Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Nu pārnejuo gods rudiņa na tik Latgolys regiona školuos, tok ari pyrmsškolys izgleiteibys īstuodēs ci bārnuduorzūs ir vareiba vuiceitīs latgalīšu volūdu. Itei aktivitate teik eistynuota ar vaļsts budžeta atbolstu i ir daļa nu vaļsts budžeta apakšprogramys “Vaļsts volūdys politika i puorvaļde”. Itūreiz rokstā raudzeisim dazynuot pyrmsškolys vuiceibspāku pīredzi latgalīšu volūdys vuiceišonā i portala skaiteituoju redzīni par latgalīšu volūdys lītuojumu saimē i uorpus tuos.

2025. godā Latvīšu volūdys agentura (LVA) ir sajāmuse finansiejumu nu vaļsts budžeta apakšprogramys “Vaļsts volūdys politika i puorvaļde” 132 600 eiro apmārā latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonys nūdrūsynuošonai. Finansiejums daškierts deveņom regiona pošvaļdeibom latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonai 55 īstuodēs, tūs vydā ari 20 pyrmsškolys izgleiteibys īstuodēs (PIĪ). Nalela summa 681,31 eiro apmārā daškierta ari “Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis nūdybynuojumam” (LVLKŠA), kab īsaguoduot vuiceibu i metodiskūs leidzekļus tom pošvaļdeibu īstuodem, kuruos nūteik latgalīšu rokstu volūdys vuiceišona.

Latgalīšu rokstu volūdys vuiceišona turpynuosīs ari 2025./26. vuiceibu goda ūtrajā pusgodā, kas līcynoj par Latgolys regiona izgleiteibys īstuožu interesi par latgalīšu volūdu i ļaun izsaceit nūceju, ka ari iz prīšku itaida veida vuiceibu saturs byus pīpraseits i tiks turpynuots.

“LVA nu 2016. goda sasadorboj ar LVLKŠA, ar leidzfinansiejumu atbolstūt pedagogu profesionaluos pylnveidis nūtikšonu – rodūšū metodiskū nūmetni “Vosoruošona”. Vaļsts finansiejums latgalīšu rokstu volūdys vuiceišonys nūdrūsynuošonai naformalajā izgleiteibā ir byutyskys atbolsts i veicynoj latvīšu volūdys viesturyskuo paveida lītuojumu i atteisteibu Latgolā,” tai Latvīšu volūdys agenturys direktoris vītneica i Izgleiteibys dalis vadeituoja Dace Dalbiņa.

Kai jau roksta suokuos akcentāts, nu pārnejuo gods rudiņa ari pyrmsškolys izgleiteibys īstuodēs ir vareiba vuiceitīs latgalīšu volūdu. Tok ite byutiski pastreipuot, ka vairums bārnuduorzu, kur vuica latgalīšu volūdu, atsarūn Latgolys zīmeļūs i vydā – Bolvu, Ludzys i Rēzeknis nūvodā. Latgolys dīnavydu pusē latgalīšu volūdu vuica niu tikai vīnā bārnuduorzā – Kruoslovys PIĪ “Pīlādzītis”.

“Latgalīšu volūda bārnuduorzūs ir īkļauta nu pārnejuo gods rudiņa. Prūtams, juopaskaidroj, ka bārnuduorzā volūda nateik vuiceita kai atseviškys prīškmats, tok ar bārnim runoj latgaliski, īt rūtaļuos, dzīd dzīsmeitis, skaita vysaiduokus tekstus i stuostus. Pārņ latgalīšu volūdys i kulturys kursūs “Vosoruošona” runuojom par vareibu īkļaut latgalīšu volūdu ari bārnuduorzūs, beja lela suokumškolys školuotuoju atsauceiba. Piec “Vosoruošonys” aptaujā ari sajēmem atsauksmis, ka kursi davuši lobu īskotu daīmamajūs materialūs i vysaiduokys idejis, kai īsaisteit latgalīšu volūdu,” stuosta Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis asociacejis vadeituoja i školuotuoja Veronika Dundure, kura ir ari vīna nu školuotuoju kursu “Vosoruošona” organizatoru.

Kruoslovys pyrmsškolys izgleiteibys īstuodē “Pīlādzītis” par latgalīšu volūdys vuiceišonu ryupejās Leongina Krasņakova. Jai ir vīna grupeņa ar bārnim 5–6 godu vacumā, latgalīšu volūda ir atseviška kasdīnys nūdarbeiba 30 minutu garumā, kurā pīsadola ostoni bārni. “Latgalīšu volūdu vuicu sarunvolūdys leiminī, izmontoju taidus vuordus, kuri leidzeigi latvīšu literajai volūdai, kam grupeņā ir bārni, kuru pamata volūda saimē ir krīvu, i taidi, kam pamata volūda ir latvīšu. Cytreiz pajamom ari kaidu mozuok zynomu vuordu, par pīmāru “lepetnīks”. Nu suoku kai vacuoki, tai i poši bārni beja pīsardzeigi, nabeja puorlīceibys, voi latgalīšu volūdu vajag, niu vysim pateik i pat grybātu, kab byutu vairuok. Vysys apvuiceibys ir kai rūtaļa, tok es ari poša gona daudz vuicūs, atseviškus volūdys kursus naasmu izguojuse. Prūtams, byutu labi dabuot vairuok vysaiduoku materialu, daudz juomeklej pošai. Byutu labi sataiseit latgalīšu alfabetu ar vuordenim iz kotra burta,” puordūmuos doluos Kruoslovys PIĪ “Pīlādzītis” školuotuoja Leongina.

Ludzys nūvoda Blontu PIĪ latgalīšu volūdu vuica Iveta Savicka. Ari juos grupeņā ir bārni 5–6 godu vacumā. Taipoš kai Kruoslovā, ari Blontūs latgaliski teik runuots puļceņa laikā voi atseviškuos breivuos šaļtīs. “Ir gona daudz krīvvolūdeigūs bārnu i bārnu nu jauktūs saimu, deļtam latgalīšu volūdu varim īkļaut pamozam. Ka gūdeigi, kaida trešuo daļa bārnu īt iz puļceņu deļtam, ka vacuoki pīrakstejuši, vystik taipoš dora leidza, dzīd i īsasaista. Asam uzastuojuši latgaliski ari vaļsts svātkūs i Zīmyssvātkūs. Vīna meitine puļceņam dasavīnuoja tik piec janvara, juos mama nazkai beja palaiduse garum informaceju, ka ir taida vareiba, tok, kod dazynuoja, lobpruot pīraksteja,” stuosta Iveta Savicka. Jei ari dasoka, ka vystik tryukst materialu, daļu nu kurūs ir īsaguoduojuse poša par sovim leidzeklim.

Diāna Mežale ir školuotuoja Ludzys PIĪ “Pasaciņa”. “Vysus materialus mekleju škārsteiklā, izmontoju kai lakuga.lv, tai “LSM Bārnustobu”, vysaiduokys dzīsmeitis, fiļmenis. Zīmyssvātku ludzeņā bārni runuoja dialogus, raugom runuot latgaliski na tik puļceņa laikā, tok i kasdīnā.” Diāna ari stuosta, ka vuiceibu materialu ir gona daudz, viņ datryukst kaidys jaunys literaturys. Asūt dūma pīsadaleit skotivis runys konkursā “Vuolyudzāni”, tok grybātūs izmontuot kaidu jaunu daildorbu. “Nikod nav bejuse koč kaida pretesteiba runuot latgaliski, bārnim ir lela interese i jī lobpruot aizaraun, ari vacuokim nav nikaidu pretenzeju,” stuosta PIĪ “Pasaciņa” školuotuoja Diāna Mežale.

Portāls lakuga.lv apvaicuoja sovus socialū medeju sekuotuojus, kab saprast, cik daudzi nu jūs ar bārnim runoj latgaliski. Aptauja paruodeja, ka vaira nakai puse, t.i., 62,3 % runoj ar bārnim latgaliski. Taipoš leluokais vairums nu apvaicuotūs pīzyna, ka latgalīšu volūdu bārnim byutu juosuoc vuiceit jau nu pyrmsškolys vacuma.

Prīcynoj, ka roksta vaicuojumi raiseja gona plotu sekuotuoju diskuseju. Vairums komentātuoju pīzyna, ka runuot ar bārnu latgaliski byutu juosuoc jau nu dzimšonys ci nu laika, kod bārns vēļ mamys vādarā. Vairuokūs komentarūs pasaruodeja redzīņs, ka bārni cyts cyta ītekmē puorīt iz cytu, na latgalīšu volūdys lītuojumu. Vēļ atseviškūs komentarūs pasaruoda ari cytvīt publiskajā telpā saradzama paruodeiba – aizruodejumi par nakvalitativu volūdys lītuojumu. Tok ite otkon byutiski pastreipuot, ka latgaliski runojūšūs i rokstūšūs jau tai ir gona moz, deļtam raudzejumi raksteit latgaliski ir dreižuok atbolstami, na nūsūdāmi. Saprūtams, ka jāgpylni i kvalitativi volūdys palobuojumi ir nūdereigi, tok vālams tūs īturēt draudzeigā nūskaņā, kab kaidam, kurs napaseņ suocs lītuot latgalīšu volūdu, napagaistu gribiešona tū dareit ari iz prīšku.

Pazeistamais sabīdryskais darbinīks, kulturys eksperts i gids Voldemārs Ivdris (1949–2026) sovā redzīņa komentarā, izasokūt par vacuoku nadrūseibu runuot ar bārnim latgaliski, raksteja tai: “Tys ir absurdais narativs, kas teik kuļtivāts jau nu 70. godu piļsātu, a vāluok i cīmu bārnuduorzūs – ka, runojūt ar bārnim latvīšu literarajā volūdā, jī intonativi “lobuok/pareizuok” runuos latvyski i ka nabyus “akcenta”. Ituos “pupu myzys” vys vēļ dzeivys. Lai gon vacuoki poši voi vacvacuoki saimēs runoj ar t.s. latgalīšu akcentu, i bārni, narunojūt latgaliski, taipat jauc šaurūs i plotūs ē,e. I pat leksikā puorjam absurdi nu sātys i saimis puorjimtū leksiku “baba žārej blienus, sasien man bacikiem šņārkus, mūsiem sētā grozns sunis, cieši salts limanads…”.” Komentaru sarunā īsasaisteja ari muzeologe i dūmneicys “Creative Museum” vadeituoja Ineta Zelča Sīmansone, kura izsaceja dūmu, ka nu pietnīceibys aspekta tys byutu interesants temats – izvaicuot cylvākus par jūs motivacejom volūdys izvielē saimē, uorpus sātys i sarunuos ar bārnim.