Roksta autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Svātdiņ, 1. martā, televizejis ekranūs skateituoji pīdzeivuoja muzykaluo šova “Koru kari” jaunuos sezonys pyrmū raidejumu, kurā vaira varēja izzynuot par koru vadeituojim i dalinīku atlasem. Tok jau 8. martā skateituoji sovim meiluokajim korim varēs just leidza pyrmajā televizejis tīšraidē. Itamā sezonā nu Latgolys izalaseiti vasali diveji kori – Rēzeknis oranžais kors ar vadeituoju Dionu Liepiņu i Preiļu purpura kors ar vadeituoju Daini Skuteli. Es, portala lakuga.lv žurnaliste Amanda Anusāne, gasteju obeju koru mieginuojumūs i pīduovoju īsavērt tūs aizkulisēs.

Pārnajā godā kanalā TV3 piec vairuoku godu pauzis atsagrīze projekts “Koru kari”, kurā pīsadaleja Daugovpiļs tymsi zylais kors ar vadeituoju Arni Slobožaninu. Ari itamā sezonā šovā pīsadaleis 10 piļsātu kori, kuri sasaceņss par skaneiguokuo i talanteiguokuo gūdu. Kotrys kors, kurū vadeis pīredziejs i atpazeistams mentors, puorstuovēs sovu piļsātu i ceineisīs na tik par žurejis viertiejumu, tok ari skateituoju atbolstu. Latgolu itūgod puorstuovēs Rēzeknis oranžais kors i Preiļu purpura kors. Kab vaira īpazeitu Latgolys korus i paruodeitu portala skaiteituojim, kai jī gatavejās šovam, gasteju obeju koru mieginuojumūs.

Rēzeknis oranžais kors

Vysupyrma īmu iz Rēzeknis 5. pamatškolu, kur sasateik Rēzeknis oranžais kors. Tī ar skaļu i rejūšu bolsu mani sagaida Dionys suņs Nio Heijo. Koristi vēļ drupeit padzīd i jam pauzi, tok es giunu Dionu iz sarunu, kurā grybu izzynuot par kori i juo gataveibu šovam. “Mes cīši ceņteigai struodojam pi dzīsmem. Kolektivs ir draudzeigs, vysi aktivi rūsuos. Es poša niu dzeivoju storp divejom piļsātom. Ka maņ ir kaidys dareišonys Reigā, tod nūbraucu iz tīni, tod otkon braucu atpakaļ iz Rēzekni. Mums puorsvorā ir vokalī mieginuojumi ar kormeistaru, bet ir bejuši jau ari horeografejis mieginuojumi. Itūšaļt vuicomēs dzīsmis divejom tīšraidem, bet dreiži suoksim vuiceitīs ari trešuos tīšraidis. Cikom kas dzīsmis navarim nivīnam atkluot. Vyss nūteik kai konveijerā. Cīši dreiži juostruodoj. Kod suoksīs tīšraidis, tod vajadzēs vēļ mudruok struoduot, kam byus tik nedeļa laika. Mums kotram jau ir īdaleiti kaidi pīnuokumi. Kaids atbiļd par tārpim, kaids par saturu socialajim medejim. Kūpā dūmojam idejis, fiļmejam,” stuosta Diona.

Jei ir cīši prīceiga, ka vadeis taišni Rēzeknis kori: “Pa munam, i maņ, i koristim itei ir breineiga pīredze. Vēļ breineiguok, ka puorstuovam Rēzekni. Tai varēsim popularizēt piļsātu ari “Gora” sakarā i pošreizejuos politiskuos situacejis kontekstā. Tai jau reši saīt iz šani niu nūbraukt, puorsvorā tikai tod, kod “Gorā” nūteik kaidi koncerti. Pādejūs treis ar pusi godus, kai pabeidžu muzykys vydsškolu Rēzeknē, dzeivojūs pa Reigu.”

Ar izvālātū kruosu – oranžū – koristi ir apmīrynuoti. “Pa munam, oranžais izaceļs iz cytu fona. Atlasēs es ari izalaseju cylvākus ar personeibu. Beja svareigi, lai nu juo spaitoj syltums i draudzeigums. Oranžais varbyut naīt kūpā ar Rēzeknis vizualuos identitis kruosom, bet oranžais ir taida saulis kruosa, taida cereibys kruosa. Nazkas gaišs i spūdrys – taidi mes ari asam,” soka kora vadeituoja.

Diona stuosta, ka nu kora nūteikti varēs sagaideit ari dzīsmis latgaliski. Taipat jei pīzeist, ka golvonais, kab sirds ir pareizajā vītā, i tod vyss saīs: “Varbyut kaids dzeivuotuojs ir skeptiskys, kam vaira nadzeivoju Rēzeknē, bet es vysod iz vysu verūs gaiši i ar atvārtu pruotu. Tycu, ka ari vysi koristi tai verās. Golvonais dareit vysu, kas myusu spākūs, lai izcyli puorstuovātu piļsātu.”

Koristi par itū izaicynuojumu vysi kai vīns soka: “Mes naasam saguruši! Iz mieginuojumim braucam ar prīcu, kam niu jau asam kai vīna lela i draudzeiga saime.” Iz kotru mieginuojumu dalinīki īt ar jaunom idejom. Naktī pat nūteikūt sarakstis i ideju apmaiņa. Parosti mieginuojumi nūteikūt vokorā i iz tim cytu reizi ir gryuši sasajimt aizbraukt, bet piec tam kotrs iz sātu brauc ar vēļ leluoku energeju. Seivai ceiņai Rēzeknis kors ir gotovs, bet sovus konkurentus – puorejūs korus – uztver kai kolegus. “Kotra muzykaluo pīredze ir svareiga,” soka kora dalineica Sintija Velme.

Piec seju vysi kora dalinīki izaver cīši jauni, kas tai ari ir, deļtuo ka videjais kora vacums ir 23 godi. Bet pīredze naīt ar godim, kai soka vīns nu dalinīku – Māris Keišs: “Vyss ir atkareigs nu tuo, kai tū pīredzi daboj. Var desmit godu nu vītys koč kū dareit, bet napareizi. Labi, ka mums ir Juoņs (kormeistars Juoņs Mežinskis – A. A.), kurs myus izvad iz pareizuo ceļa.” Tai kai koristim jau bejuši ari horeografejis mieginuojumi, tod asūt saprotuši, ka vysi ir pīdzymuši ar lobū kuoju, bet skaita, ka vysuleluokais izaicynuojums byus savīnuot sūļus ar dzīduošonu. Koristi sevi skaita par cīši latgalisku kori i tur nūceju iz latgalīšu atbolstu.

Par atlasi kora dalinīki stuosta: “Maņ vyspuor ruodejuos, ka natikšu. Es dūmuoju, ka vyss saīs, bet nūdzīduoju galeigi garum. Ruodejuos, ka maņ ite nav kuo dareit, i biedeigs aizguoju da sātai, dūmuodams, ka natyku, bet nazkai mani vystik pajēme.” “Maņ nikur nav bejs taids uztraukums. Nazynu parkū. Varbyut deļtam, ka esi vīns i žureja iz teve verās.” “Mani bīdynuoja tys X iz zemis.” “Es otkon aizmiersu vuordus, bet pajiemu pauzi, sasazemieju i vyss saguoja.”

Korī ir dalinīki na tik nu Rēzeknis, bet ari nu Ludzys i Bolvu nūvodu. Vysim dalinīkim itei ir pyrmuo pīredze taida veida šovūs. Par kora kūpskotu i potencialu kormeistars Juoņs Mežinskis soka: “Cīši oranžs! Talanteigi jaunīši. Var just tū jauneibu īškā. Na oranžums, a zalts tī īškā dzierkstej, vajag tik spūdrynuot i spūdrynuot. Dalinīki struodoj ar atdevi i nikuo nataupa.”

Preiļu purpura kors

Cytā dīnā muni celi vad iz Rībeņu kulturys centru, kur sovus bolsus trenej Preiļu purpura kors. Mieginuojums vēļ nav suocīs, bet atrūnu jūs kabinetā, kur dalinīki dzer kopeja i gaida puorejūs dzīduotuojus, kai ari šaļti, kod atsabreivuos zāle. Pa itū laiku dzīduotuoji jau ir izdzāruši treis kilogrami kopeja, kurūs saryupiejs kaids fans, kurs grib palikt anonims. Tai kai kors ir aktivs ari socialūs medeju vidē, tod pateikamus komentarus saīt dzierdēt i nu cytu leidzjutieju. Taipat puišim roksta ari mārgys. Smejamēs, ka tod, kod suoksīs televizejis tīšraidis, kaids varātu tikt ari pi sīvys voi veira. Na tik ar kopeju koristi gatavejās, teik aktivi ari dzīduots i doncuots. Vysi nav leli doncuotuoji, bet cyts cytu atbolsta i ar fiziskom aktivitatem ir iz “tu”. Tai kai itys šovs nav tik par dzīduošonu, bet ari rodūšu sevis prezentiešonu, tod kors cīši pīdūmoj pi tuo, kai sevi paruodeit iz skotivis.

Lelu viereibu koram pīsaisteja video, kurā jī attāloj apvīneibys “Latgalīšu Reps” dzīsmi “Pazust Latgalē”, partū vaicoju, voi ar taidim trendim gotovi kuopt ari iz skotivis, iz kū vīns atsoka: “Tī lai palīk TikTokam.” Tok cyts dasoka: “Mes asam kai samuraji, kurī orientejās na iz mierki, bet iz ceļu. Nikod navar zynuot, kaids trends pa ceļam izlēks.”

Cikom runojūs ar dalinīkim, atīt i pats kora vadeituojs Daiņs, kurs pastuosta, kai viertej sova kora potencialu: “Tagad jau vyss īt iz lobū pusi. Sastuovs ir cīši lobs – i veiru, i sīvu bolsi ir breineigi! Ruodīs, ka mes kai kors suoksim vaira atsavērt i izaceļt piec pyrmuos tīšraidis. Gatavejamēs īt da gola!”

Par Latgolys skateituoju simpateju īkaruošonu kora dalinīks Imants Spīčs soka tai: “Ir triviali vērtēt, kaidi i cik kori nu kurīnis īt. Mes asam moza vaļsts. Tys ir breineigi, ka ir diveji kori nu Latgolys, bet, lai kotrs bolsoj par tū, kas jū uzrunoj, naatkareigi, nu kura regiona kors īt.” Vadeituojs Daiņs papyldynoj: “Mes raudzeisim byut atkluoti, patīsi i dareit vysu piec lobuokuos sirdsapzinis, i cerejam, ka skateituoji tū sajuss, redzēs myusu acīs i nūvērtēs.” Taipat dalinīki gaida īpasazeišonu ar cytim korim. Ari sovā vydā dzīduotuoji cyts ar cytu ir pazeistami. Vīnai dzīduotuojai, par pīmāru, muosa dzīd cytā korī. Vairuokim dalinīkim itei nav pyrmuo daleiba itymā šovā. Pats Daiņs pyrma vairuoku godu ir dzīduojs Preiļu ružovajā korī kūpā ar Diānu Laizāni. Taipat ir dalineica ari nu Rēzeknis zaļuo kora. Itymā korī dzīd ari paguojušuos sezonys dalinīks nu Daugovpiļs tymsi zyluo kora. Par daleibu šovā pyrmū reizi Daiņs soka: “Tūreiz kai daleibnīkam beja vīgļuok. Izdori sovu darbeņu i vyss. Niu cīši lela atbiļdeiba – juosasatrauc par vysim. Es vaira asu pīrads īt iz skotivis i dūmuot tikai par tū, kas maņ juodora, bet niu juodūmoj ari par puorejim.”

Ari Preiļu korī kotram īdaleiti sovi pīnuokumi. Cyts uzrunoj sponsorus, cyts administrej socialūs medeju kontus, cyts dūmoj par tārpim. Kotrys dora tū, kū vysulobuok muok. Cīši lelu paļdis kors jau niu soka Preiļu nūvoda pošvaļdeibai, boksa klubam “13TH ROUND” i Raimondam Šņepstam, “Akrum” i Maritai Grebežai, “TEO bantes” i Jolantai Upeniecei, SIA “Bendiks” i Kasparam Andrejevam, kai i deju školai “Dzirnas” i Agrim Danilevičam, kurs ryupejās par kora horeografeju.

Koristi jau ir ari aproduši ar sovu kruosu. “Nu suokuma nazkai na vysai patyka, bet niu jau asam pīroduši. Es nu suokuma gribieju zaļu, kam Preiļu gierbunī ir zaļuo. Tod jī pīduovuoja purpura, tai i palykom pi tuos,” soka Daiņs. “Es jau pīci godi halturuos spieleju ar purpura kruosys kraklu, maņ labi,” smejūtīs soka dalinīks Juoņs Soms.

Fotogalerejā biļdis nu Preiļu i Rēzeknis koru mieginuojumu. Foto: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv