi albumu gadīņūs). Goda suoku kūpsavylkumā latgaliskī jaunumi nu trio “Bille”, grupys “Citi zēni”, projekta “Vuordi” i cytu.

Latvīšu muziku supergrupa i nūvodu ceinis

24. janvarī Daugovpilī nūtyka Latvejis Radejis 2 dzīšmu aptaujis “Muzikālā banka” nūslāguma ceremoneja, kurā gostu vydā iz skotivis kuope grupa “Citi zēni” i vēļ vasala streipe Latvejā zynomu muziku – grupa “Latgalīšu reps” kai Latgolys puorstuovi, reperi Reiks nu Reigys, M**** Sencis nu Kūrzemis i Edgars Bāliņš jeb Tambura Pesto nu apvīneibys “Singapūras satīns”, puorstuovūt Zemgali, kūpā prezentejūt jaunu dzīsmi “Novadu cīņas”. Kai portalam lakuga.lv stuosta grupys “Citi zēni” daleibnīks Jānis Pētersons, kurs pats “Novadu cīņās” puorstov Vydzemi, kam īt nu Ādažu, dzīsmis ideja rodusēs jau paseņ ar dūmu apvīnuot regionus. “Dzīsmis ideja atguoja kaidā sarunā ar producentu Armandu Varslavānu, kurs īt nu Latgolys. Es jū vysa pyrma pazynu kai puisi nu folklorys kapelys, tik piečuok kai popularuos muzykys producentu. Siediejom i runuojom, kai tod tamā Latgolā ir. Es kai čyuļs reizi nu reizis pavylku iz zūba par itū temu, i tod saprotom, ka nivīns par itū tai cīši nadzīž. Mes jau vysod saleidzynojam, nu kurīnis asam, i vysod ir koč kaidi stereotipi. Bet itūreiz dzīsmē gribiejuos apsavērt na cik daudzi caur stereotipim, bet tū, kai mes jiutamēs, identificejamēs. Dzīsmis pyrmajā versejā beja tik Latgolys i Vydzemis panti, bet eistineibā jau tys ir skaisti, ka mums tik mozā vaļstī kai Latveja ir atškireigi nūvodi,” dzīsmis rasšonūs skaidroj Jānis.

Pyrmū reizi dzīsmi gribiejīs dabeigt pyrma grupys “Citi zēni” leluo koncerta Reigā, koncertzalē “Palladium” 2024. gods pavasarī, koč i da gola tai i nanūvasta. Grupys solists stuosta: “Mes jū pametem kai taidu jautru skici. Loba ideja, lobs koncepts, nu nazkai tuos kartys vys nasakryta, kab saītu izdūt. Nu i niu, kod tyvuojuos “Muzikālā banka”, atguoja pīduovuojums, ka i mes varātu uzastuot. Ruodejuos – ka jau itaids pīduovuojums, kas ir lels gūds, tod vajag i lelu dzīsmi. Tei beja loba motivaceja dzīsmi dabeigt i nūvest iz Daugovpili.” Atsokūt iz vaicuojumu par Latgolys puorstuovu izalaseišonu, Jānis soka, ka naasūt bejs nikaidu švuorbu, ka tim juobyut “Latgalīšu repam”. “Tei ir “Latgalīšu repa” firmys zeime, ka jī pastuov par Latgolu, tys ir jūs repertuarā, jūs dziļuokuo byuteiba ir par latgalīšu kulturu, jī izpylda dzīsmis latgaliski. Nabeja cytu variantu, ka ituos dzīsmis kontekstā vajag sasatikt i sasadorbuot ar Ivo i Didzi (grupys “Latgalīšu Reps” daleibnīki Ivo Grigalis i Didzis Kozlovs – E. L.),” atkluoj Jānis. Jis stuosta, ka dzīsmis gola versejā kotra nūvoda daleibnīks ir ari sova panta teksta autors. Suokuos “Citi zēni” īrakstejuši sovu interpretaceju par temu, lai navajag cīši skaidruot, kai dzīsmei vajadzātu skanēt, bet tuoļuokū ideju, dūmu kotrys nu pīaicynuotūs daleibnīku atteistejs pats. “Mums beja svareigi, lai vyss ir eists, lai kotrys stuosta par sovu dzymtū pusi! Eistineibā tū sovys pusis sirsneibu nav jau i cik vīgli īlikt vuordūs, lai jei naizaklauseitu tai klišejiski. Itei dzīsme ir kai taida moza mīleibys viestule vītai, nu kurīnis mes īmam. Bet tys ir musu veidā, myusu stylā, tys nav tai rakstureigi latvīšu pīkluojeibai, ka daudzi kū navar pasaceit skali, cīši nasakuolejam, kaidi asam, nu kurīnis īmam, bet taišni hiphops īdūd tū formu, ka es dzīsmis golā varu skali pasaceit vuordu “Latveja”, ka es varu turēt karūga i apsazynuot, ka nui – maņ eistineibā cīši pateik vīta, nu kuruos es īmu!” tai Jānis.

Koč i dzīsmē Sielejai nav sova panta, bet dzīsmis īroksta versejā vystik īsaskaņ žurnalista, raidejumu veiduotuoja Sandija Semjonova bolss, sokūt: “Sēļi ar to savu sēlisko vienmēr ir nedaudz aizmirsti, un tagad atkal mēs par viņiem runājam,” kū dzeivajā izpiļdejumā Daugovpilī navarēja dzierdēt. Iz itū Jānis atsoka, ka nui, pajēmuši žurnalista bolsu nu kaidys intervejis: “Sieleja piļneigi nūteikti ir nūvods, bet itymā gadīnī realitate ir taida, ka dzīsmei ir sova struktura, konkrets pantu skaits, nikai nasaguoja vēļ vīnu īmīgt, nazkai ari tamā šaļtī tys nasaruodeja cik svareigi, bet piečuok saprotom, ka koč kai vajag atzeimuot, deļtuo saguoja itaids rysynuojums. Kai tod tī eistyn ir ar sielim – ir jī atseviškys nūvods, nav? Vēļ škāpi teikūt lauzti. Pametem, lai tod i palīk cikom kai taida diskuseja ari dzīsmē.”

Dzīsmis “Novadu cīņas”, kas saīt iz vysa garuok topušuo dzīsme grupys “Citi zēni” darbeibys viesturē (vaira nakai diveji godi), muzykys autori ir Tuoms Jēkabs Kagainis, Armands Varslavāns (Varslaff), Roberts Memmēns (Robert Ox), Jānis Jāčmenkins (JJ Lush), jū producējuši – Tuoms Jēkabs Kagainis, Armands Varslavāns (Varslaff), Roberts Memmēns (Robert Ox), Jānis Jāčmenkins (JJ Lush) & Rūdolfs Budze (DJ Rudd), miksējs i masterējs Marks Rēpelis, bet teksta autori ir Dagnis Ruoziņš, Jānis Pētersons, Reiks (Arvis Šķirus), “Latgalīšu reps” (Ivo Grigalis & Didzis Kozlovs), Tambura Pesto (Edgars Bāliņš) i M**** Sencis (Valters Grīnfogels). Singla izdūšonu nūdrūsynoj “Forte Production”.

Daudzbaļseigais “Vokors īt”

Janvara suokuos sovu 30 godu jubileju ar svātku koncertu svieteja Latvejis Radejis 3. programa “Klasika”. Vysu cytu izpiļdeituoju vydā ar dzīsmi “Vokors īt”, kurei plotuok zynoma kai vīna nu teiciejis, ituo gods symtgadneicys Margaritys Šakinys dzīduotūs dzīšmu, iz skotivis kuope ari tautys muzykys puorstuovis trio “Bille” (koncerta īroksts daīmams ITE, “Billis” uzastuošona nu 1:26:25). Janvara ūtrā pusē tyka izdūts dzīsmis studejis īroksts, par kurū pats pyrmais publiski socialajūs teiklūs paviesteit īspieja akters Andris Keišs, līkūt apsaprīcuot pošom trio daleibneicom. Trio “Bille” muzicej Liene Skrebinska, Anna Patrīcija Karele i Katrīna Karele i par jūs darbeibu vysā daudzi īprīšk ari stuostejs portals lakuga.lv, bet niu apvīneibai pīsavīnuojušys ari sitaminstrumentaliste Vija Moore i akordeoniste Anta Pukīte (Puķīte).

Portalam lakuga.lv Liene Skrebinska stuosta, ka ideja īraksteit dzīsmi “Vokors īt” saguojuse cīši spontani. “Pyrma “Klasikys” jubilejis koncerta mieginuojumu vydā mums saguoja breiva šaļts i nūsprīdem, ka dzīsmi varātu īraksteit, nūstyprynuot, tai saceit, i lītdereigi pavadeit laiku, kod asam vysys pīcys kūpā. Kasdīnys skrīšonā mums tai sasatikt nimoz cik vīglai nav, deļtuo, kod asam kūpā, raugom padareit dorbus, muzicēt i dabuot prīcu, partū ka varim dareit tū, kas pateik,” stuosta Liene. Juos dzīduojumā dzīsmis “Vokars īt” verseja komponista Edgara Mākena aranžejā skaņ ari Latgolys viestnīceibys “Gors” 10 godu jubilejai veļteitajā cyklā “Treis putneni”. Liene Skrebinska soka, ka obejis dzīsmis versejis jai ir cīši meilys. “Edgara Mākena aranžejā ir dzieržami pyušamī instrumenti, akordeons, perkusejis i bolss. “Billis” versejā dzīsme skaņ daudzbaļseigi, i sasadzīduot kūpā ar Annu i Katrīnu itamā dzīsmē ir eipaša sajiuta,” tai Liene. Taipat muzike portalam pīzeist, ka itys gods apvīneibai suocīs strauji i juoraugūt taipat turpynuot i tuoļuok. Jei reizē atguodynoj, ka kūpā ar deju kolektivu “Pērle” “Billis” daleibneicys spēlēs koncertizvadumūs “Iz zaļa zora” Līpuojā, Rēzeknē i Ūgrē, taipat itūgod plānoj turpynuot aizsuoktū muzykys sereju #svešuzemistaigājot, kurā teik dzīduotys cytu tautu dzīsmis.

Jauna muzykys sadarbeiba

Ar vuordim “Prīca, ka par garim laikim ir koč kas jauns!” pošā janvara golā jaunu dzīsmi – sadarbeibu ar Sovvaļnīku (Ingaru Gusānu) – dasaceja muzykys projekts “Vuordi”, kurā dorbojās Edijs Rancāns. Dzīsmis “Mieneša gaismā (Molduguņs)” muzykys i teksta autors ir Edijs Rancāns, bet dzīsmi miksējs i masterējs Kārlis Šteinmanis (KS Records – Unity Audio).

Kai stuosta Edijs Rancāns, itū dzīsmi jis vysod ir uztviers kai skumu, melahnolisku, bet tymā pošā laikā vysā melodisku. “Saprotu, ka tys, kas vajadzeigs dzīsmei, ir drupeit leluoka agreseja teiri vokala ziņā, deļtam uzrunuoju Sovvaļnīku. Jis ir ratais cylvāks, kurš piec munu dūmu, varēja piļneibā izprast tū sajiutu i emocejis, kurys gribieju ar itū dzīsmi izsaceit muzykalā ziņā,” muziks stuosta par sadarbeibu. Taipat jis soka, ka dzīsmis ideja ir pavaca, bet pošam jei vysod patykuse. “Varātu byut, ka dzīsmis ideja ir pat aptyvai 10 godu seneja. Beja sajiuta, ka ir eistynais laiks dzīsmi īraksteit i publicēt. “Mieneša gaismā” kai i cīši lela daļa munu dzīšmu roduos, spielejūt akustiskū gitaru, i pakuopeniski tyka puorveiduota, koč i suokūtnejuo dūma beja pamest dzīsmi akustiskā variantā. Īmūt laikam, saprotu, ka vystik grybu daudzi agresivuoku skaniejumu,” par dzīsmis tapšonu soka Edijs Rancāns. Portalam lakuga.lv jis atkluoj, ka itūgod ir plāns izdūt vēļ kaidys jaunys dzīsmis, bet tys vysatycamuok byušūt tyvuok goda vydam voi iz rudiņa pusi. Jis pīzeist: “Tys ir skaidrys – iz prīšku skaniejums byus leidzeigs jaunuos dzīsmis skaniejumam: dreižuoks, agresivuoks i emocionaluoks, saleidzynojūt ar īprīškejim dorbim.”

Kormuzykys bolvys simpateju bolsuojums ceļoj iz Latgolu

24. janvarī Ventspilī, koncertzālē “Latveja”, nūtyka trešuo Kormuzykys bolvys ceremoneja, kurā gūdynuoti izcyluokī 2025. gods sasnāgumi kormuzykys nūzarē, jaunradē i pedagogiskajā dorbā. Bolvai kategorejā “Goda dirigents/-e” beja nomināta ari Augšdaugovys nūvoda Kulturys centra “Vārpa” jauktuo kora “Latgale” i Daugovpiļs Vaļsts gimnazejis jauktuo kora “Dveiņuva” dirigente Anita Zarāne. Kūpā bolvai deveņuos nominacejuos beja dasaceiti 107 pretendenti, par kurim nu 5. da 18. janvara varēja bolsuot ari portalā LSM.lv. Taišni Anita Zarāne nominacejā “Goda dirigents/-e” sajēme vysaleluokū LSM.lv skaiteituoju bolsu skaitu. Aizvadeitajā nedeļgolā, 31. janvarī, jauktais kors “Latgale” aicynuoja iz svātku koncertu, svietejūt 25 godus kai kora vadeituoja ir taišni Anita Zarāne, kurei dirigentis gūdu puorjēme nu sovys školuotuojis, izcyluos dirigentis Terezejis Brokys. Svātku koncertu var nūsavērt ITE.

Atrodumi škārsteiklā

Nu vīnys pusis ruodīs, voi ir vārts dagrīzt viereibys, bet nu ūtrys – skaidrys, ka i muzykā latgaliski vaira i vaira īīs myusu dīnu tehnologejis i vareiba, kū dūd muoksleiguo intelekta reiku izmontuošona. Pasauļa pīmāri ruoda, ka ar jūs paleidzeibu var sasnēgt augstu muokslinīcyskū kvalitati eipaši vizualūs dorbu radeišonā i, ak jau, tys ir laika vaicuojums, kod taidi dorbi byus i latgaliski, bet cikom varim pasaklauseit, kai vadās ceļā iz tū. Itūreiz viereibu dasaisteja diveji atrodumi – dzīsmis “Rūžeņa” remikss i kaidys krīvu volūdā topušuos dzīsmis adaptaceja latgaliski.

Pyrmais atrodums ir ХАКИ (Arkadi Batkovich) dzīsmis “Rūžeņa” remikss. Remiksa autors ir producents, kurs sovus dorbus publiski suocs likt pyrma septeņu godu. Publicātī skaņdorbi pamatā ir krīvu volūdā, bet jaunuokais – popularuos latgalīšu dzīsmis “Rūžeņa” remikss – publicāts janvara suokuos.

Ūtrais atrodums – gobols “Muna meiļā dzimtine”, kas “izlēce” socialajā teiklā “TikTok” i nedelis laikā jau dabuojs vaira nakai 75 tyukstūšys skatejumu, – itaida popularitate ir golvonais faktors, deļkuo par dzīsmi teik pīmynāts ari rokstā ap janvara muzyku. Itys dorbs ir krīvu dzīduotuojis Tatjanys Kurtukovys dzīsmis “Matuška” (Mameņa) adaptaceja latgaliski, kū publicējs kaids lītuotuojs @melodijustasti platformā “Soundcloud” kai “MotoDroneFX” voi, cikom tyka gataveits roksts, pasaruodeja ari “YouTube” kai “SkaņuTakas”. Lītuotuojs paraleli publicējs dzīsmis versejis obejuos latvīšu volūdys rokstu tradicejuos. Sovā ziņā itei ir loba vareiba pavāruot dzīsmis atteisteibu – pyrmais video, kas publicāts “TikTok” ar fragmentu nu dorba latgaliski nav dabuojs cīši daudzi skatejumu i dzīsmis vuordūs ir taidys formys kai “zjame”, kas ūtrajā – popularuokajā versejā – jau lobuotys iz “zeme”. Koč i dzīsmis tekstā nav izmontuots latgalīšim rakstureigais burts “y”, taipat var just muoksleiguo intelekta izpratnis tryukumu par palatalajim leidzskanim i poša autora nazynuošonu ap latgalīšu vuordu formom i raksteibu, par pīmāru, nūsaukumā lītuotais “meiļā” vuorda “meiluo” vītā, taipat “medus” i “mads” i daudzys cytys niansis. Kotrā ziņā, nūvieršūt napiļneibys, ir skaidrys, ka i latgalīšu volūda myusu dīnu tehnologejom nav nikas napadoroms, i nu molys ir vysā interesanti vērtīs, kai ar volūdu eksperimentej. Vīneigi žāļ, ka pošu latgalīšu muziku dorbi reši kod i vēļ tik eisā laikā sasnādz taidu auditoreju, bet nakvalitativi padareits dorbs ar muoksleiguo intelekta reikim – koč voi vīnā teiklā, bet vīns i diveji populars.