Īpazeit i sadzierdēt volūdu, kurys vaira nav – lucim veļteituo ekspoziceja Ludzys muzejā

Īpazeit i sadzierdēt volūdu, kurys vaira nav – lucim veļteituo ekspoziceja Ludzys muzejā

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Ludzys nūvodpietnīceibys muzejā sevkurs apmaklātuojs var īpasazeit ar jaunu ekspoziceju, kas veļteita Ludzys igaunim. Par Ludzys igaunim aba lucim sauc Ludzys apriņčī sovulaik dzeivojūšū katuoļticeigūs Latvejis igauņu etniskū grupu. Ludzys pusē luci dzeivuoja niulinejūs Pyldys, Nierzys i Ņukšu pogostu teritorejā. Līceibys par igaunim myusu dīnuos sasaglobuojušys vīneigi vītvuordūs i itymūs pogostūs pīraksteitajā folklorā.

Latgolā godu symtim dzeivuojuši vysaidu tauteibu cylvāki i ite skaniejušys vysaidys volūdys. Vēļ 20. godu symta suokuos Ludzys pusē ļauds kasdīnā runuoja Ludzys igauņu volūdā. Jau gondreiž godu symtu itei suomugru volūda pagaisuse nu kasdīnys runys – nav vaira nivīna tuos runuotuoja, pādejais volūdys pratiejs myužeibā nūguoja 2006. godā. Par tū, kai Ludzys igauņu seņči tyka Latgolā, pietnīku vydā nav vīnpruoteibys. Vīna nu verseju ir – jī tyka Latgolā kai kara biegli Leluo Zīmeļu kara laikā 18. godu symta suokuos, cyta – laikā, kod Igauneja pīderēja luterticeigajai Zvīdrejai, katuoļticeigī igauni bāga iz Latgolu.

Ludzys igauni poši sevi saukuši par “zemnīkim, lauku ļaudim” voi ari par “igaunim” i sovu volūdu attīceigi par “lauku volūdu” voi “igauņu volūdu”. Apzeimiejums “Ludzys igauni” vaira lītuots zynuotniskūs aprokstūs, īsaguojs ari apzeimiejums “luci”, kas skaņ leidzeigi igauņu volūdys vuordam “Lutsi” i ir Ludzys nūsaukums igauņu volūdā. Attīceigi nu vuorda “luci” rodīs ari apzeimiejums “lucu volūda”. Vaira par Ludzys igauņu volūdu vari skaiteit rokstā ITE.

Ludzys nūvodpietnīceibys muzejā niu sevkurs apmaklātuojs var īpasazeit ar ekspoziceju, kas veļteita taišni Ludzys igaunim. Tei pabeigta pārnejuo goda vosorā, nu pandemejis apstuokļu deļ svineigi atkluota viņ itūgod. Apmaklātuojim ir vareiba izstaiguot ekspoziceju kai individuali, tai i kūpā ar zynūšu gidu. Ekspoziceju veidoj informativi stendi, kurūs apkūpuoti vysaidi fakti par Ludzys igaunim, tūs izceļsmi, izplateibys arealu, raksteibys i kulturys eipatneibom. Ekspozicejā izvītuoti ari vairuoki kasdīnys prīškmati, kas nazkod pīdariejuši vītejim Ludzys igauņu ļaudim.
Ludzys nūvodpietnīceibys muzeja ekspoziceju i izstuožu kurators Valērijs Dzevaltovskis skaidroj, ka Ludzys viesture ir daudznacionala, tok dzeivei īmūt iz prīšku, otkon i otkon saīt puorsalīcynuot, ka vysu izpieteit i zynuot nav īspiejams.

“Tai nūtyka ari tod, kod sasatykom ar zynuotnīku, LU Lībīšu instituta pietnīku i volūdnīku Uldi Baluodi. Pasasokūt taišni juo pietejumim, mes izzynuojam, ka agruok Ludzys pusē dzeivuoja cylvāki, kam beja cytaižuoks alfabets, raksteiba i kultura. Uldis Baluodis ar sovu pietejumu ir tai kai ar dīdzeņu izviļcs nu poguotnis itū vysu kulturu,” tai Valērijs Dzevaltovskis.

Valērijs Dzevaltovskis ari pastreipoj – cīši svareigi, ka ekspozicejā cylvāki var na viņ skaiteit i vāruot, tok ari dzierdēt lucu volūdu. Ir izveiduots eipašs īroksts, kur var nūsaklauseit tautysdzīsmi latvyski i lucu volūdā. Par īroksta skaniejumu juopasasoka Ludzys foklorys kūpai “Ilža”.
Sovpus muzeja breivdobys teritorejā ir apsaverams ari vēļ vīns eksponats, kurs saistams ar igaunim, tuos ir patmalis, kas sovulaik iz muzeju puorvastys nu Cyblys pogosta Barisu sādžys i ir byuvātys piec igauņu modeļa i atsatīc iz igauņu kulturu.

Ludzys muzejs tur nūceju, ka koč kod byus vareibu ekspozicejis informativūs stendu daļu, kab stuosteitu plotuok par lucim, nūvest paruodeit ari cytuos vītuos.

Valērijs Dzevaltovskis ari soka: “Cīši svareigi ir tys, ka niu kotram interesentam ir daīmama Ludzys igauņu volūdys ābece. Tys ir kai pavedīņs iz prīšku, mozums lucu piecteči, kuri niu itamā volūdā zyna labi, ka divejus vuordus, var koč kod izdūmuot vuiceitīs itū volūdu voi vuiceit sovus bārnus i mozbārnus.” Ābece elektroniski daīmama ITE.

Sovulaik intervejā latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv Uldis Baluodis par lucu volūdys raksteibys izveidi stuosteja, ka tys beja daudz sarežgeituok, nakai suokumā dūmuots. “Muna dūma beja, ja jau Ludzys igauņu volūda ir radnīceiga lībīšu volūdai, tod jau principā var raksteit apmāram taidā pošā veidā. Tok Ludzys igauņu volūdā ir eipatneibys, kas napasaruoda taidā pošā veidā lībīšu volūdā. Na vysuos vītuos, kur ir drusceņ garuoks patskaņs, kas naītekmej vuorda nūzeimi, jis pasaruoda fonetiski. Es nagribieju radeit sova veida Ludzys igauņu esperanto. Gribieju, lai Ludzys igauņu volūda munā gruomotā pasaruoda, kaida tei pateišom beja, bet reizē ari nagribieju radeit “pīminekli”, gribieju, lai tei byutu izmontojama modernā kontekstā,” tai skaidroj Uldi Baluodis. Pylnu interveju ar pietnīku var skaiteit ITE.

Fotogalerejā Ludzys igaunim veļteituo ekspoziceja Ludzys muzejā. Foto: Edeite Husare/portals lakuga.lv

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
11
Sai
all-day Evijis Styrnys akvareļu izstuode... @ Lūznovys muiža
Evijis Styrnys akvareļu izstuode... @ Lūznovys muiža
May 11 all-day
Evija Stirna dzymuse 1976. godā Viļānūs. Vuicejusēs Rēzeknis bārnu muokslys školā, Rēzeknis 1. vydsškolā, Rēzeknis lītiškuos muokslys vydsškolā, kur dabuota tekstilmuokslineicys kvalifikaceja. Augstuokuo izgleiteiba sajimta Rēzeknis Augstškolā (tīseibu zynuotnis specialitatē), kai ari Latvejis Universitatē, kur[...]