Latgalīšu sleja žurnalā “Ir” par lauksaimnīceibu i patriotismu Vuorkovā

Latgalīšu sleja žurnalā “Ir” par lauksaimnīceibu i patriotismu Vuorkovā

Reizi mienesī žurnalā “Ir” teik publicāta latgalīšu sleja, kas viestej par aktualim nūtykumim i vaicuojumim. Augusta sleju ir sarakstejs Vuorkovys nūvoda z/s “Linvejas” saiminīks Jurs Lazdāns.

Slejis autori ir dažaidi Latgolys ļauds — kotru reizi cyts autors, cyta aktualitate, cyts stuosts. Autori teik aicynuoti eisā rokstā izsaceit sovu redziejumu par latgaliskū pasauli i latgaliskuo vītu pasaulī, pastuosteit par sovu pīredzi voi izsaceit sovu redziejumu par aktualim vaicuojumim i nūtykumim.

Jurs Lazdāns stuosta par tū, ka augusts lauksaimnīkim ir pats korstuokais laiks i ka ituo goda augusts nav izjāmums: juonūkuļ 50 hektari labeibys i juosaver, kai saimnīkuošonu ītekmēs Afrikys cyuku miers i Krīvejys pasludynuotais Eiropys produktu importa aizlīgums.

Jurs prognozej, ka Krīvejis aizlīgums pagaidom saimnīkuošonu cīši naītekmēs: “Daugovpiļs Dziernavnīks” (SIA “Agro Trade Latvija”), kam z/s “Linvejas” nūdūd gryudus, jūs eksportej iz Sauda Arabeju, Keneju, Egipti i tt., ari “Preiļu sīrs”, kam saimnīceiba nūdūd pīnu, produkceju eksportej iz Eiropys Savienībys i Zīmeļafrikys vaļstim, a cyukys gaļu realizej jī vītejā tiergā.

“Ar Afrikys cyuku mieri gon ir švokuok. Tys roda nadrūšeibys sajiutu. Koč i nivīnai nu vītejūs medinīku nūmedeitūs meža cyuku miera viruss nav atrosts, tikkū myusu nūvods īkļauts teritorijā, kurā da 1. oktobra izsludynuota uorkuortys situaceja. Mes pagaidom eisti nazynom, kai tys beigsīs. Dūd, Dīvs, ka virusu ni meža, ni sātys cyukom pi myusu naatrostu ari iz prīšku!” roksta Jurs.

Jura Lazdāna rokstu skaiti ituos nedelis (21.08.-27.08.2014.) žurnalā “Ir” voi ari škārsteiklā ite.

 

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
30
Ūtr
all-day Elvīrys Škutānis izstuode “Iedve... @ Lūznovys muiža
Elvīrys Škutānis izstuode “Iedve... @ Lūznovys muiža
Apr 30 all-day
Elvīra Škutāne ir Kruoslovys amatnīceibys centra stykla dekoru darbneicys meistare. Jei ir spūdrys pīmārs tam, kai īmeiļuota nūdarbe nailgā laikā var puorsavērst uzjiemiejdarbeibā. Paguojušuo goda golā meistare sajēme bolvu “Goda amatnīks” Latgolys plānuošonys regiona Latgolys[...]