Nūslāgumam strauji tyvojās Lītovys karaļam Mindaugam i juo latgaļu izceļsmis sīvai Martai paradzātuo pīminekļa topšonys pyrmuo stadeja, kurā tys tiks darynuots muolā.

Pietnīku reiceibā asūšuo informaceja līcynoj, ka 1253. godā ar Rūmys pāvesta Innocenta IV svieteibu Mindaugs tyka krūnāts par Lītovys karali. Reizē ar jū tyka krūnāta ari karalīne Marta, kura beja cālusēs nu latgaļu virsaišu dzymtys i beja Madalānu piļskunga meita. Marta tyka krūnāta par Lītovys karalīni atbylstūši sova laika tradicejom – ar pāvesta svieteibu.

Kai viestej legenda, 1263. godā ceļā iz Aglyunu pi sīvys rodim Mindaugu i divejus juo mozgadeigūs dālus nūgalynuoja Lītovys augstmaņi. Karaļs tics paglobuots tīpat Aglyunā.

Itai versejai par lobu līcynoj 17. godu symta luteraņu muoceituoja Rīvija hronikā mynātais fakts, ka 1618. godā Aglyunā, nūvuocūt kaida trūņa drupys, ir atrosta marmora plāksne. Leidz myusu dīnu tei gon nav sasaglobuojuse, bet ir sasaglobuojs latiņu teksta nūroksts, kurā saceits:„Itamā zemē atsadus Mindaugs, kunigaits, lītuvīts, kuram dzeivuot i miert beja gūda līta…” Piec vīnys nu versejom, trūņa drupys atsarodušs pi tagadejim kopim, taipat ari pastuov uzskots, ka Mindaugs tics puorapglobuots bazneicā zam oltora.

Itūšaļt pīmineklis tūp, pasateicūt entuziastu zīduojumim, kuri golvonūkuort īt nu Lītovys, ari Latvejis īdzeivuotuoji teik aicynuoti ar zīduojumim atbaļsteit pīminekļa topšonu.

Itūšaļt pīmineklis tūp muolā, piec tam tū atveiduos gipsī i beiguos atlīs nu bronzys.

Zīduojumus pīminekļa topšonai var adresēt Rēzeknis Latgalīšu kulturys bīdreibai (DnB BANKA: LV52RIKO0002010103785, Reg. Nr.: 40008005063, ar nūruodi: Karaļa Mindauga i karalīnis Martys pīmineklim).

Karteņa: DELFI
Ziņu sagataveja: LaKuGa