Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Itymā pavasarī Latgolā atkuortuoti izskanēs Andreja Selicka goreiguos muzykys cyklys “Cerības cereņš”, kas īkļauts koncertprogramā “Myusu zeme, myusu lyugšona”. Koncerti paradzāti pīcuos dažaiduos vītuos Latgolā i Kūrzemē. Programu izpylda Aija Jermoloviča (soprans), Ilva Ešenvalde (saksofons) i Edijs Strušels (varganis), viestej nūtikšonys organizatori.

Koncertūs klauseituojim byus vareiba sasatikt ar muzyku, kurā lyugšona, klusums i cereiba tiks par vīnuotu goreigu pīredzi. “Cerības cereņš” naasūt tik koncertdorbs – tys ir smolks i dzili izjiutams muzykals viestejums, kurā sakraluo nūskaņa sasavīnoj ar īškejū gaismu i puordūmu mīru. Cyklys ir myusdīneigs, dzili sakrals dorbs, kas kristeiguos vierteibys savīnoj ar myusu dīnu cylvāku goreigū pīredzi smolkā, dziļuma i gaismys pylnā jutūnē. “Cerības cereņš” pīdar tai muzykai, kurā latgalīšu volūda nav tik teksta nesieja, tok ari poša palīk par goreiguos izpausmis formu. Deļtuo itys cyklys uzrunoj na tik akademiskuos muzykys klauseituojus, tok ari tūs, kuri vaicoj sirsneigu, patīsu i saknēs baļsteitu kulturys pīredzi. Programu izpylda Aija Jermoloviča (soprans), Ilva Ešenvalde (saksofons) i Edijs Strušels (varganis).

Jau 2025. godā vosorā itys muzykalais stuosts izskanēja pīcuos Latgolys bazneicuos, aplīcynojūt, ka “Cerības cereņš” var dzeivuot na tik vīnā koncertā, tok palikt par nūtikšonu cyklu, kas turpynoj uzrunuot klauseituojus vysaiduos vītuos i laikūs.

Par sovu pīredzi aizvadeituos vosorys koncertūs, cykla “Cerības cereņš” atkluošonu i sasatikšonu ar komponistu Andreju Selicki ar portalu lakuga.lv Edijs Strušels pasadaleja jau rokstā pārnajā augustā. “Piec vairuoku koncertu i sarunu apsazynoju, ka naasu vīneigais, kurs na tik nabeja sasatics ar itū muzykalū cyklu, bet ari ar pošu komponistu Andreju Selicki. Par speiti tam, ka jis ir i Leluos muzykys bolvys, i “Boņuka” sajiemiejs, leluokajai daļai jis ir naatkluots,” nūruodeja Edijs, raugūt ari škatynuot, deļkuo tys tai saguojs.

Gaidomūs koncertu kalendars:

11. aprelī 17 stuņdēs – Alsungys Romys katuoļu bazneicā;
12. aprelī piec Sv. Misis, kura suocās 11.30 stuņdēs – Dagdys Romys katuoļu bazneicā;
17. aprelī 18 stuņdēs – Bolvu Romys katuoļu draudzē;
18. aprelī piec Sv. Misis, kura suocās 17 stuņdēs – Drycānu Svātūs Apustuļu Simeona i Judys Romys katuoļu bazneicā;
19. aprelī piec Sv. Misis, kura suocās 12 stuņdēs – Daugovpiļs Vysusvātuos Jaunovys Marijis Bezvaineiguos ījimšonys Romys katuoļu bazneicā.