Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

26. februarī Latvejis Sabīdryskais medejs (LSM) atkluoja pyrmū regionalū redakceju – Daugovpilī, īzeimejūt nūzeimeigu sūli sabīdryskuo medeja atteisteibā i regionaluos byušonys kluotyn styprynuošonā vysā Latvejā. Ar Latgolys redakcejis izveidi LSM turpynoj pakuopenisku strategiskū mierku eistynuošonu i organizacejis vierzeibu iz vīnuotu, digitali spieceigu i multimedialu studeju, kas nūdrūsynoj kvalitativu i daudzveideigu saturu vysaidom sabīdreibys grupom. Atkluošonys dīnā redakcejā sūpluok ar cytim gasteja ari portals lakuga.lv

LSM Latgolys redakcejis aizdavums ir styprynuot LSM byušonu kluotyn Latgolā, pīduovojūt kvalitativu, daudzveideigu i uztycamu saturu par regionā nūteikūšū, sasnādzūt auditoreju vysaiduos platformuos i formatūs. LSM Latgolys redakceja veiduos multimedialu saturu latvīšu, latgalīšu i krīvu volūdā, jamūt vārā regiona informativuos telpys specifiku, taipoš ari auditorejis medeju lītuošonys parodumus, reizē īvārojūt ari vīnuotus profesionalūs, etiskūs i kvalitatis standartus. Saturs byus daīmams platformā LSM.lv. Redakcejis dorbs byus vārsts iz padzilinuotu, analitisku i pietnīceibā baļsteitu skotu iz politiskajim, ekonomiskajim i socialajim procesim Latgolā, skaidrojūt lāmumu ītekmi iz vītejū sabīdreibu. Sadarbeibā ar cytom sabīdryskuo medeja redakcejom taps ari kūpprojekti, ļaunūt izprast Latgolys nūzeimi Latvejis i Eiropys kontekstā.

LSM Latgolys redakcejis dorbam ir sataiseita myusdīneiga audiovizuala studeja Daugovpilī, kas nūzeimeigi papyldynoj asūšū radejis studeju Rēzeknē i nūdrūsynoj profesionalu vidi ziņu, interveju i diskuseju veiduošonai. Daugovpiļs studejis izveidē īguļdeitys vaira nakai 450 tyukstūšys eiro nu LSM investicejom i atteisteibai daškiertajim leidzeklim, styprynojūt regionaluos žurnalistikys tehnologiskū kapacitati i vareibu mudrai reagēt iz nūtikšonom regionā. Studeja multifunkcionali atbolsta kai regionala satura veiduošonu, tai tīšraidis i pīslāgumus nacionala leimiņa programom i raidejumim. Redakcejā struodoj 15 medeju profesionali, kurūs pīredze i cīšuo sasaiste ar Latgolu nūdrūsynoj padzilinuotu izpratni par regiona izaicynuojumim i atteisteibys potencialu.

Ar Latgolys redakcejis izveiduošonu LSM nūstyprynoj pastuoveigu i mierktīceigu sabīdryskuo medeja byušonu kluotyn regionā. Daugovpilī asūšuo redakceja ir pyrmuo nu treis plānuotūs regionalūs redakceju. Paredzāts, ka videjā termiņā taida poša veida redakcejis tiks attaiseitys Kūrzemē i Vydzemē.

Redakcejis atkluošonys svātkūs gasteja ari LSM vaļdis prīšksādātuoja Baiba Zūzena. Jei sovā uzrunā pastreipuoja, ka LSM Latgolys redakceja Daugovpilī nav tikai fiziska telpa, tok byutyskys īguļdejums sabīdryskuo medeja byušonys kluotyn styprynuošonai regionā. Taipoš Zūzena saceja, ka LSM nav tik satura veiduotuojs, tok ari demokratejis styurakmiņs, kas myusu dīnu situacejā naizapauž kai formala fraze, partū ka ir svareiga spieja runuot par sarežgeitom temom i vaicuot atbiļdis tī, kur cytkuort eistermiņa atbiļžu nimoz nav, taipat na mozuok svareiga asūt spieja pīzeit, ka ir lītys, kurys cikom kas nav saprūtamys. “Latgola nav perifereja, pīdieklis ci paplašynuojums golvyspiļsātai, Latgola ir svareiga daļa Latvejis kūpejā korī, Latgola ir bolss, kas padzilinoj myusu kūpejū izpratni par tū, kaida ir Latveja. LSM jaunuo strategeja skaidri nūsoka, ka mes gribim byut tī, kur ir myusu auditoreja, izprūtūt tūs medeju lītuošonys paradumus, kas ir šudiņ. LSM dati apstyprynoj, ka mums saīs sasnēgt Latvejis auditoreju i ka Latvejis sabīdreiba mums uzatyc, tok tamā pošā šaļtī ir sabīdreibys dalis, kurys mes sasnīdzam mozuok, tymā skaitā ari Latgolys regionā, i ituos studejis izveide ir skaidrys aplīcynuojums, ka myusu byušona kluotyn ite ir cīši nūzeimeiga, Latgolys studejis izveide ir īguļdejums ilgtermiņā,” tai LSM vaļdis prīšksādātuoja Baiba Zūzena.

Ieva Aile, kas ir LSM vaļdis lūcekle programu i pakolpuojumu atteisteibys vaicuojumūs, Latgolys studejis atkluošonā saceja, ka žurnalists, kurs kasdīnā struodoj nu Reigys navar padzilinuoti atbiļdēt iz vaicuojumim, kaidi rūnās satura patārātuojim regionā. “Byutiski, ka Latgolys redakceja nav tikai par Daugovpili, tok par vysu Latgolu i vysim tuos cylvākim, ar mierki byut kluotyn nūtikšonuos, procesūs, vītvaru lāmumu pījimšonys stuostūs i cylvāku kasdīnā. Redakcejis aizdavums ir spēt veiduot objektivu, patīsu i kvalitativu saturu, kas radeitu plotuoku kontekstu, kab kotrys cylvāks varātu pījimt kritiski dūmojūšus lāmumus,” nūruodeja Ieva Aile. Jei ari papyldynuoja: “Baiba nupat jau minēja demokratejis styurakmini – profesionalū žurnalistiku, i ir byutiski pīminēt, ka tys sorgoj vuorda breiveibu, sorgoj tīseibys izzynuot, i mums vysim kūpā ir pīnuokums sorguot tū, kab vara kolpuotu cylvākam, na cylvāks varai. Itymā kontekstā mes cerejam iz atkluoteibu i atvierteibu nu pošvaļdeibu i instituceju pusis, taipoš ari nu uzjiemieju, navaļdeibys organizaceju i Latgolys ļaužu, partū ka tikai kūpā mes varim nūsorguot ituos vierteibys.”

“Es iz Latgolys redakceju verūs, kai iz regionaluos atteisteibys instrumentu, dīvamžāļ, mums Latvejā regionaluos atteisteibys politika nav bejuse eipaši veiksmeiga, mes zynim, ka regioni i piļsātys izatukšoj. Niu Daugovpilī ir myusdīneiga studeja kai tehnologiskā, tai dizaina i pīejis ziņā, tei ir demokratiska, atvārta i pīmāruota myusdīneiga satura izveidei, tei ir ari vylynūša dorba īspieja medeju profesionalim i vīta, kur tapt aizraunūšam i augstvierteigam saturam. Taidā veidā mes vidi ite, Daugovpilī, padorom dzeivuošonai pīviļceiguoku. Es turu nūceju, ka Latgolys redakceja paliks par vēļ vīnu atteisteibys i rodūšumu punktu Latgolā leidzeigi kai “Gors” Rēzeknē voi Rotko muzejs Daugovpilī, ka itei redakceja ar jaunradi rūsynuos rodūšumu riņčī i apleik,” tai Anita Brauna, LSM golvonuo redaktore.

Sabīdryskūs elektroniskūs plašsazinis leidzekļu padūmis lūceklis Andris Saulītis uzrunā pasadaleja ar pādejim sabīdryskuo lobuma ziņuojuma datim – radzams, ka Latgolys regiona dzeivuotuojim saleidzynūši ar cytu Latvejis regionu dzeivuotuojim ir leluoka interese par saturu, kas saisteits ar dzeivis stylu, saimis i saimisteibys lītom. Ūtrys interesantais aspekts nu datu ir Latgolys dzeivuotuoju interešu sakriteiba ar Reigys dzeivuotuojim – obejom itom lelajom grupom vaira nakai cytur Latvejā interesej finanšu i nūdūkļu vaicuojumi. Trešuo līta, kas rodūt nalelys bažys – Latgolys regionā ir mozuoka interese par diskusejom par vaļstī nūteikūšu, tok bez puorspeiliejumu – Latgolā dzeivojūšī itymā vaicuojumā bīžuok atzeimej “Na interesej, na nainteresej”. “Tei ir tikai muna hipoteze, tok, īspiejams, ka da šam taiseitajuos diskusejuos puoruok moz īsaisteja vītejūs dzeivuotuojus, i nu tuo rūnās izpratne, ka tī jau Reigā tī diskutej. Maņ redzīs, ka Latgolys redakceja ir cīši lobs sūļs iz prīšku, tok ari Rēzeknis studejā da šam ir izdareits miļzeigs dorbs,” tai Andris Saulītis.

“Daugovpiļs cylvāki jau seņ ir izalasejuši saturu, kam jī sekoj, ir taidi, kas regulari skaita vītejūs medeju “Gorod” voi “Grani” saturu. Īīmūt nu molys jaunam medejam, kam cikom kas nav tik lels sekuotuoju skaits, ītekme nabyus tik lela i nūpītna, tok mes raudzeisim saturu veiduot myusdīneigu, tai raugūt palelynuot myusu sekuotuoju skaitu i ītekmi medeju vidē. Muns aizdavums byus vysaiduoku audiovizualu video taiseišona, tok byus ari rakstiskī materiali, pīmāram, niu par Daugovpiļs Vīneibys tyltu i tuo rekonstrukceju, kas cīši stypri ītekmēs piļsātys dzeivuotuoju kasdīnu. Taipoš runuosim par leluokim procesim, kas nūteik apleik, pīmāram, par “Telegram” aizlīgšonu Krīvejā i tū, kai tys ītekmej vītejū medeju vidi i satura patiereņu Latgolā,” par gaidomū redakcejis taiseitū saturu stuosta Viktors Andruškevičs, LSM Latgolys redakcejis faktu i dezinformacejis puorbaudeituojs.

Latvejis Radejis Latgolys studejis Rēzeknē producente Maija Upeniece, izvaicuota par gaidomajom puormejom i niulejū dorbu divejuos studejuos, stuosta: “Ir labi, ka mes daudzys lītys varim izdareit attuolynuotai, tok obejis studejis ir cīšyn nūzeimeigys i vajadzeigys, tys atvīgloj procesu, kod iz vītys ir vajadzeiba radeit i īraksteit saturu. Saprūtams, ka ari Daugovpiļs nu Rēzeknis nav tuoli, deļtam tys mums nabyus koč kaids eipašs apgryutynuojums voi sarežgejums.”

LSM Latgolys studejis analitikys žurnaliste Lāsma Zute-Vītuola pīzeist, ka jaunuo redakceja ir vareiba ari pošim žurnalistim drupeit pamaineit tū darbeibys lauceņu, kurā jī struodoj. “Es jau kaidu laiku dūmuoju, ka grybātu pīsavērst padzilinuotuokai analitikai, i itei redakceja ir muna vareiba tū dareit. Mums regionā vystik da šam ir datryucs dažaida satura, mums ir daudzi pīmāru, ka vyss ir labi i skaisti, ka mes te vysi asam vīsmīleigi, mums ir skaistys vītys i gudri cylvāki, i nav jau maluots, tai ir, tok ir juospiej runuot ari par problemom, kurom parosti napītyka resursu i laika, kab saprast tūs cālūņus i īspiejamūs rysynuojumus. Maņ stypri napateik, ka, runojūt par Latgolu, bīži ir saceits, ka mums sevi vajag pīruodeit, maņ redzīs, ka itaidu runu vajadzātu puortraukt, partū ka ite ir ītvarts tys, ka mes naasam pīteikūši lobi. Sev pošai i cytim kolegim nūvieleju dareit lobuokū, kū mes varim, i ticēt sovai intuicejai.”

“Redakcejā itūšaļt ir 15 darbinīku, aptyvai divejis trešdalis ir satura cylvāki – žurnalisti i korespondenti, tok taipoš mums ir socialūs medeju cylvāki, video operatori, skanis inžiners. Byutiski vēļreiz pastreipuot, ka Latvejis radejis Latgolys studeja Rēzeknē turpynoj dorbu kai daļa nu Latgolys redakcejis, taipoš ari vysi leidzšinejī darbinīki turpynoj struoduot. Kasdīnā mums byus treis leluos satura dalis: kasdīnys viests, aktualitatis kai lokalā, tai regiona i vaļsts leiminī, kas pamatā īs iz digitalū vidi lsm.lv i myusu socialajim medejim, taipoš ari saucamuo linearuo apraide aba Latvejis Televizeja i Latvejis Radeja. Raudzeisim “kast” dziļuok, vērtīs i vaicuot, aizdūt ari naārtuokus vaicuojumus, kab rysynuotu vysaidys lītys i problemys. Mums jau šudiņ ir pyrmais lelais satura projekts par drūseibu, asam radejuši lelu materialu, kurs ir kai skaitomā, tai i vizualā veidā, apsaverūt drūseibu nu zemis, iudiņa, gaisa i nu cylvāku pruotu, pietejom, kas itūšaļt ir padareits i kas vēļ byutu juodora. Taipat ari plānojam turpynuot, byus gari pietnīceibys projekti, kur īsasaista vysa analitikys komanda, tok byus ari eisi, izskaidrojūši materiali par dezinformacejis temu, prūtams, byus ari īsuoktais saturs latgaliski, taipoš struoduosim pi jauna satura latgaliski,” stuosta LSM Latgolys redakcejis vadeituoja Madara Bērtiņa.

Fotogalerejā kartenis nu LSM Latgolys redakcejis atkluošonys. Foto: Amanda Anusāne, portals lakuga.lv