Sastdiņ, 20. aprelī Uzulnīku tautys nomā, Jelgovys pusē, tyka aizvadeits grandiozs latgalīšu saīts, kura laikā  tyka īskandynuota dīna „Byusim vīnuoti Latvejā”, lai gūdam sagaidietu Latvejas 95. dzimšonys dīnu.

Ideja par itaida pasuokuma organiziešonu roduos jau pyrms vairuokim mienešim bārnu i jaunīšu muzykaluo teatra „Nianse” vadeituojai Ingūnai Lipskai, kurys dzymtys saknis ir meklejamys Latgolā. Viesture stuosta, ka paguojušajā godsymtā daudzi latgalīši tyka atsyuteiti iz Ūzulnīkim, lai ite struoduotu. Laikam eimūt, jī ite ir nūdybynuojušs saimis i iz dzimteni naatsagrīze, par tū itamā nūvodā dzievoj daudz latgalīšu. Itaidu apstuokļu deļ i roduos ideja reikuot saītu taišni Ūzulnīkūs! Prūtams, nikas nabyutu nūtics bez atbolsta. Pasuokums tyka veiduots sadarbeibā ar Ūzulnīku nūvoda dūmi, Ūzulnīku tautys nomu, Ūzulnīku nūvoda informacejis centru i muzeju, Jelgovys latvīšu bīdreibu i Latgolys Studentu centru Jelgovā.

Pasuokums, kas pulcynuoja latgalīšus nu molu molom, ilga vysys dīnys garumā, apmaklātuojim pīduovojūt plašu izklaižu programmu kluostu. Ikvīns, kas īsaroda iz itū pasuokumu, varēja atstuot sovu piedeņu Latvejis kartē, atzeimejūt, kur ir juo dzymtuo vīta i kur jis dzeivoj niu. Jau pyrmajim apmaklātuojim īsarūnūt Ūzulnīku tautys nomā, skumt navajadzēja ni breidi. Atguojušī varēja apsavērt i īsaguoduot Latgolys keramiķa darynuotūs muola traukus, latgalīšu gruomotys, diskus i dažaidys lītys ar Latgolys simboliku. Bet pa tū laiku atsevišķā telpā varēja viertīs ari dažaidys kinys, prūtams, par Latgolu. Dīnys laikā nūtyka ari 2 koncerti, kurūs pīsadaleja eipaši gosti nu Lendžim i Bieržgaļa ar sovim prīšknasumim – dančim, dzīsmem, teatri i apdzīduošonu, kai ari pošmuoju talanteigī muokslinīki i Latgolys Studentu centra Jelgovys biroja jaunīši ar pošīstudātū humoristiskū ludzeņu. Studenti beja ari uzfilmiejuši video „Pādys i piedenis”, kurā daudzi latgalīši stuosteja, kū jī ir paveikušs sovys dzeivis laikā, taidā veidā īdvasmuojūt ari cytus iz lelim dorbim. Napīspīstū i lobsirdeigū atmosferu vēļ pozitivuoku padareja muzykanti – Igauņu saime –, kuri ryupējuos, lai danču placs vysu laiku byutu aizpiļdeits, dzīduodami ļusteigys dzīsmis.

Žāļ, ka taidim sirsneigim pasuokumim reiz ir juosabeidz, bet ir miļzeiga prīca par padareitū i par kūpā byušonu. Duovuosim ari iz prīšku prīcu apleicejim, paleidzēsim sovim bruolim i muosom i ceļsim gūdā myusu dzimtini – Latgolu!

Rokstu sagataveja: Olita Bidzāne