Ludza guņs varā

Ludza guņs varā

Leluokī draudi cylvāku dzeivei piļsātuos jau godu symtim ilgi ir bejuši īspiejamī guņsgrāki. Ari Latveja itymā ziņā nav izjāmums. Vīnu nu leluokajim i pūstūšuokajim guņsgrākim storpkaru Latvejā pīdzeivuoja taišni Ludza 1938. godā. Nūdaga vysmoz catūrtuo daļa piļsātys, pajumti pagaisynuoja gondreiž 2000 Ludzys īdzeivuotuoju, būjā eimūt piļsātys kūka apbyuvei.

1938. goda 11. juņa reits Ludzā beja korsts, sauss i viejains. Nazynoma īmasla deļ kaida gruomotu tierguotuoja Buņimoviča sātys jumtā pasaruodeja līsmis. Laikapstuokļu deļ līsmis dreiži puorsamatušs iz sūpluok asūšajom kūka sātom, i piec kaida laika līsmēs jau beja lela daļa piļsātys, pusstuņdis laikā aizadaga ap pīcdesmit āku. Piļsātys guņsdziesieji, garnizona karaveiri i īdzievuotuoji, naspādami apsluopēt līsmis, izsauce paleigus nu Rēzeknis, Daugavpiļs, Zylupis, pat Reigys. Līsmis turpynuoja izaplateit, aizadaga piļsātys policejis āka, katuoļu bazneica, piļsātys aptyka, lels skaits veikalu i dzeivuojamūs sātu. Līsmis skuore arī nabadzeiguokū piļsātys daļu, kur suoce degt ap pussymta sātu. Īdzeivuotuoji ceņtēs gluobt sovu jau tai tryuceigū maņteibu, svīžūt vysu azarā. Naspiejūt gluobt dagūšuos sātys, dziesieji ceņtēs gluobt puorejuos ākys nu līsmu, nūciertūt kūkus, nojaucūt sātmaļus i aplaistūt ākys ar iudini. Guņi īrūbežuot izadeve tikai vokorā, bet dziesšonys dorbi turpynuojuos vysu nakti.

1

Ludza piec guņsgrāka. Karteņa: .zudusilatvija.lv

Kūpumā nūdaga vaira kai 400 āku, nu tuom ap 100 veikalu, 17 sabīdriskuos ākys i katuoļu bazneica, kas beja lels zaudiejums piļsātai. Pareizticeigūs bazneicu, kuru ari skuore guņsgrāks, breinumainā kuortā izadeve izgluobt. Drupuos tyka atrasts vīns myrušais, kai ari vīns cītušais nūmyra vāluok slimineicā.

Latveja atsauceigi paleidzēja smogi cītušajai Ludzai. Reiga zīduoja 10 000 Ls, Daugavpiļs – 2000 Ls, vaļdeiba pīškeire 10 000 Ls, vysys Latvejis īdzeivuotuoji vuoce zīduojumus ludzuonīšu atbolstam. Iz piļsātu nūsyuteja lelu daudzumu medikamentu i puortykys, Ludzā dorbuojuos Sorkonais Krysts i žāļsirdeiguos muosys. Īdzeivuotuoji, kuri palyka bez sātys, nakti puorlaide školuos ci pi sābru, daļa tyka izmytynuota deraunēs. Julī paleidzeibu – vysuvaira puortyku i drēbis – turpynuoja sajimt 692 īdzeivuotuoji, novembrī – vairs tikai 139 cītušī.

3
Ludza pyrma i piec guņsgrāka. Karteņa: “Jaunākās Ziņas”,1938.g., Nr.130.

Piec guņsgrāka tyka izstruoduoti piļsātys puorbyuvis plani, kas paredzēja plašu modernizaceju, dasamāruošonu sovam laikmatam. Vystik piec īdzeivuotuoju lyugumim piļsātā tyka saglobuota vacuo kūka apbyuve i suokūtnejais planuojums, Ludza saglobuoja sovu viesturiskū apveidu, viņ īvārojūt jaunūs byuvu guņsdrūseibu.

Roksta autors: Toms Tālbergs

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Kalenders

May
7
Ūtr
16:00 Sasatikšona ar Juri Cybuli @ Reigys Centraluos bibliotekys Kengaroga filialbiblioteka
Sasatikšona ar Juri Cybuli @ Reigys Centraluos bibliotekys Kengaroga filialbiblioteka
May 7 @ 16:00 – 17:30
7. majā 16.00 stuņdēs RCB Kengaroga filialbiblioteka (Latgolys īlā 271A) aicynoj iz sasatikšonu ar Juri Cybuli. Jurs Cybuļs ir volūdnīks, tulkuotuojs, publicists i školuotuojs, kurs vaira nakai 40 godu pietej i kolekcionej ābecis. Jurs Cybuļs[...]
May
8
Tre
15:00 Jevgenija Bondarenko izstuodis “... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jevgenija Bondarenko izstuodis “... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 8 @ 15:00 – 16:30
Muokslinīks Jevgenijs Bondarenko ir riezeknīts i ar gleznīceibu nūsadorboj nu Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis absolviešonys 2011. godā. Gleznuotuojs aktivi īsakļaun muokslys dzeivē, pīsadolūt kūpejuos Latgolys muokslinīku izstuodēs i plenerūs. Sovu pyrmū personalizstuodi “Maiguma ārprāts”[...]