Rokstu sagataveja: Edeite Laime, portals lakuga.lv

Kas ir pareiza latvīšu volūda i kur jai vajadzātu skanēt? Napaseņ socialajā medejā “X” raisejuos osys diskusejis par žurnalista volūdu, kam latvīšu volūda nav dzymtuo, kas roduos nu juo runuošonys eterā ar akcentu. Taišni akcents i tai sauktuo “volūdys pareizeiba” ir vīns nu mitu i diskuseju objektu, kod runa saīt ap latgalīšim. Raidīroksta “Mīti” ūtruos sezonys pyrmuos serejis sarunā ar runys pedagogi Ainu Matīsu, režisori, runys pedagogi Māru Liniņu i žurnalisti, radejis programu vadeituoju Dairu Zīli raugom saprast ituo vaicuojuma aktualitati.

Teoreja soka, ka vierzīņs, kas pietej normom atbylstūšu volūdys vīneibu izrunys sistemu, ir ortoepeja, i vysa bīžuok nūvierzis nu normys saisteitys ar dialekta/izlūksnis voi cytu volūdu ītekmi, kai i ar tū, ka, par pīmāru, kai tys ir latvīšu volūdā – kaids volūdā lītuots burts var apzeimuot vairuokys skanis. Bet vysa bīžuokuos klaidys, kas ir runuošonā, ir napareiza skaņu izruna, napareizi izsvori i intonacejis klaidys. Sarunys suokumā runys pedagoge Aina Matīsa, kurei vēļ arviņ struodoj ar studentim (jaunuos Dailis teatra 10. studejis akterim – dramatiskuo teatra muzykalūs akteru kursu – E. L.), skaidri pasoka, ka ir pret tū, ka teik lītuots apzeimiejums pareiza voi napareiza volūda.

“Vyss ir par konkretu vītu i īsaderiešonu. Kū nūzeimej pareizi? Bārns runoj pareizi tai, kai runoj tāvs i muote. Bet vajag dūmuot, kurā vītā i kai tei volūda īsader voi nā. Byus vītys, kur īsaderēs, bet byus, kur nā. Volūdai vajag byut saprūtamai, skaidrai i ar lobu artikulaceju,” tai Aina Matīsa, kurys saimis saknis īt nu Bolvu nūvoda Ruguoju apleicīnis, bet poša dzymuse Viļakys pusē.

Žurnaliste, radejis programu vadeituoja Daira Zīle, kurys saimis saknis īt nu Bolvu i Ludzys nūvodu, pīzeist, ka jai vysod ir bejs latgalīšu akcents i, pabeidzūt žurnalistikys studejis Reigā, nikod nabeja dūmuojuse, ka struoduos taidu dorbu, kaidu niu dora – radejā. “Muni saimis lūcekli, muni radinīki beja tī, kas saceja, ka es nikod navariešu skaiteit zinis ni radejā, ni televizejā, partū ka maņ ir akcents. Ka es navaru konkurēt ar tim, kurī īt nu cytu nūvodu i kurim ir vīgļuok runuot pareizi, bet vystik maņ saguoja pīruodeit sovim radinīkim, kas es tū varu dareit. Bet tys praseja vuiceišonūs, struoduošonu ar sevi,” atguodoj Daira, pīzeistūt, ka tys ir bejs vysā vīglai, koč i taišni Latgolā voi latgalīši bejuši tī, kas aizruoda, ka nazkas pasaceits napareizi, bet Reigys vidē voi cytur Latvejā nikod tys nav tai nūruodeits. Daira nūsmej, ka jādz akcentu kai īslēgt, tai izslēgt.

Aina Matīsa stuosta, ka juos muote īt nu Vijcīma pusis i nikod tai eistyn naīsavuiceja runuot latgaliski, bet poša Aina kai bārns klausejusēs, kai cyti školā runoj, i tai īsavuicejuse runuot – storpbreižūs runuojuši latgaliski, bet stuņdēs – “kai praseja”. Bet pīcpadsmit godu vacumā nūbraukuse vuiceitīs iz Reigu i kai poša nūsasmej: “Propadeja vysa muna latgalīšu volūda!” Taipat Aina nu bierneibys atguodoj gadīņus, kod poši latgalīši par cytim latgaliski runuotuojim komentiejuši, ka jūs volūda nav pareiza, nav taida, kai runoj konkretajā vītā.

Runys pedagoge, režisore, ari akteru atlasis vadeituoja Māra Liniņa, kas ir ari Ainys Matīsys meita, pīzeist, ka juos aizdavums ir sadzierdēt, kurs runoj pareizi voi napareizi, kam tī ir studenti, kurūs jai vajag vuiceit, bet ari jei nūsoka, ka napateik tys “pareizi” i “napareizi” formuliejums. “Cylvāks ir nu Latgolys i jis aplīcynoj sovu byušonu nu ituos vītys, i nasakautrej tai runuot. Tys ir cīši jauki,” soka Māra. Taipat jei soka, ka jai vysod ruodejusēs nasaprūtama sevkura īsmīšona par Latgolys pusis akcentu.

“Tī ir taidi lāti jūki, kod mes suocam taiseit i lauzt volūdu, ka asam nu Latgolys i tod byus cīši smīkleigi. Maņ tys cīši napateik i nikod nav pasaruodejs smīkleigi,” paskaidroj runys pedagoge.

Jai akcenta byušona kaidam runuotuojam vysod vaira bejuse saisteita ar azartu – klauseitīs i saprast, nu kuruos pusis īt cylvāks. Par pīmynātū naveiksmeigū jūkuošonu poša breinojās, nu kurīnis tys īt, bet skaidroj, ka tys varātu byut sova laika pījāmums, ka Latgola ir kaida nūmale, kur ir cylvāki bez izgleiteibys. Bet sarunys dalineicys cyta cytai pīkreit, ka myusu dīnuos itaidu stereotipu ir mozuok.

Turpynojūt sarunu, vysys juos dalineicys pīzeist, ka vajag byut vītom i situacejom, kod ir vareiba dzierdēt lobu latvīšu literarū volūdu, lai tys byutu ari veids, kai vuiceitīs, zynuot, kai jai vajadzātu skanēt. Taidys vītys nūteikti asūt televizeja i radeja, taipat ari nu akteru teikūt gaideita loba volūda, koč, kai nūsoka Aina Matīsa, myusu dīnuos akterus kai pīmārus lobai latvīšu volūdai volūdnīki saucūt arviņ rešuok. Taipat sova vīta ir vajadzeiga ari volūdys boguoteibai. “Vajadzātu dareit vysu, lai ari dialekti palīk dzeivi i lītojami, lai byutu. Volūda tod ir daudz boguotuoka, interesantuoka,” tai Aina Matīsa. Bet Māra Liniņa papyldynoj: “Teiri psihologiski – ka cylvākam aizlīdz runuot sovys dzymtuos pusis izlūksnē, jis kaidu šaļti var nasajust breivs. I kod jis nasajiut breivs, jam vyspuor ir gryuts runuot. Tī, kur jis var, vajadzātu ļaut runuot juo volūdā, bet, saprūtams, ir situacejis, kas prosa lobys latvīšu volūdys prasšonu.”

Tuoļuok raidīrokstā izskaņ radejis personeibys, influensera Laura Zalāna stuosts, kurs 2025. gods latgalīšu volūdys i kulturys forumā “Vierzeiba” pasadaleja ar sovu pīredzi par dorba suokumu radejā i situaceju, kod atsasacejs nu volūdys kursu deļtuo, kab napagaisynuotu akcentu kai sovys identitatis daļu. Daira Zīle, nūsaklausūt stuostu, soka, ka jai asūt leidzeigi – dorbs Latvejis Radejā suocīs taišni caur latgaliskū raidejumu “Kolnasāta”, i kai jei jau pīminēja, tod pošys akcents ir sasaglobuojs i ir vaira voi mozuok dzieržams atkareibā nu situacejis. “Eterā raugu, kab juo nabyutu, bet sadzeivē jū nūteikti var dzierdēt. Munā gadīnī es gribieju byut radejā i beju gotova struoduot ar volūdu, i maņ saguoja. Muna apziņa ir, ka es varu tai i tai: aizbraukšu iz Latgolu – byus akcents, bet, kod īmu pi mikrofona, varu runuot ari literari pareizi. Maņ tys nasaguodoj gryuteibu. Voi asu pagaisynuojuse nazkū nu sovys identitatis? Nā, tai nav! Bet cytim dorbs ar volūdu īt gryutuok, i tod ir vaicuojums par tū gataveibu sevi lauzt,” ar sovom sajiutom pasadola Daira. Māra Liniņa, kura ir bejuse Laura Zalāna pedagoge, nūsoka, ka taišni labi, ka tūlaik Lauri radejā nav pajāmuši, kam niu jis ir atrads sovu eistynū vītu. “Cylvākim i maņ ari cīši pateik, kai jis voda pasuokumus i tī natraucej, ka mes dzieržam, ka jis īt nu Latgolys. Juo identitate pasaruoda taišni tī, kur jis niu ir!” prīcojās Māra.

Pasauļa pīredzē ir izplateiti gadīni, kod kaids pīdzeivoj diskriminaceju akcenta deļ. Par pīmāru, Lelbritanejis radejis stacejai “BBC” ir kai pietejumi, tai pīredze, kas līcynoj, ka ir prestižuoki volūdys akcenti i mozuok prestiži, taipat ir radejis personeibys, kas rauga saglobuot sovys dzymtuos pusis akcentu. Vaicojūt Mārai Liniņai, kurei struodoj ari par akteru atlasis vadeituoju kastingūs, voi juos pīredzē ir bejuši gadīni, kod, par pīmāru, kaids akters lūmai nav pajimts akcenta deļ, jei nūsoka, ka juos pīredzē akteru atlasē tai nav bejs. “Bet tū var just, par pīmāru, vysaidūs runys konkursūs, kur ir školuotuojis, kas soka, ka kaids konkursants narunoj labi, kam juo volūdā īsaskaņ, par pīmāru, Latgolys pusis akcents.

Pa munam, tys ari nav pareizi, kam mes kai specialisti viertejam juo rodūšumu, juo dūmuošonu, izpratni, na tū, voi īsaskaņ izlūksne. Maņ ruodīs, ka tī “skaistuos runys konkursi” nūdora puori bārnim, kas īt nu Latgolys, kam teik aizruodeits par lauzšonu voi kū taidu, bet svareiguokais ir kas cyts,” stuosta Māra.

Taipat jei pīzeimej, ka akteru atlasē dreižuok pat bīži teik maklāti ļauds nu latgaliskuos vidis, i kai breineigu pīmāru sauc Dāvi Suharevski ar latgaliskū dasacejumu kinys “Piļsāta pi upis” lūmai.

Aina Matīsa soka, ka ari jaunajā Dailis teatra akteru kursā režisors Vīsturs Kairišs ir atlasejs vairuokus jaunīšus, kurī īt nu Latgolys. “Vakar vīnam nu jūs lobuoju vuordu “čūska”, ka vajag saceit stīptuok. Ite vīnkuorši vajag dareit sovu dorbu, navajag šausmynuotīs. Paleidzu, cik varu!” stuosta runys pedagoge, reizē sokūt, ka varbyut par moz teik runuots taišni par latgalīšu rakstura styprajom eipašeibom, par pīmāru, pošcīnu, kas ir latgalīšim, temperamentu, iztureibu i humora izjiutu.

“Teatrī ir sova specifika, kurū byutu vālams īvāruot, bet šaļtim ir taidi klīreigi kritiki, kas soka, ka tam tī ir dialekts. Bet maņ tod gribīs saceit – voi jius nazkū nasaprotot? Vystik primarais ir, voi tī, kas pīsadola sarunā, saprūt vysu.

Kod kaids runoj dziļā dialektā, cīši dreiži i ūtrys navar saprast, tod ir gryuši i tei nav eistyn loba situaceja, ka nav saprūtams, kū cylvāks runoj, bet, kod var saprast, navajag puritaniskuos šausmuos vērstīs, ka pasaceja kū ni tai,” nūsoka Aina Matīsa.

• 0:00 Īvods
• 3:07 Osais mīts
• 5:00 Tu nikod navarēsi struoduot radejā – kū par akcentu saīt dzierdēt latgalīšam?
• 18:00 Ka runoj latgaliski, tod esi nu lauku
• 20:19 Lobuokī runys pedagogi ir ar saknem Latgolā
• 25:32 Voi latgalīšam gryuts īsavuiceit pareizi runuot latvyski?
• 30:02 Parkū vys vēļ meklejam pareizū i napareizū volūdu?
• 34:40 Dialekti i izlūksnis – kū otkon ar jim dareit?
• 35:50 Voi akcents ir identitatis daļa?
• 46:52 Akcents kai diskriminaceja
• 54:05 Ceļavuordi
• 57:38 Nūbeigums

Ap raidīrokstu “Mīti”

Nu marta suoku kotru nedeļu straumiešonys platformuos “Spotify”, “Apple Podcasts” i “YouTube” teik publicātys raidīroksta latgaliski “Mīti” ūtruos sezonys serejis. Raidīrokstu veidoj latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, bet jū finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Septeņuos raidīroksta serejuos teik runuots par temom ap latgalīšu volūdu, muokslu, latvīšu viesturyskajom zemem, literaturu, dramaturgeju i cytim ar latgalīšu kulturu saisteitim vaicuojumim.

Raidīroksta producente i projekta vadeituoja ir latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv vadeituoja Amanda Anusāne, bet epizožu redaktoris i vadeituojis ir portala redaktore Laura Melne, kai ari žurnalistis Edeite Laime i Marta Puzāka. Džinglus sagataveja “Funky Town Studio”, raidīroksti īraksteiti “FT Production” Reigā i Latgolys Regionaluos televizejis studejā Rēzeknē. “Mītu” vizualū identitati izstruoduoja dizainere Liāna Merņaka. Raidīroksta pyrmuos sezonys epizodis var nūsaklauseit ITE.