Īskots Pītera Jurceņa biografejā

Dzejnīka šyupeļs kuorts 1932. goda 17. decembrī Ludzys apriņča Nautrānu pogosta Rogovkā kūrpnīka i postneicys saimī.

Vuicejīs Nautrānu vydusškolā, kuru pabeidzs 1950. godā, piec tam struoduojs par tramvaja vadeituoju Reigā, dīniejs armejā, bejs mebeļu arteļa „Asociācija” struodnīks. Vuicejīs specialajā milicejis vydusškolā Kauņā, kuru beidzs 1957. godā.

Struoduojs kriminalajā izmekliešonā Aucē, Līpuojā, Aizputē, Tukumā, vadejs milicejis nūdalis dorbu Madūnā. Nu 1959. goda struoduojs Īkšlītu ministrejā, 1968. godā nakluotīnī pabeidzs PSRS Īkšlītu ministrejis Augstuokū školu.

Nu 1979. leidz 1985. godam bejs izdevnīceibys „Liesma” redakcejis vadeituojs, nu 1987. leidz 1993. godam – Latvejis Radio literarūs raidejumu komentātuojs i programmu vadeituojs. Vīnu godu (1997–1998) bejs sabīdriskūs lītu nūdalis vadeituojs Latvejis Policejis akademejā. Nu 1970. goda – Rakstnīku savīneibys bīdrs, kūpš 1983. goda – Nūpalnim boguotais kulturys darbinīks.

Nasaverūt iz tū, ka pamatdorba gaitys izavieliejs saisteit ar miliceju, jau agrā jauneibā bejs radūšs sovuos izpausmēs – rakstejs dzejis rindys, spieliejs teatri, muziciejs i dzīduojs. Pyrmuo publikaceja – avīzē „Kaujas Postenī”, 1960. goda žurnala „Liesma” 6. numurā sovpus īspīsts dzejūļs „Soļu dziesma”.

Dzeivis laikā dzejnīkam guojušys klajā vairuok nakai desmit dzejūļu gruomotys, tūs vydā ari bārnim, izdūta dzejis izlase krīvu volūdā. 2002. godā klajā guojušajā „Vasala, muos, vasals, bruoļ!” ītvarti dzejūli viņ latgalīšu volūdā.

P. Jurceņa dzejūlim rakstureiga spylgta gleznaineiba, vysaidu dzejis formu lītuojums, tautys mutvuordu daiļradī sakņuots pasauļa redzīņs, dzili izjusti ritmi i cylvākmīlesteiba. Latgaliski raksteituo dzeja satur daudz apvydvuordu i seņvuordu, tymā var redzēt Nautrānu izlūksnī lītuotūs vuordus i gramatiskuos formys.

Daudzi latvīšu komponisti P. Jurceņa dzeju ir izmontuojuši dzīšmu tekstim, a dzīsmei „Vuolyudzeite”, kuru tik cīš īmīļuojuse tauta, P. Jurceņš ir devs naviņ tekstu, bet ari muzyku.

Dzejnīks mirs 2004. goda 18. februarī, juo atdusys vīta ir Nautrānu pogosta Desetnīku kopi. 2007. godā tyka izdūta P. Jurceņa pīmiņai veļteita gruomota „Nojausmas vien”.

Jau kūpš 2004. goda ir izaveiduojuse tradiceja, kura Nautrānu pogosta Rogovkā ik godu Pīterdīnys svātkūs pulcynoj kūpā Latgolys i vysys Latvejis literatus, i Pīterdīna Rogovkā teik ari par Latgolys dzejis dīnu.

Rēzeknis Centraluos bibliotekys skaiteitovā leidz 29. decembram apsaverama dzejnīkam veļteita izstuode.

Informaceju sagatavieja Rēzeknis Centraluo biblioteka, izmontojūt bibliotekys nūvodpietnīceibys materialus

Karteņā – Pīters Jurceņš, foto Laimonis Bļodnieks

Sadoncuošona Rogovkā

Klaudz papīži, un greidas dieli klaudz.
Muns bučuojums tev degs uz lyupom cīšs.
Maņ juoatzeist – te myuža doncuots daudz,
Kur kačeits kačineiti koktā spīž.

Maņ dabasi par augstu – nasasnēgt.
Es pīdzims te – uz zemes grieceiguos.
Ni maņ tev pakaļ skrīt, ni tev nu manis bēgt –
Ļauņ pīsaspīst pi tova placa, muos.

Vaid saksofons, dyuc gitara, un bubyns ryuc.
Muns kača myužs – cik aizraugeigs, tik gryuts.
Daudz tukšu sapynu pa pļovom kleist:
Snēdz, muoseņ, vaiņuku, ka nanūveist.
/1995/

Pārkiuņs rūkā

Gon pārkiuni graude,
Gon zibini šuovēs
Gar munu tik trameigū lūgu.
Es sasatryuku,
Nabyudams bailī nu nuoves,
Un nūspīžu aizīt uz krūgu.

Es guoju, un paļtīs
Trejs zibini pleisa,
Bet catūrtīs īcērta kūkā.
Es zynuoju – dzeive
Kai zibiņs tik eisa,
Bet pārkiuni turu es rūkā.

Es turu tū rūkā.
Jo palaisšu vaļā –
Tok, meitiņ, tev sātmali guozsīs.
Es īīšu otkon
Tovā aizlīgtā daļā,
Kaut rūzes par puorgaļvi ruosīs.
/1995/

Slavanuokuo Pītera Jurceņa dzīsme – “Vuolyudzeite”