Roksta autore: Edeite Laime, portals lakuga.lv

Kod folklorys kūpa “Upīte” paviesteja par ūtrajā Leldīnē gaidomū lelū koncertu Latgolys viestnīceibā “Gors”, pi seve padūmuoju: “Oho, cīši drūsmeigi!”. Bet par reizi i vajadzēja pošai viņ atsaceit, ka tai i ir – ka na “Upīte”, kura cyta Latgolys folklorys kūpa (klasiskā žanra izpratnē) i īsadreikstātu, i ari spātu taidys koncertprogramys sataiseit?

Dzīsme i bolss

Gondreiž diveju stuņžu garajā i treis daļuos taiseitajā koncertā izskanēja 26 skaņdorbi – dzīsmis, daņči, romancis i cyti storpžanri. Kai koncerta “Kod īt iz balli” dasacejumā medejim raksteja namaterialuos kulturys montuojuma centra “Upīte” direktors Andris Slišāns, koncertā beja paradzāts izceļt napaseņ izdūtū digitalū albumu “Kod īt iz balli”, kai i drupeit vaira nakai pyrma mieneša publicātū mini albumu “Romances”, bet reizē jamā beja vīta i Zīmeļlatgolys pusis dzīšmu “zalta fondam”.

Pyrmuo koncerta daļa beja veļteita saulei, saulis pasagrīzšonys laikam, pasauļam i aizsauļam. Jei beja ari tyvuokuo sajiutai, kū varātu gaideit nu folklorys kūpys, i prīca, ka “Upīte” izmontuoja i paruodeja sovu bolsu spāku i daudzbaļseigū dzīduojumu. Koncerts, kura scenografejā “Gora“ tehniskuo komanda beja radejuse bārzu bierzis sajiutu, suocēs ar slovonuos Zīmeļlatgolys teiciejis, ituo gods symtgadneicys Margaritys Šakinys dzīduotū tolku bolsu “Atīt zūses klaiguodamas”, kurā beja labi saklausomi atseviškī folklorys kūpys “Upīte” dzīduotuoju bolsi. Koncerta pyrmajā daļā a capella dzīduojums mejuos ar kuplu instrumentu skaniejumu dzīšmu pavadejumūs, spūdri paruodūt, ka kūpa var vysaiž – kod vajag, tei ir ceista Zīmeļlatgolys tradiceja ar pusbolsu, bet, kod pošim gribīs, pasauļa muzykys i cytu muzykys žanru augšuokuo leimiņa salykums kai, par pīmāru, skaņdorbā “Gonu reps”. Kai piec koncerta komplimentari varēja dzierdēt skateituoju sarunuos – šaļtim “Upītis” skaniejums leidzynuojuos slovonuos ukraiņu apvīneibys “Dakha Brakha” stylam i sajiutai. Ūtrei daļa, kas tyka dasaceita kai “jaunuo”, beja vysu eisuokuo, treis skaņdorbūs izskanūt muzykys eksperimentim i mekliejumim Katis i Domenika Slišānu bolsūs, kurim ar instrumentim pīsavīnuoja daži kūpys muzykanti. Bet trešuo daļa beja tei, kas vede iz tū balli ar ziņgem, aktivuoku doncuošonu, kolhoza laika dzīsmem nu pārnejuo godu symta vyda i pat ar disko ritmim.

Piec koncerta vīnnūzeimeigi ir skaidrys, ka folklorys kūpys “breinumi” itūšaļt ir bruoļs i muosa Domeniks i Kate Slišāni. Par Kati vyspuor varātu citēt juos pošys koncerta izskaņā dzīduotūs vuordus “par breinumu es izaugu skaista meita māminei”. Jai ir vyss – nu mozu dīnu dabuotuo izpratne i byušona vydā – folklorā –, pamateiga muzykaluo izgleiteiba, kū profesionali konkretajā žanrā styprynuojušys kai vuiceibys tradicionaluos muzykys nūdaļā muzykys vydsškolā Rēzeknē, tai piečuok etnomuzykologejis studejis, kai i skotivis puorlīceiba, kam nūteikti sovu tīsu kluotyn davuse ari byušona vīnai nu grupys “Tautumeitas”. Leidzeigi var saceit i par Domeniku, kurs ir vīns nu jaunuo Dailis teatra dramatiskuo teatra muzykalūs akteru kursa. Prīca, ka koncertā sovus bolsus paruodeit beja vareiba vysim kūpys dzīduotuojim, beja bauda klauseitīs dažaidūs dzīduotuoju tembrus. Eipaši gribīs paslavēt Slišānu saimis, kas ir kūpys pamats, jaunuokuos atlasis – Mikeļa Slišāna – snāgumu kai solo dzīduojumūs, tai i daudzbaļseibys skaniejumā – varbyut šaļtim vēļ nadrūss, bet kas byus, kod puiss paaugs! Mozuok pīredzejušūs dzīduotuoju bolsūs vys varēja just, ka itys ir lels koncerts i satraukums ari ir nazkur tīpat rādā, bet es tū nasauktu par kaidu tryukumu, dreižuok par tuos īsadreikstiešonys pozitivu apbreinu – “Gora” leluo skotive vystik nav nikaida kasdīna.

Sprikstēt doncuošonā

Koncerta dasacejuma pasūlejumā skanēja, ka “Kod īt iz balli” nabyus tik siediešona, bet i skateituojim daīs izkustynuot kuojis. Tai i beja – doncuoja poša kūpa, doncuot daguoja i atsauceiguokajim koncerta apmaklātuojim, kurūs iz plača prasmeigi izvylynuoja Andris Slišāns, kas uzajēme ari koncerta vadeituoja lūmu. Doncuošonys daļā beja i vaļss, poļkys, daņči, breivuo improvizaceja i ari kadriļa. Doncuotuoji organiski i kruosaini papyldynuoja dzīduotuoju i muzykantu streipi, rodūt sajiutu par eistynim svātkim ar lelu prīcu. Doncuotuoju vydā vaira saguoja pamaneit i gribīs paslavēt doncuotuoja Maira dzierkstūšū prīcu, kas tik dabiski, vīgli i atraiseiti sprikstēja vysu koncerta laiku. Piļneigi varātu vysūs doncuošonys pasuokumūs aicynuot kotru atguojušū atrast taidu Mairi sevī pošā i vīnkuorši ļautīs dejai i šaļtei.

“Kod īt iz balli” programā folklorys kūpa beja īkļuovuse ari Kūrzemis pusis “Pampāļu kadriļu”. Ka saceit gūdeigi, kadriļu tipa doncuošonā eipaši iz itaidys leluos skotivis grybātūs redzēt vaira deju veidam pīstuovūšū smolkumu i eleganci. Koč i saprūtu, cik svareigi ir byut kūpā lelim i mozim (kas i ir eipašais “Upītis” superspāks), vystik ruodejuos, ka taidu kadriļu, kaida beja izvālātuo, konkretajā situacejā vajadzātu doncuot tik lelajim – lai i pošai dejai teik tys, kas ir juos raksturs – doncuotuoju attīceibu kaita, vaira elegancis i vīnkuoršys dejis izbaudeišonys, na tik lelys nūpītneibys acīs i īsprynguma, kai tikt leidza lelajim.

Prīca i kūpā byušona

Andram Slišānam kai koncerta vadeituojam piec vuorda kārmanā navajadzēja leist – tū drūsai viņ saprūt kotrys, kas ir bejs ari kaidā juo reikuotajā pasuokumā Upītē voi redziejs Andra taiseituos video reportažys socialajūs medejūs. Tei poša humora i jūku skaudze beja pajimta leidza iz Rēzekni, veiksmeigi i dabiski salepejūt kūpā dzīšmu stuostus, puorsaviļkšonys pauzis, komunikaceju ar publiku, kurā pat varēja atrast labi spielejūšu i doncojūšu basgitaristi (mīleiga etide ar muzikis Amandys Lapys-Slobožaninys īsaisteišonu koncerta programā), skamnis lūmu koncertā i prīcu byut taišni tamā šaļtī. Sūpluok muzykalajam i muokslinīcyskajam snāgumam cīši labi varēja just jau ite pīsauktū “superspāku” – folklorys kūpys “Upīte” leluokūs i mozuokūs dalinīku byušonu kūpā nu ūlu rypynuošonys i senejūs kaitu atruodeišonys epizožu da kūpeigūs daņču i daudzbaļseibys spāka bolsu saskaniešonā. Verūtīs koncerta, vēļ i vēļ reizi atguoduoju Andra nazkod saceitū, ka jis nu vysys sirds rauga nūdrūsynuot īspiejis, lai bārnim i jaunīšim folklorys kūpā ir interesanti. Deļtuo vītā ir vysi muzykys eksperimenti, uorzemu braucīni, pošu reikuoti festivali, nūmetnis, meistarklasis i ari itaidys īsadreikstiešonys kai leli koncerti.

Prīcynuoja, ka koncertprogramā koč iz šaļteņu vīta atsaroda ari Latgolā tradicionali spālātajim muzykys instrumentim garmanei i cymbalai, tok byutu gribiejīs, lai vysmoz koncerta pyrmajā daļā basgitarys vītā ir eistyns kontrabass, sasasaucūt ar dzīduotuoju sekmeigi paruodeitū i ite jau pīsauktū folklorys kūpys spieju, ka “Upīte” var byut eistyn tradicejā, bet reizē var i vysā myusdīneigi. Reizē simpatiska ruodejuos basgitarista, trompetista, dzīduotuoja i ari folklorys kūpys “Upīte” īrokstu skaņu režisora, studejis “Bigmaar’s Records” saiminīka Māra Keiša vīta koncertā – nu molys ruodejuos, ka jis beja kai taids kūpys lelais i pamateigais bruoļs, kurs, koč i pats ir solists cytā grupā i mīreigi var byut skotivis “stārs”, ite deve drūsuo placa sajiutu, kai ba ar sovu byušonu maleņā sokūt: “Vyss byus labi, ka nu kas – es tepat viņ asu!”

Braucūt iz koncertu, pi seve drupeit skumi dūmuoju par Bolvu nūvoda Škilbānu pogosta dzīduotuojom i etnografiskajim ansamblim – Rekovys ansambļa vaira nav, Škilbānu ari vaira nav, Upītis ansamblis ir iz “pusslūdzi” (kod vajag, tod juo bolsts ir taišni folklorys kūpys “Upīte” dzīduotuoji), bet nikai navar saceit, ka i dzīsmis vaira naskaņ. Sovulaik taišni itūs vysu ansambļu dybynuošonā sovu rūku i īdviesmi dalics nūvodpietnīks, literats Ontons Slišāns, i ari niu Zīmeļlatgolys dzīsme ir drūšeibā – par tū pasaryupiejuši, kai myusu pusē soka, taišni upitskī – jūs bolsūs skaņ i Rekovys, i Škilbānu, nimoz narunojūt par jūs pošu Upītis dzīsmem. I ruodīs, ka koncerts “Kod īt iz balli” ari beja taida spūdra i stabila stute, ka, pasaverit, nui, dzīsme ir drūšeibā! “Sajiutit myusu kūpeigū spāku!” skanēja Andra vuordi koncerta aicynuojuma medeju viestī. Paļdis, “Upīte”, eistyn sajutom i jiusu, i “Gora“ kai latgaliskuo platformys i īsadreikstiešonys veicynuotuoja spāku!

Fotogalerejā: folklorys kūpys “Upīte” koncerts “Kod īt iz balli” Latgolys viestnīceibā “Gors”. Foto Dagnija Bernāne/Latgolys viestnīceiba “Gors”