Autore: Laura Voitiņa, Prīkuļu pamatškola, 8. klase

„Paleidzi”, es sauču klusumā, „paleidzi!” Bet tu nadzierdieji. Tu siedieji i skatejīs iz mani, kai es mūkūs, kai es navaru i navaru tū izdareit. Tu mani atstuoji vīnu. Tu! Bet mani dzierdēja jei! Jei atguoja da manis i saceja: ”Naraudi, es tev paleidziešu!” Jei deve maņ padūmu, jei paleidzēja, ni tai kai tu! Tu nūsaskateji munuos cīsšonuos, tu redzieji, kai es mūkūs, bet napaleidzieji!

Tai ari tagad es napaleidzieju, bet vajadzēja. Sirdsapziņa nalīk mīra. Mīra nav nikur. Maņ vajadzēja paleidzēt, maņ vajadzēja dūt koč padūmu, bet es?! Es skatejūs, kai jis mūkuos. Es tys ļaunais! Maņ tys napateik, ka asu ļaunais, slyktais, nalobais! Es nagrybu taids byut. Ka klaidys naloboj, palīk sekys. Deļ tuo šei klaida ir juoloboj. Vīnolga kai, bet juoloboj. Vyspyrms byutu juosuoc ar grāksyudzi. Tys ir grāks – napaleidzēt. Ikvīnam ir juopaleidz, koč jis ir krūplis, bet juopaleidz. Juopaleidz ikvīnam! Jo var byut taida situaceja, ka jis vīneigais varēs tev paleidzēt, bet tū nadareis, partū ka tu jam napaleidzieji. Tai tys dzeivē nūteik. Daudzi cylvāki ir atrībeigi, ni vysi, bet daži. Taču navajag tū jimt vārā, paleidzi vīnolga kam i vīnolga kur, ka jis tev lyudz paleidzeibu. Ar paleidziešonu mes varim paleidzēt gon laiceigajā, gon ari myužeigajā dzeivē. Sev i ari tam, kam paleidzim.

Deļ to nasabeisti i paleidzi! Vīnolga, kaids ir tys cilvāks,  – ļauns, lobs, šmuks, našmuks, boguots, nabogs, bet paleidzi, ka jis tev lyudz, cytaiži izīs tai kai maņ…

 Karteņa: Intys Valainis zeimiejums