Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

Reit, 21. februarī, svieteisim Dzymtuos volūdys dīnu. Itūgod tai par gūdu portals lakuga.lv izvaicuoja pīcus vacuokus, kuri nadzeivoj Latgolā, ir preciejušīs ar puornūvadnīkim, vystik ar bārnim runoj latgaliski. Sovā pīredzē pasadaleja akters Juoņs Krūņs, literats, jurists i finansists Aldis Bukšs, lauksaimineica Inese Ruka, folklorys pietnīks Aigars Lielbārdis, kai ari akters i muziks Kristaps Rasims.

Apsazynuot sovu identitati

Teatra trupys “Kvadrifrons” akteram Juoņam Krūņam latgalīšu volūda ir dzymtuo, tok, kai jis pats soka, “ar puortraukumu”, deļtuo ka Latgolā dzeivuojs da školys vacuma sasnīgšonys, piečuok saime puorsacāluse iz Reigu. Tī latgaliski saguojs runuot vys rešuok. Vystik Juoņam bejuse puorlīceiba – kod jam byus bārni, runuos ar jim latgaliski. “Taida sajiuta maņ beja jau nu padsmitnīka vacuma, bet, kod lītys teik da dareišonys, izaruoda drupeit cytaižuok. Kod pīdzyma vacuokuo meita, saguoja tai, ka kasdīnā ar jū suokumā narunuoju latgaliski. Ik pa laiceņam saguoja parunuot, bet na vysu laiku.” Kaidu dīnu, kod vacuokajai meitai beja diveji godi, bet jaunuokajai – puora mienešu, vyss pieški puorsamejs. “Sīva aizguoja nūlikt dīndusā mozū meitu, es palyku divatā ar vacuokū. Ar meitu spieliejomēs ar “Lego” kluceišim, fonā skanēja, ruodīs, ka “Bez PVN”, i maņ pusstuņdis laikā nūtyka taida kai identitatis krize. Nazkai sakryta, ka tamā vosorā maņ taišni beja leluoka saisteiba ar Latgolu – fiļmiejūs serialā “Fati”, beja pasuokumi, aizbrauču ari pi mamys muosys.

Suoču dūmuot, ka naasu piļdejs sovu apsajimšonu, ka vyspuor nasaprūtu, voi vēļ skaitūs latgalīts, deļtuo ka dzeivoju Reigā, niu jau Pīreigā, i nasaīt daudzi iz Latgolu nūbraukt, latgaliski runoju tikai tod, kod sateiku kaidu latgalīti, i ari na vysod.

Piec itūs puordūmu pījiemu treis lāmumus – vīns nu tūs beja runuot ar sovom meitom latgaliski,” jis stuosta, ka nu tuo laika eistyn tikai tai i dora.

Niu Juoņa vacuokajai meitai ir četri, bet jaunuokajai – divarpus godu. Novembrī, stuostūt par sovu pīredzi latgalīšu volūdys i kulturys forumā “Vierzeiba” Rēzeknē, Juoņs pīzyna, ka meitys jam latgaliski vys vēļ naatbiļd. Voi taida poša situaceja ir ari puora mienešu vāluok? “Maņ ir aizdūmys, ka varbyut ar vacuokū meitu tū suoču par vālu, bet tamā pošā šaļtī radzu, ka jei izmontoj kaidys latgalīšu volūdys formys, kaidu reizi ari maņ par prīcu kū pasoka latgaliski. Tai eisti latgaliski gon jei narunoj. Ar mozū meitu ir drupeit cytaižuok – jei itūšaļt runoj taidā mikslī – i vuordus latgaliski, i latvīšu literarajā volūdā. Tī es vēļ verūs ar cereibom, bet nu redzēsim – ari vacuokuo meita suokumā izavielēja, kurus vuordus runuot latgaliski, kurus – latvyski.” Vystik tys Juoņa apjiemeibu namaina. Vīns nu īmesļu – vīnkuorši asūt cīši īpasatics runuot ar meitom latgaliski. Dūmojūt par jūs pošu izalaseišonom iz prīšku, Juoņs atsasauc iz naseneju sarunu ar sovu tāvu – keramiki Mārteņu Krūni –, kurs dzims i audzs Reigā, latgalīšu volūdu īsavuicejs jau apzynuotā vacumā, bet tai pa eistam suocs praktizēt jau, byudams pīaudzs, kod puorsacieļs iz dzeivi Latgolā:

“Ka meitom kaidā šaļtī gribēsīs apzynuotai suokt lītuot latgalīšu volūdu, tys pamats jom zamapziņā byus. Juos vysu laiku volūdu byus dzierdiejušys, deļtuo tū byus vīglai izdareit.”

Kod vaicoju, cik daudzi Juoņa meitom saīt dzierdēt latgalīšu volūdu ari cytu cylvāku, jis pasasmej, ka tei ir kai ceiņa ar vieja dziernovom: “Kod aizbraucam pi muna tāva, maņ ir “ar syksnu” juostuov kluotyn, lai jis ar jom runoj latgaliski. Taipat ar mamys muosu, mamu – juos suoc runuot, bet piec puora minutu jau puorguojušys iz latvīšu literarū volūdu. Tod es stuovu blokus i taidā baisā bolsā soku: “Kaidā volūdā juorunoj!?”” Juoņs pīzeist, ka itei ir vīna nu problemu – ari juo draugu lūkā nav latgaliski runojūšūs. “Šaļtim rūnās sajiuta, ka es taids vīns čudnais, kurs runoj sovā volūdā. Ir bejs tai, ka vacuokuo meita vaicoj: “Tēt, kai tovā volūdā ir tys i tys?” Es prosu: “Latgalīšu volūdā?” Jei soka: “Jā, jā, tovā volūdā.” Bīdynoj, ka juos suoks dūmuot, ka es vīns taids durns sovu volūdu asu izgudruojs.”

Juoņa saimis gruomotu plauktā ir izdavumi bārnim latgaliski, forumā “Vierzeiba” jis pīminēja ari, ka pa ceļam iz Rēzekni klausiejušīs grupys “Rupuči” muzyku. Tok, piec juo dūmu, ar jau asūšū saturu bārnim latgaliski napīteik, vajadzātu vaira i daudzveideiguok. “Munom meitom ir pūsmi, kod jom kas interesej. Tagad, pīmāram, “Rupuču” periods ir nūplacs. Latgaliski ir tikai “Rupuči”, bet latvīšu literarajā volūdā ir “Tutas lietas”, “Ukulele”, “Ričijs Rū” i daudzi cyta pīduovuojuma. Ka maņ byutu vaira kū meitom paruodeit, byutu prīceiguoks,” jis skaidroj. Runojūt par gruomotom, Juoņs cīši grybātu, kab latgaliski tyktu tulkuoti klasiski bārnu literaturys dorbi. “Tagad es losu “Vinniju Pūku” – tū iz reizis navaru golvā puorlikt nu latvīšu literaruos iz latgalīšu volūdu, kai tū doru ar vīgluokim tekstim. Zynu, ka meitom laseišu prīškā “Hariju Poteru”, maņ jau ir nūpierktys vysys gruomotys. Ka tuos byutu latgaliski, es varātu laseit latgaliski,” sovā pīredzē doluos Juoņs, papyldynojūt, ka saprūt, ka gruomotu tulkuošona vys jau nanūteik deļtuo, ka nav finansiali izdeveiga. Nu mane Juoņs izzynoj, ka niu ari “LSM Bārnustobā” ir daīmami materiali latgaliski i sūlej tūs apsavērt, tok nūruoda, ka saime rauga piec vareibys mozuok ļaut meitom pavadeit laiku pi ekranu, deļtuo jūs gadīnī vaira interesātu taišni muzykys i gruomotu pīduovuojums.

Vīna nu ideju, kas roduos foruma “Vierzeiba” laikā, beja par t.s. “sastdīnis voi svātdīnis školu”, kur Reigā varātu sasatikt apleicīnē dzeivojūšuos latgalīšu saimis. Juoņs soka, ka tū atbolsta, lai ari saprūt, ka ar sovu dorba grafiku navarātu meitys iz taidu aizvest, pīmāram, kotru nedeļu.

“Dūmoju, ka tys byutu na tik deļ bārnu, kuri satyktu cytus latgaliski runojūšūs, bet ari deļ vacuoku, kuri pījāmuši lāmumu runuot ar bārnim latgaliski, kab radzātu, ka jī taidi nav vīni poši “meža dīvaineiši” palykuši.”

Sarunys nūslāgumā Juoņs aicynoj vysus nasakaunēt i runuot ar bārnim latgaliski. Ari jam suokumā sātā runuot bejs vīglai, tok, izejūt sabīdreibā, dagivs sevi pi dūmys, ka ir nalela barjera, kam juoteik puori. “Kai izdori pyrmū sūli, tai saprūti: “Kū es te jamūs!?” Asu tok pīaudzs cylvāks, bet kaunejūs par tū, ka runoju latgaliski?” Juoņs sacynoj, ka itys ir gadīņs, kod uorā izleiduse latgalīšu kolektivuo viesturyskuo trauma.

Nanūcierst volūdu

Kod sasazynoju ar literatu, juristu i finansistu Aldi Bukšu, kab puorvaicuotu, voi eistyn jis ar sovom meitom runoj latgaliski i byutu gotovs par tū pastuosteit vaira, jis atsoka, ka tei ir taisneiba, tok nazyna, voi jam ir ar kū lapnuotīs. Alda meitom ir seši i ostoni godi, bet nivīna jam latgaliski naatbiļd, koč i cytaiž jis nikod ar jom nav runuojs. Puorlīcynoju, ka vysleidza svareigi, ka Aldis napasadūd i turpynoj, i ari juo stuostu nūteikti vārts uzklauseit.

Alda poša pīredze ar latgalīšu volūdu nav tik vīnkuorša, kai nu molys varātu liktīs, vystik jis tū ari skaita par dzymtū: “Vacuoki ar mani nu dzimšonas runuoja latvīšu literarajā volūdā, bet sovā storpā – latgaliski. Vacvacuoki vysu laiku runuoja latgaliski.

Volūdu dzierdieju kotru dīnu, bet ar vacuokim, bruoli i muosu iz latgalīšu volūdu puorguoju tikai padsmitnīka godūs. Tod suoču apsazynuot, ka latvīšu volūdai ir diveji paveidi, i ruoduos vaicuojums – deļkuo vacuoki sovā storpā runoj tuo, bet ar mani tuo?”

Alda pyrmī deveni dzeivis godi paguoja Bolvūs, piečuok saime puorsacēle iz Baļtinovys pogostu. Tī klasē puiši sovā vydā runuojuši latgaliski, kas, vysutycamuok, ītekmiejs ari jū. Klasisbīdrinis otkon runuojušys latvīšu literarajā volūdā. Aldis smaida, ka kaidu laiku jam eistyn ruodejīs, ka latgalīšu volūda ir “veiru volūda”, kurā runoj “eisti veči”.

Apsazynojūt, ka atsasaceišona nu latgalīšu volūdys nav pareiza, i suocūt runuot latgaliski ar vacuokim, Aldis saprats – ka jam kod nabejs byus bārni, gribēs runuot ar jim latgaliski. Tū jis ari dora jau nu vacuokuos meitys pyrmuos dzeivis dīnys. Aldis skaita, ka juo meitys narunoj latgaliski deļtuo, ka jis ir praktiski vīneigais, nu kuruo juos dzierd itū volūdu. Ari jis, leidzeigai kai Juoņs, pīzeist, ka nav vīnkuorši puorlīcynuot cytus radinīkus, ka ar bārnim juorunoj latgaliski. Pīmāram, Alda muote ar mozmeitom puorsvorā runoj latvīšu literarajā volūdā, deļtuo ka jai tai ruodīs īrostuok. Vystik Aldis tur nūceju, ka kaidā šaļtī juo meitys suoks runuot latgaliski. “Bet es tū nikod nauzspīsšu. Es runoju deļtuo, ka nagrybu byut tys, kurs nūcierš itū volūdu, bet muna mīlesteiba pret meitom nasamazynoj nu tuo, voi juos runoj latgaliski. Svareigi lai juos zyna, lai jom ir tei apziņa i īspieja kaidā breidī izavielēt runuot latgaliski.” Jis pīmiņ, ka pats leidz pusaudža godim eisti nav nūviertiejs atškireibu latgalīšu i latvīšu literaruos volūdys vydā, i sprīž, ka, īspiejams, ari meitom varātu byut leidzeigai.

Ari Aldis meitom prīškā ir skaitejs kai gruomotys latgaliski, tai raudzejs golvā puorlikt latgaliski tekstus, kas pīraksteiti latvīšu literarajā volūdā. “Tādin doru tū mozuok, deļtuo ka juos ir palykušys kritiskuokys, soka, ka ituo nagrib. Es soku, ka tok vysu laiku ituodā volūdā runojam, bet juos nagrib. Ceru, ka tys puorīs.” Tikom tū, ka meitys tāva runuošonu latgaliski pījāmušys kai normu, pīruoda gadīņs, kod gostūs bejušys meitys draudzinis. Aldis nazkū sacejs jom i piečuok automatiski uzrunuojs ari sovu meitu latvīšu literarajā volūdā. Jei ībylduse: “Tu dīvaini runā, beidz!” Aldis vys papyldynoj, ka nav jau tai, ka meitys nadzierd, kai jis runoj latvīšu literarajā volūdā, deļtuo ka tai jis ari sātā komunicej ar sīvu, tok skaidrys, ka tāva volūda jom ir latgalīšu.

Bukšu saimei regulari saīt klauseitīs latgalīšu muzyku. Aldis prīcojās, ka tei niu palykuse par normalu kasdīnys sastuovdaļu vysā Latvejā i teik gona bīži atskaņuota radejuos.

“Lobuo līta, ka tei volūda ir apleik. Tū dzierd ari televizejā, tevi pīradynoj, ka tys ir normali, kas ir svareiga apziņa.”

Jis pīkreit, ka cīši paleidzātu, ka populars uorzemu bārnu saturs byutu daīmams latgaliski, tymā skaitā animacejis kinys: “Pīmāram, “Pepa” latgaliski!” Aldis skaita, ka, īspiejams, tod bārni pat napīgrīztu lelu viereibu, kaidā volūdā runoj tuos varūni, bet vīnkuorši baudeitu kinu.

Aldis prīcuotūs, ka tyktu eistynuota ideja par latgalīšu “sastdīnis/svātdīnis školu” Reigā. Ari jis eipaši pastreipoj, ka tys byutu svareigi na tik bārnim, bet ari jūs vacuokim, kab satyktu leidzeigai dūmojūšūs. “Reizem ir tei sajiuta, ka eši vīns pats tuods,” Aldis nazynūt atkuortoj Juoņa saceitū. Jis vys papyldynoj, ka labi zyna, ka tai nav – pats divejis reizis Reigā dzierdiejs, ka jam napazeistami vacuoki ar mozim bārnim runoj latgaliski i jī ari latgaliski atbiļd. “Nasasajiemu, napītyka drūsmes, napasaceju, ka tys gon ir forši,” Aldis atguodoj. Kod meitys beja mozuokys, jis aizadūmuojs ari par latgalīšu bārnuduorza ideju. Ka taids golvyspiļsātā byutu bejs, Aldis tymā laistu sovys meitys. Kluotyn vēļ Aldis pastreipoj, ka ir svareigi, kab školuos vysā Latvejā bārni tyktu īpazeistynuoti ar latgalīšu volūdu, “ka ir normali, ka ir taids volūdys paveids, latvīšu volūdys daļa, boguoteiba, ar kuru ir vārts lapnuotīs”.

Nūslāgumā Aldis dasoka, ka vysi vacuoki, kas runoj ar bārnim latgaliski, ir peļnejuši medaļu: “Es jūs cīši, cīši cīneju i piec īspiejis vaira grybātu satikt i īpasazeit. Tys ir absoluts mīlesteibas aplīcynuojums pret sovu dzymtu, saimi, tautu i nūvodu.” Ari jam puora reižu asūt bejušys švuorbys par tū, voi dora pareizi, pīmāram, kod pyrmajūs dzeivis godūs meita jaukuse latvīšu literaruos i latgalīšu volūdys vuordus, voi ari ūtrai meitai vajadziejs apmeklēt logopedu. “Bet, pa munam, tuos beja napamatuotas šaubas, jo mozs bārns ir cīši spiejeigs apgiut vysu kū jaunu. Dūmoju, ka tei ir tikai loba līta, ka juos dzierd div volūdas jau nu mozūtnes, tys varbyut vyspuor var paleidzēt veiduot osuoku uztveri.”

Mīlesteibys volūda

Inese Ruka, kura poša sevi raksturoj kai zemnīka meitu i zemnīka sīvu, ir izauguse Augšdaugovys nūvoda Dubnys pogostā, bet niu saiminīkoj Smiļtinis nūvoda Virešu pogostā. Juos saimē aug četrgadeigi dveiņu puikys. Inesis dzymtuo volūda ir latgalīšu, i jei vysod zynuojuse, ka tamā runuos ari ar sovim bārnim:

“Latgalīšu volūda maņ asociejās ar dzymtu, saimi, syltumu. Sovā ziņā tei ir mīlesteibys volūda. Gribieju, lai muna jaunuo saimeite byutu tikpat meiļa i forša kai tei, kurā pīdzymu.

Ūtra līta – munūs bārnūs ir ari latgalīšu ašnis. Latvīšu literarū volūdu jī nūteikti zynuos – jī īt latvīšu duorzeņā, ar jūs tēti, sovu veiru, es runoju latvīšu literarajā volūdā, bet kai cytaiž jī zynuos latgalīšu volūdu?” Inese soka, ka pīaugūt juos bārni poši varēs izalaseit, voi runuot latgaliski, bet juos pīnuokums ir “šyupelī” īlikt volūdys pamatus, lai jī vysmoz varātu tamā runuot ar sovu Latgolys babu i dzedu. “Bet es nagrybu nikuo uzspīst, grybu, lai tys ir dabiskys process,” pastreipoj Inese.

Nareši dveini agrā bierneibā ir mozruneiguoki, vaira komunicej sovā vydā, na ar cytim, mādz pat izdūmuot poši sovu volūdu. Leidzeiga situaceja ir ari Inesis saimē, juos dāli suokuši runuot saleidzynūši vāluok, i tagad ar mamu puorsvorā runoj “jauktā” volūdā – līkūt kūpā vuordus latgaliski i latvīšu literarajā volūdā. “Pīmāram, var pasaceit, ka “mam, man kājām ir solts”, “mam, aiziesi da vystu mājai”. Bet, ka ar bārnim puora dīnu padzeivoju pi sovim vacuokim Latgolā, tod jī adaptejās i vaira runoj latgaliski. Kod atbraucam atpakaļ, jī vēļ dažys dīnys runoj latgaliski, bet tod puorsaslādz iz latvīšu literarū volūdu,” jei skaita, ka laika gaitā volūdys izjiuta nūsastabilizēs i cikom kas rauga tamā nasajaukt. Inese soka, ka jū ir raudzejuši atrunuot nu itaida lāmuma – bārnim školā byušūt gryuts, byus akcents –, eipaši suokumā, kod dāli runuojuši mozuok nakai jūs vīnaudži. Tok sarunys ar specialistim i vāluokais progress aplīcynuojs, ka vyss ir kuorteibā.

Inese stuosta, ka dālim bārnuduorzā asūt gona breivs apmekliejums, deļtuo maksimali bīži rauga jūs vest iz Latgolu. Jai ruodīs svareigi, lai bārni dzierdātu volūdu dabiskā vidē. “Tagad jī īt bārnuduorzā, es varu pīraksteit īsnāgumu, ka byusim Latgolā, i ari nedelis vydā atvest iz šani. Kod bārni suoks īt školā, tys vaira nabyus tik vīglai. Mieginoju izmontuot pyrmsškolys laiku, lai mes vysmoz pusnedeļu voi nedeļu mienesī asam Latgolā,” Inese prīcojās, ka, pasasokūt dzeivis veidam, jei var atsaļaut taidu privilegeju. Kod daīs školys vacums, byus juodūmoj, kū dareit, vīns nu variantu – braukt iz Latgolu nedeļgolūs.

Ruku saimē ari skaita bārnu gruomotys latgaliski, klausuos latgalīšu dzīsmis, īcīneitys asūt Ontona Slišāna audio puosokys. Ari Inese poša dālim dzīd latgalīšu tautysdzīsmis, kai “Auga, auga rūžeņa” voi “Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa”. “Kod jī beja mozi, leida zūbeni uorā, “Zīdi, zīdi, rudzu vuorpa” beja vīneiguo dzīsme, ar kuru varieju jūs nūmīrynuot,” Inese papyldynoj, ka tū dzīduojuse jau tod, kod puikys vēļ beja juos vādarā. Ari jei skaita, ka latgaliski vajadzātu kū leidzeigu kai “Tutas lietas”, “Ucipuci” voi “Ukulele” – lipeigys dzīsmeitis, kas bārnim palīk atmiņā:

“Tuos varātu byut ari kai vuiceibu leidzekli – skaiteišona leidz desmit, alfabets, kruosu atpazeišona –, kas byutu pareizi pasnāgts bārnim nu treis leidz apmāram septeņu godu vacumam, kod jim rūnās tei pamatapziņa.”

Tai kai Inese nadzeivoj Reigā, vaicuojumu par “sastdīnis/svātdīnis školu” izlaižu, tok jai piec foruma “Vierzeiba” apmekliešonys pošai rodušuos puordūmys par kū leidzeigu – pasuokumu, kur varātu sasatikt saimis, kuruos ar bārnim runoj latgaliski. Tys varātu nūtikt kai Latgolā, tai Reigā. “Lai mozī radzātu, ka ir vēļ taidi poši bārni, nūstabilizātu puorlīceibu, ka jī taidi nav vīneigī,” ari Inese atkuortoj itymā rokstā jau vairuokys reizis pīmynātu nūzeimeigu aspektu. Jei ari papyldynoj, ka tei byutu vareiba īpasazeit vacuokim, kurim, vysutycamuok, varātu byut na tik leidzeiga pīredze, bet ari problemys. “Tys, pīmāram, varātu byut kaids vīsu noms, kur bārnim ir pīpyušamuos atrakcejis, bet vacuoki var pacept šašlyku,” Inese soka, ka par formatu vēļ varātu sprīst, tok tys byutu cīši vierteigai, deļtuo ka “latgalīšu volūda suoc jau palikt rata Latgolā, kur nu vēļ vysā Latvejā”.

Runuot sovā volūdā

Ari Latvejis Universitatis Literaturys, folklorys i muokslys instituta vodūšajam pietnīkam Aigaram Lielbārdim latgalīšu volūda ir dzymtuo i, kai jis pats soka, tys lelā mārā ir īmeslis deļkuo tamā runoj ar sovu treisgadeigū meitu. “Kod gaidejom Malvīni, dūmuoju, kuodā volūdā es ar jū varietu runuot,” stuosta Aigars. Bierneibā juo saimis volūda bejuse latgalīšu, ari vāluok tai runuojs ar sovim radinīkim. “Lykuos, ka runuošu cytuoduok, tys byus drusku sveši pošam pret sevi un sovu bārnu.” Aigars atguodynoj, ka volūdai ir daudzi vysaidu funkceju, jis par vīnu nu golvonūs skaita pīsaisti vītai: “Latgalīšim ir daudz dažuodu izlūkšņu. Runojūt sovā izlūksnē, tu ari pīsasaisti konkretai vītai, jo kotrai vītai ir sova izlūksne. Viesturiski redzim, ka tuos ir pogostu voi seņuok – draudžu rūbežas.” Jis papyldynoj, ka taišni ar sovu izlūksni mes kotrys atsazeimejam Latgolys i ari Latvejis kartē.

“Ar izlūksni mes ari sasasaistam ar sev tyvim cylvākim, kuri ir voi jūs vairs nav, un tei ir dzili emocionala un personīga volūda un saikne.”

Aigars runoj Ruguoju izlūksnē, i taišni tū jam ir svareigi dūt tuoļuok ari sovai meitai. Jis papyldynoj, ka nūzeime ir ari juo profesejai – gryuši īsadūmuot, ka jis kai filologejis doktors i folklorys pietnīks ar bārnu varātu narunuot sovā volūdā.

Aigars skaita, ka bārni volūdu uztver cytaiž nakai pīaugušī – jim nav “pareizi” i “napareizi”, jī vēļ nasaprūt atškireibys, lai arī Malvīne vīnu reizi asūt sacejuse, ka tāvs runoj drupeit cytaiž. Juo meitys kasdīnā dominej latvīšu literaruo volūda, i ari Aigars, leidzeigai kai cyti roksta varūni, pastreipoj, ka nikas nateik uzspīsts. “Juos breiva izviele, kuo runuot, nikas nateik aizruodeits, ka ir pareizi voi napareizi. Malvīne izavielej pati sovus vuordus, bet pamatvolūda jai ir latvīšu literaruo. Ir daži vuordi, kū jei cytreiz soka latgaliski, pīmāram, “capums”.” Ari Aigars soka, ka meita poša piečuok varēs izavielēt, voi runuot latgaliski. “Myusu runas voi volūdas prasmes lylā mārā ir saisteitas ar volūdas dzierdiešonas pīredzi. Tei ir pīredze, kū es jai pīduovoju,” jis skaidroj i atsasauc iz pīmārim, kur cīši labi latgaliski runoj cylvāki, kas itū volūdu dzierdiejuši tikai bierneibys vosoruos pi vacvacuoku Latgolā.

Aigaram redzīs, ka šaļtim mes puoruok stryktai atsatīcam pret volūdu, raugom nūdaleit, kas ir pareizi voi napareizi, ari ar volūdys normiešonu varim pagaisynuot kaidys izlūksnis voi tūs sovpateibys. Jam ir svareiga taišni sova izlūksne, deļtuo bārnu gruomotys latgaliski naizmontoj, tuos vystik ir saraksteitys normātajā latgalīšu rokstu volūdā. “Kuo jau dzierdi – muna izlūksne ir drusku specifiska, atškirīga nu tuos “lyluos straumes” un publicātūs dorbu volūdas. Bet es varu nimt jebkuru gruomotu, izreiz puorcelt sovā “pareizajā” izlūksnē, un tys nimoz natraucej,” ar smaidu skaidroj Aigars. Vystik jis pastreipoj, ka nav jau tai, ka īsastuoj tik par sovu izlūksni, itys vaira asūt vaicuojums taišni par normātuos gramatikys i izlūkšņu pīroksta attīceibom, kur byutu vārts meklēt vydsceļu.

Lielbāržu saimē aktuala ir muzyka latgaliski. Nūjaušūt Aigara interesis, nav puorsteigums, ka dominej taišni vysaidu žanru i izpiļdeituoju tautys muzyka. Jis nūruoda, ka bārnim nūteikti ir svareigi redzēt, ka volūda teik lītuota plašuok, na tik sātā, bet nav drūss, voi jam byutu laiks, pīmāram, breivdīnuos meitu vest iz “sastdīnis/svātdīnis školu”. Ari nūbraukt iz Latgolu voi satikt cytus latgaliski runojūšūs kasdīnā bīži nasaīt, tei cikom kas dreižuok asūt jūs diveju volūda, lai ari sovu tyvūs i ari cytu latgalīšu vydā Aigars runoj latgaliski, i tod ari Malvīnei, ka jei ir kluotyn, saīt tū dzierdēt.

Pīškiert dzeivei kruosu i jāgu

Aktera i muzika Kristapa Rasima bārni jau ir pusaudži, i jis na reizi viņ ir publiski stuostejs par tū, ka ar jim runoj latgaliski. Pīcpadsmitgadeigais Ernests i treispadsmitgadeiguo Terēze kūpā ar tāvu i Luoci Nu Meža ari dorbojās grupā “Rupuči”, kas izpylda dzīsmis bārnim latgaliski. Niu vys grupys darbeiba drupeit pīklususe, deļtuo ka Ernests i Terēze izauguši nu vacuma, kod “mozi bārni dzīd bārnim”. Taipat Kristaps īsaistejs jūs cytūs sovūs projektūs, pīmāram, latgalīšu puosoku īrunuošonā, naseņ Ernests ar nalelu lūmeņu pīsadaleja ari radejis īstudiejumā “Myura kolns”. Kristaps smejās, ka itamā ziņā vīnkuorši ir slynks – tuoli naīt maklātu, pajam tūs, kas tepat, aiz durovu.

Kristapu pyrmūreiz intervieju 2016. godā. Nu ituos myusu sarunys ļaudīs aizguoja, kai niu pats soka, juo najauši “izspļautais” teikums, ka, lai runuotu ar bārnim latgaliski, vajadzeiga tikai vīna līta – mute –, tok tūreiz jis pastuosteja ari īmesļus, deļkuo tys ruodīs svareigi. Kristaps saceja, ka narunuot latgaliski nūzeimātu atjimt īspieju bārnim izveiduot sovu identitati, tei ir ari sovu sakņu apsazynuošona i eistyna kulturys kūpšona – na tik svieteit latgalīšu kulturu “Boņuka” bolvys ceremonejā, bet nūdūt ari tuoļuok, kab byutu jaunys paaudzis, kas tū turpynuos. Ari niu jis pastreipoj tū pošu, kai ari dasoka, ka svareigi ari vīnkuorši byut patīsam pošam pret sevi.

“Bārna pyrmajā dzeivis godā tu runoj ar jū monologā, jis tev vēļ naatbiļd. I, ka runoj ar sevi, tu tok runoj sovā dzymtajā volūdā,” jis skaidroj.

Gribīs saukt Kristapu ari par taidu kai cytu vacuoku īdvasmuotuoju voi sovā ziņā runuošonys latgaliski influenceri – gatavejūt itū rokstu, iz jū kai pīmāru atsasauce ari Juoņs Krūņs i Aldis Bukšs. Kai vīns, tai ūtrys sarunys ar Kristapu nūsauce par lelu īdrūsynuojumu. Jis pats soka, ka prīcojās kotru reizi, kod dzierd, ka vacuoki ar bārnim runoj latgaliski, i smejās, ka īmeslis juo influenciešonai drūši viņ ir tys, ka Kristapa dzimšonys dīna ir taišni Dzymtuos volūdys dīnā – 21. februarī. Sarunu ar Juoni i Aldi saturu jis cīši labi napīmiņ, tok stuosta, ka parosti daudzim ir vaicuojums par tū, kai saimē kotrys vacuoks var runuot cytā volūdā, kū tod dareit, kod vysi ir kūpā. Kristaps skaita, ka nikuo sarežgeita tī nav – ka gribi pasaceit kū konkretam cylvākam, tod soki tamā volūdā, kurā ar jū runoj. Jis ari vacuokim, kuri varbyut ar bārnim vēļ narunoj latgaliski, soka, ka nikod nav par vālu suokt: “Tys dzeivei nūteikti pīškir kruosu i leluoku jāgu!”

Kristaps napīmiņ, ka juo bārnim byutu kaidys problemys ar runuošonu latgaliski, nikod nav maklāti vuordi voi jī byutu atsasacejuši ar jū tai runuot. Kristaps skaita, ka vīns nu īmesļu varātu byut tys, ka jis vysod daudzi runuojs ar bārnim – na tik par kasdīnys lītys, bet vysu kū cytu, jim ir kūpeigys interesis: “Stuostejom puosokys, poši tuos vokorūs dūmuojom, dzīduojom dzīsmis. Beja daudz kvalitativa kūpā pavadeita laika.” Kristaps dasoka, ka cīši svareigi jam ruodejīs, kab natyktu jaukta latgalīšu i latvīšu literaruo volūda – ka runoj vīnā, tod vīnā. Volūdu mikslis ci, Kristapam vuordim runojūt, “storpvolūda” jū vīnkuorši tracynojūt ari vysur cytur, tymā skaitā publiskajā vidē.

Taipat Ernests i Terēze regulari brauc pi vacvacuoku iz Kuorsovu, kur ir vareiba izmontuot volūdu dabiskā vidē. Kristaps vys soka, ka niu, prūtams, ari Latgolā vacuoki dīvamžāļ suokuši ar bārnim mozuok runuot latgaliski, tok nu sovys školys laika pīredzis pīmiņ, ka leluokys problemys ar akcentu bejušys taišni vīnaudžim, ar kū sātā runuoja latvīšu literarajā volūdā, cikom jam, stuojūtīs akterūs Latvejis Kulturys akademejā, komiseja puorsteigtai vaicuojuse, voi jis eistyn ir nu Latgolys. “Tuos ir ari problemys ar identitati – tu aizbrauc iz Reigu i runoj drausmeigā latvīšu volūdā, a Latgolā tu runoj taipat. Mums ar čomim Kuorsovā beja sova latgalīšu vide, bet maņ beja ari loba latvīšu literaruo volūda,” Kristaps pastreipoj, ka tī lela lūma juo mamai, kurai ari bejuse styngra puorlīceiba, ka bārnim juorunoj i latgaliski, i pareizā latvīšu literarajā volūdā.

Kristaps stuosta, ka juo bārnim nikod nav bejs problemu runuot latgaliski ari publiskajā vidē uorpus Latgolys. Dreižuok jis pats sevi dagivs, ka publiskā vītā ar bārnim mādz latgaliski runuot klusuok nakai tū dareitu latvīšu literarajā volūdā. Jis smejūtīs soka, ka vys jau pamatā kaida trauma, kod dzierdāti napraseiti komentari nu svešu cylvāku:

“Es tai runoju pīklusynuotā bolsā, bet Ernests ar Terēzi maņ atbiļd normali. Pi seve nūdūmuoju: “Deļkam es pīklusynoju bolsu?” Tok mes nivīnam natraucejam i dzili vīnolga, kas te apleik nūteik!”

Jis papyldynoj, ka, runojūt latgaliski Reigā, dreižuok var īpasazeit ar cytim nūvadnīkim, kurūs tī natryukst.

Rasimu gruomotu plauktā asūt daudzi gruomotu latgaliski. Volūdu kai sova veida prīškrūceibu bārni varūt izmontuot ari školā – ka vuiceibu saturā pasaruoda nazkas latgaliski, tod jī kai eksperti var bolsā tū puorskaiteit, taipat Ernests i Terēze latgalīšu volūdu izmontoj kai muzykys, tai skotivis runys konkursūs. Kristaps nūruoda, ka pedagogim uorpus Latgolys na vysod pīteik zynuošonu par Latgolu i latgalīšu volūdu. Naseņ Ernests pīsadalejs konkursā, kur dzīduojs “Lobs bej’ puika myusu Jezups”, i škola itū video publicējuse ar parokstu, ka “izbaudom augsžemnīku dialektu”, bīži ari latgalīšu volūda teikūt saukta par latgaļu volūdu. Kristaps navainoj školuotuojus i soka, ka tys jau nikas, ka cylvāks, lobu grybūt, pīļaun klaidys. Vystik jam ir puordūmys par izgleiteibys sistemu kūpumā – tū, ka vuiceibu programuos nateik gona daudzi īkļauts saturs par Latgolu. I tei ir problema ari pošā Latgolā, ka nasatruopa entuziastiskys pedagogs, kaida nazkod bejuse Kristapa školuotuoja Līga Rundāne. Jis paironizej par tū, “ar kaidu šoku i sajiusmu” niu medejūs pasaruoda viests par tū, ka beidzūt ari Latgolys bārnuduorzūs teik vuiceita latgalīšu volūda: “Latgolā vuica latgalīšu volūdu! Wow! Uobeļneicuos aug uobeli!” Vaļsts atbolsts tam asūt bejs vajadzeigs jau seņ.

“Kas var byut lobuoks par cylvāku, kurs apsazynoj sovys saknis. Tys ir stabiluokais, kas var byut. Stabiluokais ir kūks ar lobom saknem, puorejūs parosti izraun,” jis komentej.

Kristaps pīmiņ ari pyrma kaida laika izskaniejušū ideju par latgalīšu bārnuduorzu Reigā, tok par tū ir skeptiskys: “Idejiski jau cīši forši, bet, verūtīs nu praktiskuos pusis, bārnuduorzam ir juobyut maksimali tyvu pi tovys dzeivis voi dorba vītys.” Vystik jis pīkreit, ka bārnim vajadzātu vaira i vareibu socializētīs latgaliskā vidē, i digitaluo satura.

Kristaps skaita, ka globalizacejis deļ, vysutycamuok, ari latvīšu literaruos volūdys myužs varātu byut mierejams tik vēļ dažūs godu symtūs. Jis pīļaun, ka jau tyvuokuo voi diveju godu symtu laikā nabyus nivīna, kam latgalīšu volūda ir dzymtuo. “Voi mes nazkū varim izdareit? Mes dorom – tu dori, es doru vysu īspiejamū. Zynu, ka vysmoz diveji piec mane nūteikti runuos i saprass, i jūs līta, kū dareis tuoļuok. Nu ūtrys pusis, ka es ādu saldiejumu, zynu, ka jis nazkod beigsīs. Voi tys maņ traucej jū tagad baudeit? Deļtuo dūmoju, ka juodora vyss īspiejamais, lai tys saldiejums byutu piec īspiejis ilguok i piec īspiejis gorduoks.”