Roksta autore: Kristīne Jansone, tradicionaluos dzīduošonys grupys “Saucējas” dalineica

Sūpluok daudzom īvārojamom Zīmeļlatgolys dzīduotuojom eipaši izceļama ir teicieja Margarita Šakina (dzymuse Šaicāne, 1926–2014). Koč i jei jau lobu laiku nav itamā saulē, itūgod juos pīmiņa teik eipaši gūdynuota, kam 13. martā palīk 100 godu nu juos dzimšonys. Margarita ir dzymuse Viļakys pogosta Iļziņu cīmā, piec kuozu dzeivuojuse Škilbānūs, piečuok – Rekovā, bet myuža pādejūs 28 godus dzeivuoja Ūgrē.

Jau pārņ Margaritys Šakinys teiktuos dzīsmis tyka aktualizātys koncertūs, sasadzīduošonys vokorūs i socialūs teiklu platformuos, kuruos folklorys grupys īdzīduoja Margaritys dzīsmis, atsasaucūt izaicynuojumam #Margaritai100. Ituo gods 13. martā 19 stuņdēs VEF Kulturys piļs Kamerzālē folklorys kūpys “Grodi”, “Burdons”, “Saucējas”, “Upīte” i “Vilkači” aicynoj iz Margaritys Šakinys dzīšmu koncertu “Skaņu balseņu palaidu”.

Plots teiciejis dzīšmu repertuars ir daīmams sevkuram interesentam. Dzīsmis i stuosti vairuokys reizis dokumentāti i globojās kai folklorys arhivūs, tai pietnīku privatajūs arhivūs (garamantas.lv, tradarhivs.lv i c.). Paļdis kotram, kurs teicieju ir interviejs i materialus saglobuojs, kam itūs īrokstu nikod navar byut par daudzi. Nivīns notu pīroksts naspiej piļneibā atkluot tuos dzīduošonys niansis, kas dzierdamys pošys teiciejis bolsā voi skaņu īrokstūs. Notu pīroksti fiksej melodeju, tok tī naspiej īmyužynuot bolsa tembru, elpys plyudumu, mikroritmiku, variiešonu, emocionalitati i izcylū dzīduošonys tehniku.

Ka myusu dīnuos dzīduotuoji atteista dzīduošonys prasmis, apmeklejūt vokalū pedagogu i pyldūt vysaidus vyngrynuojumus, tod Margarita tū īsavuiceja, augūt lelā saimē, lyudzūt Dīva, struodojūt lauku dorbus. Margaritys golvonuos “vokaluos pedagogis” i dzīduošonys tehnikys paraugi beja saimis sīvītis – muote Stanislava Šaicāne i tāva muosa Jadviga Šaicāne. Muote beja napuorspiejama dzīduotuoja i spieceiga bolsa eipašneica. Reizi kaiminīne asūt sacejuse: “Tuodas sīvas es nabeju dzierdiejuse, ka vysu nakti dzīduotu, bet naatkuortuotu nivīnas dzīsmes!”^[1] . Sovutīs par tāva muosu Jadvigu Margarita stuosteja: “Kuozuos muna tante bej tuoda, ka tikai pazaskatās, i dzīsme jai ir. A mes tikai atkuortovam. Tī vārdini, nav nikuoda problēma atkuortuot.”^[2]

Klausūtīs Margaritys stuostūs par dzīšmu īsavuiceišonu bierneibā, sajiutams, ka dzīduošonai i muziciešonai juos saimē beja vīnojūšs spāks, kas regulari satyvynuoja kai tivinīkus, tai plašuoku saimi dorbūs i atpyutā. Sekojūšais fragments nu intervejis ļaun izatāluot tolkys i tūs skaniskū ainovu. “Tēte saaicynova sovus radiņus mīļūs. Atbrauce bruolāns Stepans Mednis, kas vysod bej` ar garmani pyrmais ar sovu zirdziņu myusu tolkā, i tū jau navar aizmierst. Cikom cyti tolcuoni sabrauce, tod jis spēlēja, jam beja vaca garmane – treis ryndu. Tuo jis spēlēja, ka vysa ustoba kustēja. Tuo jam veicēs spieliešona! Jis vysu sovu jaunības laiku i cikom dzeivova, jis spēlēja, i kuozuos jū aicynova, kam jis cīši, cīši labi spēlēja, i garmane beja cīši skanīga, kuo ar runuošonu runova tī basi, pilnīgi, ka jis spēlēja, ruodīs, ka ar runuošonu runova. (..)

Beja daudz tuo dorba i daudz ari vajadzēja struodnīku. Vajadzēja ari tūs veirīšu daudz, kas kruove vazumūs tūs māslus, i vajadzēja ari iz teiruma kuopieju, kas izkuope nu vazuma, i vajadzēja ari uordeituojas, kur es ari pīsadaleju, ka na tik vēļ pīauguse beju, bet beja ari tuodas muoseņas, kas guoja paleigā, i tod mes izuordejom tūs māslus. I palaikam, kod izuordejom, tod padzīdovom. I tuo dzīduošona tolkuos beja tik pateikama. Tik pateikama, ka mes variejom nu sirsneņas izadzīduot — kas mums patyka, tū mes ari dzīdovom. Kuodas mes zynovom dzīsmeņas, tautasdzīsmeņas, tuodas ari dzīdovom. (…) I piec dorba vysi sasalaseja i varēja reikuot večerinku. Saguoja cīma jaunīši i tod doncova pat da saulis lākta. Ari tī, kuri napīsadaleja tolkā. Kam, kai pasoka, ka reikoj večerinku, tod jau īt vysi, kurim gribīs doncuot.” ^[3]

Margaritys stuosti ļaun īpazeit Latgolys sabīdreibys spāku i cīšū muziciešonys tradiceju nūzeimi, kū ītekmēja i daleji ari puortrauce viesturyskuos nūtikšonys i varys maiņa Latvejā. “Prūtams, tolkas jau nabeja ari nazyn cik godu. Tolkas beja tikai, kod mums beja sova zemīte i sovi lūpini. Kod nūsadybynova kolhozs, tod jau vaira tik pa vīnai gūtiņai pamete, i zyrgu ari pajiema, tai ka tī nabeja tolkai dorba. Tolkas mums nazkod beja tuodas, ka beja pa ostoni zyrgi tolkuos i vysu dīnu vede māslus”.^[4]

Nūzeimeigu dzīduošonys pīredzi teicieja dabuoja, pīsadolūt i dzīžūt kuozuos. Ostoņpadsmit godu vacumā Margarita pyrmū reizi uzastuoja plašuokys publikys prīškā – sovys draudzinis kuozuos, kur jai tyka uztycāts aizsuokt jaunivis ryudynuošonys dzīsmis. Margaritys muzykaluo darbeiba naapsarūbežuoja tik ar sovys kūpīnys lūku – sešus godus jei vadeja Rekovys etnografiskū ansambli. Kai individuali uzastuojūt, tai sasadorbojūt ar cytom folklorys grupom, Margarita uzastuoja na tik Latvejā, tok ari aiz tuos rūbežu – Leitovā, Fraņcejā i Krīvejā.

Kotrys, kam laimiejīs satikt Margaritu, apstyprynuos, ka nu juos spaituoja labesteiba, sirsneiba i optimismys, i tys nav tik Margaritys skots iz dzeivi, tuos ir vierteibys, kas puormontuotys i teik nūdūtys tuoļuok. Par tū līcynoj fragments nu Margaritys meitys Inārys Valdmanis viestulis, kū jei atsyuteja “Saucējām” pyrma Margaritai veļteituo koncerta: “Tok asu laimeiga, bezgola pateiceiga Dīvam par vysumeiluokū, labesteiguokū, guodeiguokū i saprūtūšuokū mameņu, par laimeigū bierneibu, par saimi, kur vaļdeja mīlesteiba i cīns sovā vydā, bez streidu, apvainuojumu, bolsa paceļšonys. Obeji ar tēti apmeklēja draudzi, puorrunuoja dzierdātū vuordu i ari dzeivuoja mīlesteibā saskaņā ar tū – tikai pozitivys dūmys, nikod narunuot tuo, kū nagribi sajimt, kas juodora, juodora – dori vysod ar prīcu!”

Es Margaritu satyku, kod jai beja jau tyvu ostoņdesmit godim. Jei dzeivuoja Ūgrē, i mums – “Saucēju” dalineicom –, pasasokūt tuo laika grupys vadeituojai Ivetai Tālei, beja vareiba jū apcīmuot reizi mienesī. Mes vuicejomēs dzīsmis, klausejomēs stuostus i vīnkuorši bejom kūpā, vysaidā ziņā vuicūtīs na tik dzīduošonu, bet ari attīksmi pret dzeivi i tradiceju. Tūreiz ar apbreinu klausejūs juos bolsā i koncentriejūs iz jaunu melodeju i vuordu īsavuiceišonu, tok niu, klausūtīs īrokstus, dagrīžu viereibu niansem, variacejom i smolkajom detaļom, kas dzierdamys juos dzīduojumā. Senejī dzīduojumi mani eipaši uzrunoj, kam, tūs dzīžūt, redzīs, ka pīdzeivoju tuos pošys emocejis, kū pyrma symta i vaira godu juta cylvāki, kuri tūs dzīduoja, i, kai pīmynāts Raita Vulfa dokumentalajā kinā “Teicēja Margarita Šakina”, ari Margaritai beja leidzeigai.

Margaritys dzīšmu repertuars ir veiduojs pamatu grupys “Saucējas” repertuaram i tūreiz veiktūs interveju saturs piec vaira nakai divdesmit godu ir palics vēļ vierteiguoks i aktualuoks.

Nūbeigumā vēļ nalels fragments nu lyugšonys, kū Margaritai, juos treis muosom i bruolim beja īvuicejuši dzymdynuotuoji: “A pyrmīs, kas bej, tys bej juodora – kotru reitinu un kotru vakarinu. Bejom īmuoceiti, ka bez tuo, lai mes naaizmygtu. Ka mes gultā jou teikam piec dorbim, juo struodovom gryuti, i dorba beja pītīkūši sova tāva muojos, i tuopat lai mes naaizmygtu bez krusta, lai mes puorkrustamēs i paprosam: “Dīviņ, globoj, eņgelīt, sorgoj! Dūd gordu mīdzenu iz naksninas, lobus sapņus! Svietīgu reitinu!”. Tuoda lyugšona bej īmuoceita ik kotram. I kotram tys bej juoskaita – personīgi kotram, na kūpeji.”^[5]

Margaritys symtgade nav tik pīminis datums – tei ir vareiba vēļreiz īsaklauseit, izzynuot i caur dzīsmem sajust sovu pīdareibu.

^[1] Tāle I. Par dziedātāju. Žurnāls Mūzikas Saule, 2004. g. 8. septembrī

^[2] Jansone K. Interveja ar Margaritu Šakinu 2004. g. 19. martā Ūgrē, audioīroksts, globojās K. Jansonis personiskajā arhivā.

^[3] Jansone K. Interveja ar Margaritu Šakinu 2004. g. 19. martā Ūgrē, audioīroksts, globojās K. Jansonis personiskajā arhivā.

^[4] Tāle I. Interveja ar Margaritu Šakinu 2004. g. 18. aprelī Ūgrē. Audioīroksts globojās I. Tālis personiskajā arhivā.

^[5] Jansone K. Interveja ar Margaritu Šakinu 2006. g. 8. aprelī Ūgrē, audioīroksts, globojās K. Jansonis personiskajā arhivā.