Roksta autore: Ilze Sperga

Pošuos februara beiguos, 27. februarī, Latvejis Leļu teatrī Reigā nūtyka pyrmuos latgalīšu leļu teatra izruodis “Sunāns!” pyrmizruode. Ilgi carāts i gaideits nūtykums, prīceigs i reizē nūpītnys īstudiejums. 

Izruodis pamatā ir Laurys Meļnis i Viviannys Mariis Stanislavskys komikss “Sunāns breiveibā”, kas ir div svareigu bolvu sajiemiejs – Juoņa Baltvilka bolvys ītvorā AS “Latvijas valsts meži” bolva “Jaunaudze” par debeju bārnu literaturā i latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks”. Taitod gruomota ir nūvārtāta i latvīšu literaturys, i latgalīšu literaturys kontekstā i dabuojuse viereibu i auditoreju. Prīca, ka gruomota turpynoj sovu ceļu ari cytā muokslys formā – teatrī.

Gruomotys veiksme, pa munam, ir precizs volūdys kai sarunys ar skaiteituoju lītuojums – kai vizualuos, tai tekstualuos. Gruomotā nav nikuo cīši sarežgeita, biļdis ir suleigys, vitalys i detalizātys, pīsaista viereibu, bet ari sižets ir kotram saprūtams, sovā ziņā universals stuosts, kas dorbojās gondreiž folklorys tradicejis teišumā: opoziceja sovs-svešs, laisšonuos ceļā nu sātys i atsagrīzšona jaunā statusā, puortapšona par varūni, sova veida iniciacejis rituals.

Itū universalū i sovā ziņā hrestomatiskū gruomotys stuostu ir pajāmuši i izmontuojuši ari īstudiejuma autori – režisore i dramaturge Liena Šmukste i muzykys, dzīšmu tekstu autors Kristaps Rasims. Lela daļa izruodis spāka ir dzīsmēs, melodejuos, skaņu fonā, maņ subjektivi ruodīs, ka vysu vaira taišni muzyka ir tys tylts, kas bārnu izruodi pataisa daudzdimensionalu, pīsuotynuotu ar kulturcitatim i interesantu ari pīaugušajam. Pazeistamu melodeju i skaņu citati ļaun atpazeit vidi i telpu, atrast sovu stuostu ari vysleidza 30 voi 70 godus vacim bārnim.

Deļtuo atsaļaušu saceit, ka ituos leļu izruodis auditoreja ir na tikai mozī bārni, kas runoj, daleji runoj voi nimoz narunoj latgaliski, bet ari cylvāki, kas ite ir atguojuši ar bārnu, a varbyut vīnkuorši sovys prīcys i interesis piec. Soku par reizis – ej drūsai, partū ka byus labi i ar bārnu, i vīnam pošam. Izruode nūteik zālē, kur sādvītys nav numerātys, leidza ar tū prīškā iz zamūs beņceišu sēd mozī, pa vydu drupeit leluokī, a aizmugurē – lelī bārni. 

Mes tok kotrys sirdī asam bārns i gribim nūsavērt izruodi kai puosoku – kai Sunāns aizbrauc iz laukim, sasateik ar vītejim, atrūn tī draugus i sovā ziņā ari sevi. Kai mes kotrys naatkareigi nu vacuma asam darejuši na reizi i dareisim. Stuosts ir izstuosteits kvalitativā teatra muokslys volūdā ar lelem dzeivinīku veidūlā, i tu pats vari izsprīst – vērtīs kai suņa, kača, vystys saiminīks voi kai suņs, kačs voi vysta.

Izruode ir nūpītna i runoj par svareigom temom tai, lai saprostu ari mozs bārns, bet latgalīšu volūdys lītuojums i vidis tāluojums nav deļ uoveišonuos voi muoksleigam komismam. Latgaliskais nav provincialisma simbols, partū ka par speiti opozicejai Reiga-Latgola taišni pādejuo niu byus Sunāna i leidza ar tū izruodis auditorejis viereibys centrā. 

Daļu izruodis viestejuma dūd radeja Kristapa Rasima bolsā, sovā ziņā teiciejs nu tačkys skotivis suonūs, kai ari grupys “Rupuči” dzīsmis, tymā skaitā par ilgom piec īrostuos dzeivis Reigā, kam suņs kaukdams dzīd leidza.

Latgalīšu volūdys lītuojums vys teik izcalts ari sarunuos, jis atkluoj pretstatejumu sovs-svešs, leidzeigi kai izruodis tāli. Na veļti soka, ka dzeivoj kai suņs ar kači. 

Sunāns pats izruodē latgaliski runoj epizodiski – atkuortojūt tok jau nu saiminīku dzierdātūs atseviškūs vuordus i finalā, jau īsajuts vidē, sovejais. Pamatā jis runoj latvyski (baltyski) i tikai vuicuos pyrmuos frazis latgaliski, juo saiminīki, kam ir bejs tik svareigai puorsavuokt iz Latgolu, suni ustobā sauc latvyski. Latgaliski izruodē runoj kači i, kai izaruod, ari izteiksmeiguo vysta – tāls, kas mozūs bārnu auditoreju i ari lelūs napamete vīnaļdzeigus i pamatā vystik runoj sovā vystu volūdā. 

Div volūdu, div pīredžu asameiba sūpluok ļaun paruodeit vidis, personažu atškireibys i runuot par bārnim svareigom temom: puorsavuokšonu iz jaunu vītu, jaunu draugu atrasšonu, kai ari atguojušuo svešinīka pījimšonu i īsadraudziešonu. Ka ir svareigi īsavuiceit tuos vītys volūdu, kur niu dzeivuosi, partū ka tys ir vīns nu veidu, kai īsakļaut, īsajust, byut sovejam i pīdareigam.

Izruodē skaņ Leivuona izlūksne Danys Avuotinis-Lācis bolsā, a golvonuo latgalīša, kača Toma, lūma ir aktrisei Arnitai Jaunzemei, jei kasdīnā latgaliski narunoj, deļtuo izruodis teksta i latgalīšu izrunys vuiceišonuos nimoz nabeja vīgla. Prīcojūs, ka varieju byut kluot breinumam – kai nu ilgi globuotūs atminis dziļumu eisā konsultacejā izadeve izviļkt aktrisis bierneibys volūdu, juos dzymtū izlūksni, partū ka tāvs latgaliski ar bārnu Reigā nav runuojs, tok juo muote, aktrisis baba, vys.

Volūda, kas ir guojuse nu dziļuma, ir dzeiva. Jei namaloj i ļaun nūticēt saceitajam i zvierim, i bārnim, i lelem. Sovutīs puosokys ir stuosti ar laimeigom beigom, i Sunāns finalā ir atrads draugus, sevi i Latveju.