Latgolys viestnīceibā GORS byus apsaverama G.Pantelejeva izstuode “Latgales rapsodija”

Latgolys viestnīceibā GORS byus apsaverama G.Pantelejeva izstuode “Latgales rapsodija”

Nailgi pyrma kasgadejuos Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2016” padūšonys ceremonejis svātdiņ, 26. februarī 14.30, Latgolys viestnīceibā GORS  nūtiks tielnīka, Latvejis Muokslys akademejis profesora Gleba Pantelejeva izstuodis “Latgales rapsodija” atkluošona. Izstuode pārņ sajēme “Boņuks 2015” bolvu nominacejā “Lobuokais snāgums vizualajā muokslā”.

Sovā personalizstuodē “Latgales rapsodija” muokslinīks turpynoj apmīrynuot sovu interesi par materialuo i namaterialuo pasauļa attīceibom, kai ari atteistej sovu tielnīceibys volūdu i kūp rodūšū rūkrokstu.

Itūreiz par materialu dorbu tālim dasasaceja Latgolys doba, cylvāki, viesture, tuos unikala goreiguo telpa. Koč i G. Pantelejevs nav ar tū saisteits ni genetiski, ni konfesionali, jis cīši osai uztver goreiguos energejis impulsus, kas īt nu ituos zemis. Vysys interesantuokuos i nuokūtnē svareigys lītys nūteik marginalejuos, pīrūbežā, fiziskā voi goreigā. Latgolu muokslinīks sauc par myusu frontīru (frontier, angl. rūbežs, ar pīdzeivuojumu konotaceju) geografiskā i goreigā izteiksmē.

Izstuodis strukturys pamatu veidoj treis centralī objekti nu kūka – lelformata skulpturys, kotrs nu tūs simbolizej vīnu nu treju G. Pantelejevam svareigim asameibys pamatelementim – goru, matereju i cylvāku kai itūs jiedzīņu savīnuojumu, kai ari izstuodis centralais dorbs ar nūsaukumu Lelais. Nazynamais, bronzys juotnīka skulptura, kas simbolizej naprognozejamū Nuokūtni.

Vuords Rapsodeja ari nav izvālāts najauši – itys muzykys formats ideali atbylst muokslinīka īceris formai i byuteibai. Rapsodejai ir byutiska, iz tautiskuo vokaluo materiala baļsteitu dažaida rakstura epizožu maiņa. G. Pantelejevs gryb pastreipuot, ka izstuodē nav radzami tīši etnografiskī motivi, tī dorbojās pastorpynuoti i asociativi.

Glebs Pantelejevs (dz. 1965. g.) 1991. godā absolvēja Latvejis Muokslys akademejis tielnīceibys nūdaļu, ir LMA profesors. Sareikuojs vaira kai desmit personalizstuožu Reigā, Oslo (kūpā ar Ilmāru Blumbergu), Vankūverā (kūpā ar Olgu Šilovu), Sankpīterburgā. Pantelejevs ir daudzu vidis skulpturu, pīminekļu autors Reigā, Ventspilī, Aucē, Jelgovā, Jiurmolā, Kuldeigā, Carnikovā, Katzovā (Vuoceja) i cytur. Itūšaļt Reigā, “Gallery Park Hotel” apsaverama ari tielnīka dorbu izstuode “Kur Tu to ņēmi?”.

Izstuode “Latgales rapsodija” Latgolys viestnīceibys GORS Muokslys galerejā byus apsaverama da 29. maja. Pyrmū reizi publiski izstuode beja apsaverama galerejā “Māksla XO” Reigā 2015. godā.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
8
Tre
15:00 Jevgenija Bondarenko izstuodis “... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jevgenija Bondarenko izstuodis “... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 8 @ 15:00 – 16:30
Muokslinīks Jevgenijs Bondarenko ir riezeknīts i ar gleznīceibu nūsadorboj nu Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialis absolviešonys 2011. godā. Gleznuotuojs aktivi īsakļaun muokslys dzeivē, pīsadolūt kūpejuos Latgolys muokslinīku izstuodēs i plenerūs. Sovu pyrmū personalizstuodi “Maiguma ārprāts”[...]
18:00 Eiropys dīnys koncerts @ Daugovpiļs Vaļsts gimnazejis pogolms
Eiropys dīnys koncerts @ Daugovpiļs Vaļsts gimnazejis pogolms
May 8 @ 18:00 – 19:30
Eiropys dīnys koncerts @ Daugovpiļs Vaļsts gimnazejis pogolms