Klauseituojim vysā pasaulī daīmams komponista Juoņa Ivanova albums

Klauseituojim vysā pasaulī daīmams komponista Juoņa Ivanova albums

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Pi klauseituoju 80 pasauļa vaļstīs kai CD, tai digitaluos muzykys formatūs datics nacionaluos īrokstu kompanejis “Skani” izdūtais Latgolā dzymušuo, par dyžonuokū latvīšu simfoniki sauktuo komponista Juoņa Ivanova (Jāņa Ivanova) muzykys albums. Tū īskaņuojs Vaļsts kamerorkestris “Sinfonietta Rīga” dirigenta Normunda Šnē vadeibā, tai informej “Skani” izpyldproducents Egīls Šēfers.

Albumā dzieržami taidi dorbi kai “Simfonieta”, 14. simfonija (Sinfonia da camera) i “Poema Luttoso”. Da ituo šie itī beja daīmami viņ arhiva īrokstūs i “Melodija” platēs, nūruoda E. Šēfers, dasaceidams, ka ir cīš prīceigs, ka niu itei izcyluo muzyka ir daīmama sevkuram klauseituojam vysā pasaulī.

Albuma anotacejā komponists Imants Zemzaris roksta, ka Juoņs Ivanovs vysod gribiejs sasaskart ar patīsu, dzeivē ryudeitu dramatismu, vēļ vaira – ka jū boguotynoj paguotnis krāsluotuo, iztēli prosūša telpa. Tai topuse “Poema luttuoso” (1966), suopu poema, kas veļteita Salaspiļs uperu pīmiņai. Četrpadsmytuo simfoneja (Sinfonia da camera, 1971) atsaškir nu Ivanovam soveiguo simfonejis tipa, jai ir viņ treis dalis, izpalīk cytom reizem vys naiztryukstūšais sonatis allegro. Daudzus godus Sinfonia da camera bejuse Latvejis Filharmonejis kamerorkestra i juo dirigenta Tovija Lifšica repertuarā. Kai laikmeteiguos latvīšu muzykys vizeitkarti orkestris jū pīduovuojs tyvuoku i tuoļuoku zemu klauseituojem. Treisdaleiguo Simfonieta (1977) ir veļteita jauneibai i jaunajim muzykim, kas myusu dīnuos puļcejās draudzeigūs izpiļdeituojsastuovūs, kab aplīcynuotu sovys vys augūšuos prasmis i muzicētprīcu.

Albums “Ivanovs: Simfonijas kamerorķestrim” izdūts sadarbeibā ar VSIA “Latvijas Koncerti ar VKKF atbolstu. Tys ir daīmams īrokstu tierdznīceibys vītuos Latvejā i uorzemēs, kai ari digitaluos muzykys straumiešonys i lejupluodis platformuos, kai Spotify, iTunes, Amazon, Google Play, Deezer i daudzuos cytuos.

Taišni šudiņ, 9. oktobrī, ir ari komponista dzimšonys dīna. Juoņs Ivanovs dzims 1906. goda 9. oktobrī, bet myužeibā nūguojs 1983. goda 27. martā.

Roksts sagataveits ar Vaļsts regionaluos atteisteibys agenturys finansialu atbolstu nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
3
Pīk
17:00 Koncertizvadums “Dūd rūku, mameņ!” @ Daugovpiļs Kulturys piļs
Koncertizvadums “Dūd rūku, mameņ!” @ Daugovpiļs Kulturys piļs
May 3 @ 17:00 – 19:00
Izvadumā pīsadaleis Reigys kulturys i tautys muokslys centra „Mazā ģilde” deju ansamblis „Daiļrade” (vad. Iveta Pētersone-Lazdāne), Daugovpiļs Vīneibys noma Latvīšu i latgalīšu kulturys centra deju ansamblis „Laismeņa” i videjuos paaudzis deju kolektivs „Laismeņa” (vad. Diāna[...]
May
4
Sai
all-day Olgys i Valda Pauliņu keramikys ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Olgys i Valda Pauliņu keramikys ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 4 all-day
Latgolys keramiki Olga i Valdis Paulini dzeivoj i struodoj Kruoslovā, dorbojās Kruoslovys amatnīceibys centrā, ir populari meistari vysā Latvejā. Jūs keramikys darbneica ir attaiseita interesentim i turistim, pīduovojūt i vysaidu formu trauku kluostu, i paraugdemonstriejumus,[...]