Reigā izskanēs koncerts “Ar Laimeņu runojūt”

Reigā izskanēs koncerts “Ar Laimeņu runojūt”

13. janvarī 19.00 Reigys dūmis kulturys centrā “Iļģuciems” kamerkors “Muklājs” īpazeistynuos ar izdūšonai sagataveitū latgalīšu dzīšmu albumu “Ar Laimeņu runojūt”. Koncertā tiks atskaņuotys albumā īraksteituos i cytys latgalīšu dzīsmis nu “Muklāja” repertuara.

“Koč i tradicionali latgalīšu dzīsmis izpylda Latgolys kolektivi, tai nūdrūšynojūt sova nūvoda kulturys tradiceju saglobuošonu i populariziešonu, mes asam guojuši cytaidu ceļu. Reigys kamerkors “Muklājs” i latgalīšu dzīsmis ir sovpateiga muzykys savīneiba, kas akcentej latgalīšu tradiceju i muzykys kluotbyutni Latvejis kulturtelpā. Kora skaniejums ar itū repertuaru ir palics azartiski izjusts i kruosains ar sovpateigu volūdys i muzykaluo skaniejuma akcentu. Grybom, kab klauseituoji izprūt i saklausa Latgolys nūvoda byuteibu i autentiskumu,” Daugovpiļs piļsātys sātys lopā teik citāts “Muklāja” muokslinīcyskais vadeituojs Juoņs Kokins.

“Maņ kai dzymušam latgalīšam itys beja gūda dorbs vairuoku godu garumā, i niu ir daguojs laiks tū “palaist tauteņuos”,” dasoka Kokins. Ari kora dalinīku vydā ir vairuoki ar Latgolys saknem saisteiti dzīduotuoji, kuri radeja gribiešonu i motivaceju naaizmierst i popularizēt latgalīšu volūdu i kulturys daudzveideibu Latvejis kulturtelpā.

Albumā apkūpuotys vysaidūs laikūs radeitys latgalīšu tautysdzīšmu apdaris i originaldzīsmis. Vairuoku godu garumā itam nūlyukam eipaši dalaseits repertuars, tymā skaitā komponisti aicynuoti radeit originaldzīsmis latgalīšu volūdā. Eipašs, kamerkoram “Muklājs” veļteits skaņdorbs, ir Agnetys Krilovys “Meitines dzīsma” ar Raiņa vuordim. Albumā ir īmyužynuotys latgalīšu dzīsmis J. Vaivoda, I. Rupainis, E. Skukis, V. Pūcis, J. Graubiņa, V. Rudušys, N. Vītinis i cytu komponistu muzykalajā interpretacejā. Kamerkors “Muklājs” lepojās, ka albumā īkļauta ari Latgalīšu kulturys bolvys “Boņuks 2014” nominacejā “Lobuokais snāgums akademiskajā muzykā” uzvariejušuo dzīsme – R. Dubrys “Tu skaistuo Dīva duorza rūze”.

Īīšona koncertā bez moksys.

Latgalīšu dzīšmu albuma “Ar Laimeņu runojūt” īraksteišonu atbaļstejs Vaļsts Kulturkapitala fonds. Tuo izdūšona paradzāta janvara beiguos.

Reigys dūmis kulturys centra “Iļģuciems” kamerkors “Muklājs” ir dybynuots 1989. godā. Nu 2012. goda kora muokslinīcyskais vadeituojs i dirigents ir Juoņs Kokins, īprīšk tū vadeja kora dybynuotuoja Sandra Šmate. Kors ir vairuokkuortiejs Dzīšmu svātku koru karu laureats i storptautyskūs festivalu i projektu dalinīks. “Muklājs” ar panuokumim pīsadalejs storptautyskūs koru konkursūs vairuokuos vaļstīs. Pādejais nūzeimeiguokais kora sasnāgums ir izceineitais V pakuopis zalta diploms Pasauļa koru olimpiadis atkluotajā konkursā 2014. goda julī jauktūs kamerkoru grupā. Itūšaļt kora ryndys kuplynoj 32 dzīduotuoji. Kolektiva repertuarā ir skaņdorbi nu renesaņsis da 21. godusymta muzykys.

large-44cb172661af031a85f724381f3fcf4c

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
4
Sai
all-day Olgys i Valda Pauliņu keramikys ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Olgys i Valda Pauliņu keramikys ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 4 all-day
Latgolys keramiki Olga i Valdis Paulini dzeivoj i struodoj Kruoslovā, dorbojās Kruoslovys amatnīceibys centrā, ir populari meistari vysā Latvejā. Jūs keramikys darbneica ir attaiseita interesentim i turistim, pīduovojūt i vysaidu formu trauku kluostu, i paraugdemonstriejumus,[...]
May
5
Svā
15:00 “Skonai” koncerts “Zaļā duorzeņā” @ Lūznovys muiža
“Skonai” koncerts “Zaļā duorzeņā” @ Lūznovys muiža
May 5 @ 15:00 – 16:30
Rēzeknis nūvoda vokaluo grupa “Skonai” vaļsts svātku nedelis nūslāgumā, 5. majā, Lūznovys muižā prezentēs sovu jaunuokū veikumu – koncertprogramu “Zaļā duorzeņā”.   Muzykaluo nūtikšona atspīgeļuos tū, kū vokaluos studejis “Skonai” vacuokajai grupai ir izadevs sasnēgt,[...]
15:00 Izruode “Pa Laimis luoča pādim” @ Daugovpiļs teatris
Izruode “Pa Laimis luoča pādim” @ Daugovpiļs teatris
May 5 @ 15:00 – 17:00
Izruode "Pa Laimis luoča pādim" @ Daugovpiļs teatris
Izruode veiduota piec Andreja Upīša stuosta “Sūnu ciema zēni” motivu i baļsteita puorsoku lykumūs, partū ite seņdīnys mejās ar myusdīnom i breinumi palīk par kasdīnu. Pavysam kai originaldorbā syuncīmīši dūdās ceļuojumā Laimis luoča mekliejumūs, kab[...]