Kulturys īsacejumi nedeļai: vīns veins, taksista stuosti i Pūdnīku dīnys
Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv
Apreļs laikapstuokļu ziņā ir jūceigs laiks, saule mejās ar vieju i leita šaļtim, pa vydu vēļ krusa, tok apreļs jau daudzu godu garumā ir ari pūdnīku mieness. Ar īsacejumim itūreiz doluos Sandra Vuorkale – Latgolys īzemīte i J. Soikāna Ludzys muokslys školys “kapteine”. Jei aicynoj īpazeit cytaižuokus pasauļus, izbraukt ar taksi i byut kluotyn Pūdnīku dīnu nūtikšonuos.
Pavasara veina vokors restoranā “Zīds”
Paduorgs, tok dūmoju gords i svineigs byus Pavasara veina vokors restoranā “Zīds” pīktdīnis vokorā 10. aprelī nu 19 stuņžu. Vasalys četrys stuņdis veina pasauļa puorzynuotuoja Elvija Buša vadeibā byusim vysaidu garšu i Italejis baudeituoji.
Rēzeknis Tautys teatra “Taksista stāsti”
Vystyvuok sevkuram jau nabyus taida cylvāka, kurs koč reizi navaida braucs ar taksi. Da i poši mes ite, iz zemis, asam taidi kai “braucieji” nu vīna punkta da cyta. I laimeigi asam, ka saprūtam – vyss itys ceļš ir kai Piligrima ceļuojums ar lobu ceļa vieju. Deļtuo laidit iz Rēzeknis Tautys teatra izruodi “Taksista stāsti” – 15. aprelī 18.30 stuņdēs Rēzeknis Kulturys nomā.
Rēzeknis “Līpuojis” kulturys nūtikšonys
Pavysam nūteikti aprelī vārts aizīt iz kaidu nu koncertu “Līpuojā” J. Tiņanova īlā 6, Rēzeknē. Itamā šaļtī sprīstu par lobu 24. apreļa pasuokumam. Tok vārts ari paturēt pruotā, ka tymā pat laikā byus diveju lelūs cepļu kūršona pi Maijis Gailumys “Pūdnīkūs” Jaungailumūs, Iļžukolna pogostā, Rēzeknis nūvodā, kas ir vīns nu leluokūs Pūdnīku dīnu 2026 pasuocīņu. Tī var paīt vyss vokors da vālys nakts, leidz guņs pa cepļa viersu staigoj, leidz nūsviepej vīnu nu ceplim. I tod nu reita 10 stuņdēs skaneigūs, korstūs, kruosainūs i malnūs trauku izjimšona – breinumu breinums.
Pūdnīku dīnu nūtikšonys
Pa munam, vārā jamami ir vysi Pūdnīku dīnu pasuocīni. Dažūs nu tūs es poša asu bejuse dalineica – pyrmajā muola festivalā “Izroksti muolu kai Kuopusteņš”, taipoš byušu zynuotnyskajā konferencē Latgolys Kulturviesturis muzejā “Muolā īraksteitais montuojums. Andreja Paulāna tradicejis keramikā” 24. aprelī nu 9 da 16 stuņžu. Latgolys keramika ir, beja i byus daļa nu identitatis voi kulturys kūdula, i maņ ir prīca i pateiceiba, ka, nabyudama ni pūdneica, ni keramike, varu byut rādā ari itamā reizē.
