Aglyuna – boltūs tāvu rezidence

Aglyuna – boltūs tāvu rezidence

Aglyunys bazilikys suokumi meklejami 1697. godā, kod piec muižneicys Īvys Justīnis Šostovickys aicynuojuma ar tūreizejuos Livonejis veiskupa Nikolaja Poplavska atbolstu 1697. godā Aglyunā īsaroda Viļnis dominikaņu klūstera priors tāvs Remigijs Mosokovskis i Aglyunā izavielēja vītu sakralajom ceļtnem. 1699. godā dominikaņi – “boltī tāvi” – nūdybynuoja klūsteri, bet pyrmū bazneicu izcēle nu kūka 1700. godā reizē ar klūsteri. 1768. godā dominikaņi suoce myura bazneicys i klūstera ceļšonu baroka stilā, kū pabeidze i īsvieteja 1780. godā.

Krīvejis imperejis administraceja līdze klūsterī uzjimt jaunus kandidatus, i 19. gs. beiguos nūmyra pādejais nu “boltajim tāvim” i Aglyunu suoce apkolpuot parostī diacezis prīsteri.

1920. godā Aglyunā tyka īsvieteits pyrmais latvīšu izceļsmis veiskups A. Springovičs, kurs Aglyunu izavielēja par atjaunuotuos Reigys veiskupejis katedrali. Tyuleņ klūsterī tyka atvārts Goreigais seminars, piec goda – Aglyunys katuoļu gimnazeja. Svātcelinīku pulki suoce pīaugt, i Aglyunu suoce saukt par Latvejis katuoļu centru.

Eipaši nūzeimeiga Aglyunys bazilikā ir oltora glezna. Aglyunys Breinumdareituojis Dīvamuotis gleznu seņuok atsedze tikai svineigūs gadīņūs religiskūs svātku laikā, bet niu tei ir atsagta pastouveigi. Ir uzskots, ka glezna spiej dareit breinumus, i tei teik cīši gūdynuota. Pateiceibā par izdzīdynuošonu ticeigī tai veļtejušs pīminis zeimis. Pi Dīvamuotis gleznys sovu Treis Zvaigžņu ordeni nūvītuojs ari Juoņs Pujats.

Aglyuna 01 Kartena LaKuGa

Gleznys izaceļšonys laiks i autors ir nazynomi, lai gon Lītovys vaļdnīku rezidencē Traķūs atsarūn identiska svātbiļde, kuru Konstantinopolis keizars 1384. godā sakarā ar Lītovys kristeišonu duovynuoja kunigaitim Vītautam, kurs tū 1409. godā nūvītuoja Traķu bazneicā. Vīna nu versejom, deļkam dominikaņu mūki ir atvadušs iz Aglyunu tik leidzeigu gleznu vaļdnīku bazneicā uzstuodeitajai, saistās ar kieneņa Mindauga nuovi ceļā iz Aglyunu.

1980. godā pāvests pīškeire Aglyunys bazneicai “mozuos bazilikys” titulu, i tei ir taida vīneiguo Latvejā. 1993. goda 9. septembrī Aglyunā kai svātcelinīks īsaroda Rūmys pāvests Juoņs Puovuls II, kūpumā pasuokumā pīsadaleja ap 300 tyukstūšom svātcelinīku. Aglyuna vēļ aizviņ ir nūzeimeiga svātceļuojumu i goreigūs mekliejumu vīta.

 

Karteņa: LaKuGys arhivs
Roksta autore: Laura Keiša

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
3
Pīk
17:00 Koncertizvadums “Dūd rūku, mameņ!” @ Daugovpiļs Kulturys piļs
Koncertizvadums “Dūd rūku, mameņ!” @ Daugovpiļs Kulturys piļs
May 3 @ 17:00 – 19:00
Izvadumā pīsadaleis Reigys kulturys i tautys muokslys centra „Mazā ģilde” deju ansamblis „Daiļrade” (vad. Iveta Pētersone-Lazdāne), Daugovpiļs Vīneibys noma Latvīšu i latgalīšu kulturys centra deju ansamblis „Laismeņa” i videjuos paaudzis deju kolektivs „Laismeņa” (vad. Diāna[...]
May
4
Sai
all-day Olgys i Valda Pauliņu keramikys ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Olgys i Valda Pauliņu keramikys ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 4 all-day
Latgolys keramiki Olga i Valdis Paulini dzeivoj i struodoj Kruoslovā, dorbojās Kruoslovys amatnīceibys centrā, ir populari meistari vysā Latvejā. Jūs keramikys darbneica ir attaiseita interesentim i turistim, pīduovojūt i vysaidu formu trauku kluostu, i paraugdemonstriejumus,[...]