Roksta autore: Kristīne Pokratniece, portals lakuga.lv

Ruguoju muzejs interesentim pīduovoj īpasazeit ar Bolvu nūvoda Ruguoju i Lozdukolna pogosta viesturi nu 20. g. s. suoku da myusu dīnu. Muzejs vysod bejs cīši saisteits ar Ruguoju vydsškolu – nu školys muzeja tys lānai izaudzs par vysys Ruguoju pusis nūvodpietnīceibys muzeju i ari šudiņ atsarūn školys ākā Kurmenis īlā 87, kur tam atvālātys divejis telpys. Nu 2010. gods tuo vadeituoja, pietneica, kruojuma globuotuoja i sirds ir Velga Vīcupa. Ar jū sasatyku sarunā par tū, kai (iz)dzeivuot mozam lauku muzejam. 

Vysa pamatā – cylvāks

Padūmu godūs Ruguoju muzejs bejs školys muzejs, kurā leluokuo viereiba pīgrīzta Ūtruo pasauļa kara daleibnīkim i nūtikšonom, tok 1999. gods 5. junī, kod nūtics Ruguoju vydsškolys 1. saliduojums, tys nūdybynuots kai Ruguoju nūvodpietnīceibys muzejs. Muzeja kruojuma izveiduotuojs bejs fizikys i datorzineibu školuotuojs Leopolds Upītis, kura valisprīca bejuse viesture. 

Ruguoju muzeja kruojums radeits nu školys absolventu, kai ari asūšūs i bejušūs pogosta dzeivuotuoju duovynuojumu. Kruojumu varūt īdaleit pīcuos daļuos – fotografejis, dokumenti, gruomotys, senejī dorbareiki i tekstilejis. Velga poša tū vysu puorsvorā klasificej i sasaista ar temom – cylvāki, dzymtys, īvārojamys īstuodis, viesturyski nūtykumi, školys i c. Par muzeju jei soka tai: “Mums ite, Ruguojūs, nav taidys lelys, senejis tyukstūšgadis viesturis par piramidom voi kaidom senejom pilim, deļtuo, prūtams, myusu golvonais izpietis objekts ir cylvāks. Myusu cylvāki tyvuokā apleicīnē – Ruguoju i Lozdukolna pogostā. Prūtams, navarim nūviļkt rūbežu – ite beidzās Ruguoju pogosts, deļtuo es tikai da tīņs pieteišu. Dzymtys ir savīnuotys ar blokus cīmim – Tiļžys, Bierzpiļs, Bolvu pogostim, Guļbinis pusi.” 

Sapyns par telpom

Ruguoju muzejs ir Latvejis Muzeju bīdreibā nu 2003. gods, tok nav akreditātūs muzeju vydā. Velga īskicej puors faktus, kas da ituo ir kaviejs akreditiešonys procesu: “Koč ari maņ byutu treis augstuokuos izgleiteibys i muzeja apjūms kazyn cik lels, vysupyrma, ir juobyut vysmoz četrom, pīcom telpom – materialu pyrmapstruodis ustobai, dorba ustobai, maineigūs izstuožu zālei i pastuoveiguos ekspozicejis telpai. Nimoz narunuosim par kruojuma telpu. Pa ūtram – vysmoz vēļ vīnam darbinīkam, deļtuo ka vīnam cylvākam aptvert vysu akreditāta muzeju dorbu nikai nav īspiejams. Juosoka, ka Ruguojūs pa itim godim nav atsaroduse taida sāta voi telpys. Vysod ari pošvaļdeibai ir bejušys cytys prioritatis. Juosaprīcoj, ka muzejs nav slāgts i ka vysmoz vīns cylvāks koč kū dora. Bet maņ ir lelys cereibys, ka Ruguoju muzejs tiks pi leluokys telpys i varēs atsateisteit.” Pa 26 godim muzejā ir sasakruojs cīši daudz materialu, deļtuo Velgai ir puorlīceiba, ka muzejam ir kū paruodeit i par kū stuosteit vysaiduos ekspozicejuos.

Dzymtys spāks

Vīna lela daļa Ruguoju muzeja apmaklātuoju ir cylvāki, kas interesejās par sovu dzymtu, tuos viesturi. Taidu palīkūt aizviņ vaira: “Nu kas tu esi bez sovys viesturyskuos apzinis? Kas ir Ruguoji bez sovu sakņu? Ka tu nazyni, kas ir tovi pamati, kū tu vari ceļt iz prīšku? Maņ ruodīs, ka sovu sakņu apzynuošona pādejūs 5–10 godūs ir palykuse cīši svareiga. Pi mane brauc cylvāki voi digitali uzmeklej ruguojīši na tik nu Latvejis, bet nu vysa pasauļa. I tys ir miļzeigs dorba apjūms – kod cylvāks meklej cylvāku.”

Velga pastreipoj, ka, nasaverūt iz vysu myusu dīnu arhivu daīmameibu, taipat ir vajadzeigs dzeivs cylvāks i juo atminis. Juozyna punkts, nu kuruo suokt mekliejumus. Sovā pīredzē jei atguodoj vairuokus interesantus gadīņus, kod paleidziejuse kaidam atrost sovys dzymtys saknis. Tok vīns emocionali palics pruotā vysu vaira: “Kovida laikā maņ pīzvaneja muns vīnaudzs i suoce sovu dzeivis stuostu ar tū, ka jis ir adoptāts, bet zyna, ka juo saknis asūt nu Ruguoju. Jis maņ nūsauce sovu dzymtū uzvuordu i palyudze izzynuot, voi ite nav palykuse juo dzymtys sāta i varbyut pat radinīki. Kod saprotu, ka tei ir Strazdeņu puse, piec moza laiceņa es īvuoču informaceju i izaruodeja, ka jam ite ir vysmoz pīcdesmit radinīku. Cylvāks, kurs pusi godu symta dzeivuojs atrauts nu sova dzymtys zora, atroda sovu saimi – bruolānus, muoseicys, taņtis. Ite ari juo dzymtys kopi. Jī saīt kūpā, svietej kopusvātkus, ir pat taidi rodi, kas jū pošu vēļ atguodoj kai mozu bārnu. Jī sasatyka munā kluotbyutnē – vysi beja laimeigi, i es ari beju laimeiga.”

Kļaviņu dzymta

Muzejs eipaši lapnojās ar Kļaviņu dzymtu. Juoņs Kļaviņš, kurš 20. g. s. 30. godūs bejs Ruguoju pogosta vacuokais, daudz padarejs pogosta atteisteibai. Juo sīva i treis dāli – Mārteņš, Paulis i Juoņs – 40. godūs emigrēja iz uorzemem. Dzeivis celi jūs kotru aizvede iz cytu vaļsti. Muzejā eipaša ekspoziceja veļteita dālam Juoņam V. Kļaviņam, kurs Ņujorkā bejs atzeits uorsts, zynuotnīks (vieža pietnīks) i operdzīduotuojs. Juoņa arhivu Ruguoju muzejam duovynuojuse juo dzymta. Velga skaita, ka Juoņs Kļaviņš varātu byut vīns nu tūs cylvāku, kuram jaunajuos muzeja telpuos sataiseit memorialū ustobu. Cikom kas zīduotais arhivs atsarūn vīnā nalelā skapī, kuru sovom rūkom sataisejs Juoņa bruoļa Pauļa mozdāls Kārlis Brūvers. “Mums ir cīši daudz breineigu, talanteigu i gudru cylvāku. Par jim vajadzātu stuosteit nav tik nūvoda, bet vysys Latgolys rūbežūs. Škola i saimis mums ir spieceigys, kab ite, Ruguojūs, varātu izaugt itaidi cylvāki.”

Iz rūbeža ar latgaliskū

Nu Ruguoju pusis cielīs i ite struoduojs latgalīšu dzejnīks i školuotuojs Lobreiteņš, juo dzymtais vuords – Alberts Garais. Bejs pazeistams kai vīns nu pyrmūs latgalīšu autoru, kurs rakstejs ailis sonetu vainagūs. Sovpus Lozdukolna puse var lapnuotīs ar Benislavys kori – vacuokū kori Latgolā. Tuo dzīduošonys tradiceju niu turpynoj Benislavys etnografiskais ansamblis. Runojūt par tū, cik daudzi Ruguojūs ir latgaliskuo i voi kas nu tuo atrūnams ari muzejā, Velga pīzeist: “Voi tys ir labi voi švaki, mes ite asam Latgola, piļneiga Latgola, bet dīvamžāļ mums nav tik latgaliska vide. Tei ir viesturyskai veidojusēs situaceja, kod apmāram pyrma godu symta Ruguojūs beja daudzi īguojieju, kuri īpierka zemis, nu Vydzemis – Guļbinis, Modūnis, Olyuksnys pusis. Niu ite ir jūs piecteči, i leluokuo daļa nu jūs narunoj latgaliski. Pa laikam volūdā īlīkam kaidu vuordu latgaliski, tok mes naasam ni eisti latgalīši, ni eisti vydzemnīki. Koč i tepat mums blokus jau ir Lozdukolna pogosts – taids kai naīraksteits rūbežs, kur jau leluokuo daļa vysa ir latgaliski.” 

Kasdīna muzejā

Vysu vaira Velgai žāļ, ka aiz vysu pīnuokumu, kurūs juoveic muzeja darbinīkam, pagaist laiks taišni pietnīceibai i izpieteituos informacejis publiciešonai: “Dūmoju, ka mums vajadzātu radeit koč kai taidus apstuokļus, ka mes, muzeju pietnīki, naasam tik cīši nūdarbynuoti ar vīnkuoršom i kasdīniškom lītom, kas ir juodora. Tuos, prūtams, kaidam ir juodora, nasoku, ka juos nav svareigys. Tok grybātu, lai mums ir laiks apsasēst, savuoktū informaceju apkūpuot i publicēt, lai itei informaceja tyktu pi cylvāku.” Muzejam ir cīši daudz digitalizātu materialu, tok nav pīteikūši vītys i resursu maineigūs ekspoziceju radeišonai, deļtuo Velga rauga kai ar fotografejom, tai ar pietnīcyskajim rezultatim pasadaleit publiski digitalajā vidē. Jei uztur Facebook lopu “Rugāju muzejs” i grupu “Reiz Rugāju pagastā…”. 

Kod vaicoju Velgai, voi jei jau zyna, kū dareis nuokušajā dorba dīnā, jei maņ uzskaita na tik reitdīnys, bet jau vysys jaunnedelis plānu – vairuokys sarunuotys sasatikšonys ar cylvākim, nu kurūs pīraksteit dzymtu, vītu i školu viesturis stuostus. Juotaisa ceļojūšuo izstuode par Ruguoju pogostu i jauna maineiguo ekspoziceja muzejā par Margaritu Stradiņu. Tai kai vaira nav Ruguoju turysma informacejis centra, Velgai niu bīžuok teik delegāta ekskurseju vadeišona pa pogostu. Niu jai juogatavej stuosts puorguojīņa “Pa zudušuo viļcīņa slīdem” daleibnīkim, kuri 20. julī īs pa bejušū šaurslīžu dzeļžaceļu nu Ruguoju da Lozdukolna stacejai.

Breivajā laikā, kura Velgai gondreiž ari naasūt, jei dzīd Ruguoju korī, pīsadola Ruguoju damu klubeņā “Ūdensroze”, fotografej i guodoj par sovu saimnīceibu: “Garlaiceigi maņ nav vyspuor. Es nazynu, kas tys vyspuor ir “garlaiceigi”. Maņ pateik doba i cylvāki. Cylvāki ir vysa muna dzeive i muns dorbs. Tok vysmoz stuņdi, divejis maņ pateik ari pabyut vīnai – pasmeļt spāku sev. Tod otkon es varu īt i radeit.”