Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Jau 46. reizi Latgolā tiks svieteitys tradicionaluos Pūdnīku dīnys. Itūgod tūs laikā eipaši tiks atguoduota Latgolys pūdnīceibys tradicejis kūpieja i pylnveiduotuoja Andreja Paulāna 130. godadīna. Kasgadeji Pūdnīku dīnu programā ir meistaru cepļu kūršonys i izjimšonys, meistarklasis i izstuožu atkluošonys. Itī svātki nav tik tradiceja, tok dzeivs stuosts par cylvākim, kuri caur muolu turpynoj nūdūt sovys zynuošonys, prasmis i pasauļa redzīni, viesteits organizatoru sagataveitajā informacejā.

Itūgod svātki byus vacmeistaru zeimē, gūdynojūt izcylū Latgolys keramiki Andreju Paulānu juo 130. godadīnā. Juo vuords Latgolys pūdnīceibā ir kai pamats, iz kura turīs kai omota cīns, tai rodūšuo drūsme – vareiba reizē saglobuot tradiceju i radeit nazkū jaunu.

Latgolys pūdnīku dīnys itūgod nūtiks akcejis “Satiec savu meistaru” laikā, ļaunūt īpazeit cylvāku aiz omota – meistaru kai personeibu, juo dzeivis stuostu, zynuošonys i prasmis, kas ir ryupeigai kūptys i nūdūtys nu paaudzis paaudzē.

Latgolys pūdnīku dīnys aizasuoks jau nu 1. apreļa, ar vysaiduokom nūtikšonom pakuopeniskai īvadūt svātku jutūni dažaiduos vītuos. Sovpus centralī nūtykumi – zynuotnyskuo konference Latgolys Kulturviesturis muzejā (LKM) Rēzeknē, tradicionaluo cepļu kūršona i izstuodis atkluošona gaidoma 24. i 25. aprelī, puļcejūt nūzaris profesionaļus i sevkuru interesentu, kurs grib byut kluotyn itymā eipašajā muola stuostā.

Itūgod zynuotnyskuos konferencis tema ir “Mālā ierakstītais mantojums. Andreja Paulāna tradīcijas keramikā”, pīsavieršūt izcyluo meistara rodūšajam davumam i tuo nūzeimei myusu dīnu keramikys atteisteibā. Konferencē nūzaris pietnīki, muokslys zynuotnīki i praktiki analizēs Paulāna dorba rūkrokstu, tradiceju puormontuojameibu i tū, kai viesturyskuos vierteibys turpynoj dzeivuot i transformētīs laikmeteigajā keramikā.

Eipaša i myusu dīnuos vys rešuok pīdzeivuojama nūtikšona byus cepļa kūršona – itūreiz reizē tiks kūrti diveji atkluotuos guņs bedris tipa cepli – glazātais i reducātais. Itys process ir na tik atškireigs, tok ari vizuali i emocionali īspaideigs, atkluojūt muola puortapšonys breinumu guņs ītekmē. Pītera Gailuma cepļus kūrs jaunuos paaudzis keramiki Jumis Ušpelis i Kristaps Braslis.

Tradicionalajā keramikys izstuodē byus apsaverami Latgolys keramiku dorbi, kas atspīgeļoj kai tradiceju napuortraukteibu, tai kotra meistara individualū raksturu. Ekspoziceju papyldynuos fotokonkursam “Latgales podnieki laika ritumā” īsyuteitī dorbi, ļaunūt īsavērt omota atteisteibā i cylvāku stuostūs vysaidūs laikmatūs. Taipoš byus apsaverami festivala “Trejdeviņi voi izroksti muolu kai Kuopusteņš” laikā radeitī dorbi, kas īness izstuodē myusdīneigu i jaunekleigu skotu iz muola vareibom.

Latgolys pūdnīku dīnu 2026 programa

1. aprelī
Muola festivals “Trejdeviņi voi izroksti muolu kai Kuopusteņš” (J. Soikāna Ludzys muokslys škola sadarbeibā ar MIKC Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolu). Vaira informacejis vaicoj ITE.
Rēzeknis Muokslys i dizaina škola, Bazneicys īla 34a, Rēzekne

Nu 2. apreļa da 2. maja
Keramikys izstuode Janīnis Gribustis pīmiņai.
Latgolys Kulturviesturis muzejs, Atbreivuošonys aleja 102, Rēzekne

Nu 20. apreļa da 15. maja
Rēzeknis nūvoda Gaigalovys pamatškolys J. Dundeniecis keramikys puļceņa izstuode “Muola muokslinīki”.
Gaigalovys pogosta kulturys noms, Rēzeknis īla 2, Gaigalova, Rēzeknis nūvods

Nu 18. da 25. apreļa
Attaiseitūs durovu dīnys Latgolys pūdnīku darbneicuos.
18.04. – keramikys darbneicā “Podnieki”, Jaungailumi, Iļžukolna pogosts, Rēzeknis nūvods, 25404003
20.–24.04. – TLMS “Latgale”, Daugovpiļs Muola muokslys centrys, 18. novembra iela 8, Daugovpiļs, 65425302.
23.04. i 25.04 – Kruoslovys Amatnīceibys centra keramikys darbneicā, Piļs īla 10, Kruoslova, 26869346,
26348644.
Gasteišonu lyugums dasaceit īprīšk.

24. aprelī
Zynuotnyskuo konference “Mālā ierakstītais mantojums” i ekspresizstuode, kas veļteita Andrejam Paulānam Latgolys Kulturviesturis muzejā.
Atbreivuošonys aleja 102, Rēzekne.

24. aprelī nu 17 da 20 stuņžu
“Latgolys Pūdnīku dīnu 2026” diveju keramikys cepļu (glazātuo i svāpātuo) kūršona darbneicā “Podnieki”.
“Podnieki”, Jaungailumi, Iļžukolna pogosts, Rēzeknis nūvods

25. aprelī nu 10 da 12 stuņžu
“Latgolys Pūdnīku dīnu 2026” keramikys cepļa izjimšona darbneicā “Podnieki”.
“Podnieki”, Jaungailumi, Iļžukolna pogosts, Rēzeknis nūvods

25. aprelī nu 13 da 14 stuņžu
“Latgolys Pūdnīku dīnu 2026” fotoizstuodis “Latgales podnieki laika ritumā” atkluošona “Kulturys škiunī”. Izstuode apsaverama da 31. maja.
Lūznovys muiža, Piļs īla 8, Lūznova, Lūznovys pogosts, Rēzeknis nūvods

Aktualuo pūdnīku dīnu nūtikšonu programa byus daīmama Rēzeknis nūvoda sātys lopā i socialajūs medejūs.

Latgolys pūdnīku dīnu pyrmsuokumi meklejami 1980. gods pavasarī, kod pyrmū reizi atseviški puļcejuos muola meistari, kab daleitūs sovā pīredzē i styprynuotu kūpīnu. Nu tuo laika itī svātki palykuši par naatjamamu pavasara īzeimi Latgolā – simboliskom suokom jaunai dorba sezonai, kod darbneicuos otkon suoc smuorduot piec muola, teik kūrti cepli, tūp jauni dorbi, nūteik izstuodis, meistarklasis i gostu uzjimšonys.

Pūdnīku dīnys organizej: Andreja Paulāna TMLS (Rēzekne), TLMS “Latgale” (Daugovpiļs), J. Soikāna Ludzys muokslys škola, MIKC Latgolys Muzykys i muokslys vydsškola, Latvejis Nacionalais kulturys centrys, “Satiec savu meistaru”, Latgolys fotografu bīdreiba.