Roksta autoris: Amanda Anusāne, Laura Spundere, portals lakuga.lv

“Smør Bistro” ir vīta Reigā, kas attaiseita aptyvai pyrma goda. Ite saiminīkoj latgalīts, povuors ar plotu storptautysku pīredzi – Kaspars Barsukovs. Piec juo vuordu, “Smør Bistro” sasateik rodūšums ar cīnu pret produktu, ite iedīņkarte vysu laiku atsateistej i puorsamej, nūdrūsynojūt tū, ka kotrys apmekliejums teik par unikalu i naaizmierstamu pīredzi. Juodasoka, ka iedīņa gataveišona Kasparam īt nu saimis, kam juo mama Aina Barsukova uzjam gostus ari sātys restoranā “Dzīles”. Saruna ar Kasparu par juo pasauļa pīredzi i atsagrīzšonu Latvejā.

“Smør Bistro” – vīta, kur sasajaukušys fraņču i skandinavu vyrtuvis tradicejis

Kaspars stuosta, ka “Smør Bistro” apvīnuoj lobuokū nu skandinavu i fraņču vyrtuvu. Jis paskaidroj, ka Eiropā viesturiski vysaidi ēst gataveišonys pajiemīni i povuoru prasmis ceļuojušys nu vaļsts iz vaļsti. Par pīmāru, naatjamama skandinavu vyrtuvis tradiceja ir mariniejumi, taipoš skandinavim vysleidz bejs svareigi īvīst vysaiduokys modernys tehnologejis, tok byutiski, ka skandinavu vyrtuve viesturiski ir atsateistejuse nu fraņču vyrtuvis, kam Dānejis karaļa golms pi seve dorbā jāmuši lobuokūs fraņču povuorus, partū dāņu povuori vuicejušīs nu fraņču. Ar laiku tyka izveiduota tai sauktuo “nordic cuisine” (zīmeļvaļstu vyrtuve – L.S.), kurys vīns nu pamatlicieju ir Dānejis restorana “Noma” saiminīks Renē Redzepī. Tuo īspaidā suoce vaira izmontuot vītejūs i svaigūs produktus. “Ari deļ mane tys ir byutiski, es raugu izmontuot tikai Eiropā daīmamus produktus, taipoš piec īspiejis tū, kas ir sezonals i vītejs. Leidz ar tū iedīņs vysod saīt dzeivs i foršs,” stuosta Kaspars.

Jis ari doluos puordūmuos, ka latvīšu volūdā nazkai ir sasamaituojs vuords “bistro”, tok patīseibā tam nav nikaidys vainis. Bistro ir taids kasdīnys restorans, kur kotru dīnu var atīt paēst par saleidzynūšai daīmamu cenu, kur iedīņu pamatā ir svaigi i vītejī produkti i iedīņkarte regulari puorsamej. “Pīmāram, vakar mums nabeja rabarberu deserta, šudiņ jau ir. Vēļ, par pīmāru, daboju svaigus zierņus, sataisu nazkū nu tūs, tys pats ar spargelim, voi, pīmaram, atguoja lakši, taisom augšā nazkū nu tūs. Taida veida ādynuošona nūteikti ir izaicynuojums kai deļ mane poša, tai deļ vysu vyrtuvis darbinīkim – vysu laiku ir juobyun taidā rodūšumā, vysu laiku juodūmoj, kai sataiseit nazkū nu tuo, kas svaigs ir pīguoduots,” doluos Kaspars, kurs ari pīzeist, ka, braucūt personeigajūs ceļuojumūs, vysod īplānoj, kur treis reizis dīnā paēst, kab varātu izbaudeit jaunys pīredzis i garšys.

Itūgod “Smør Bistro” ari sajēme prestižu storptautyska restoranu ceļveža “Michelin Guide” apbolvuojumu. “Pasasokūt “Bib Gourmand Michelin 2026” bolvai myusu bistro apmeklieteiba izauga par kaidim 30 %, tamā dīnā, kod paziņuoja par bolvys sajimšonu, mums beja pylns restorans. Ari turysti, braucūt iz Latveju, īīt “Michelin” sātys lopā i izavielej vītys, kur paēst.”

Kaspars ari stuosta, ka jam vysod ir byutyska iedīņa pīvīnuotuo vierteiba i stuosts, par pīmāru, “Smør Bistro” iedīņu pagataveišonā izmontoj Latgolys saiminīku pagataveitūs kapceitūs kaulus. “Mama ar tēti salaseja cereņus, es sataiseju syrupa, taipoš salaseja kiršu zīdus, saguoja etiks. Voi salosa upiņu lopys, sataisa eļļu. Ite nav nikaidys realys ekonomiskuos vierteibys, tok nu tuo rūnās foršs, kūpeigs stuosts, kas maņ ir svareigs,” tai Kaspars. Taipoš “Smør Bistro” sasadorboj ari ar vītejū styprūs dzierīņu ražuotuoju “Latgolys šmakovka”, kas atsarūn Malnovā, natuoli nu Kaspara saimis sātys. “Speciali deļ myusu tyka sataiseits ari jauns uzliejums, kurs daīmams tik pi myusu, restoranā. Cīši aromatiskys produkts, kurs drupeit atguodynoj itāļu limončello, tok dareits nu vītejūs cidoneju.”

Itūšaļt “Smør Bistro” ir divdesmit darbinīki, tok teik gaideiti ari praktikanti, Kaspars aicynoj sevkuru interesentu jam pīraksteit i dazynuot par sadarbeibys īspiejom.

Par receptem iz kinu teatri

Kaspars ar smaidu stuosta, ka juo pyrmais pagataveitais iedīņs beja casnāgu grauzdeni. Vēļ jis pīmiņ, ka bierneibā patics taiseit ūlā captu boltmaizi ar cukru. “Maņ vysod ir patics gataveit. Seņuok, tok laikam ari niu, ir taida sātys lopys receptes.lv. Es nazkod paseņ studieju Banku augstškolā, dzeivuoju Reigā. Itamā sātyslopā varēja publicēt sovu receptis. Ka par tovu recepti nedelis laikā nūbolsuoja vysuvaira, tu dabuoji biletus iz kinu teatri. Tai es tūreiz taiseju iedīņus, biļdieju, lyku sātyslopā i guoju vērtīs kinys,” sovā tuo laika pīredzē doluos Kaspars. Vystik jis ari stuosta, ka studentu dzeive Banku augstškolā dīzgon dreiži izabeidze. “Pītyka treis mienešu praksis, kab saprast, ka dorbs bankā nav deļ mane,” pīzeist Kaspars.

Latvejā povuorim vuica, kai grīzt rosolu

Kaspars stuosta, ka Latvejā izgleiteiba, kū pīduovoj puovuorim, ir dīzgon vuoja, i nikas daudz nav puorsamejs nu padūmu laiku. “Es ari kaidu šaļti vuicejūs Latvejā, maņ vuiceja, ka borščam vysu juogrīž kubeņūs, sovpus, ka grīzsi rosolu, tod vysam juobyut zierņa lelumā. Jau tūlaik ruodejuos, ka daudzi navajadzeigys informacejis, kas piļneigi nanūder, struodojūt restoranā. Tok juopīzeist, ka Reigā ir vīna Restoranu servisa školā, tī vuica koč kū drupeit interesantuoku,” tai Kaspars.

Kaspars stuosta, ka, saleidzynojūt ar Latveju, Dānejā povuormuokslys vuiceibys ir cīši augstā leiminī i kvalitatē. Kab tyktu par povuoru, ir juosavuica 3–4 godi, puse nu tuo laika ir prakse. Pīmāram, ir diveji mieneši vuiceibu, diveji – praksē, kura ir ari apmoksuota. “Kas byutiski, prakse nav tik kaidi mozī darbeni, tev reali dūd vadeit komandu, salikt sovus kursabīdrus restoranā pa pozicejom, dīnys laikā apkolpuot ap 100 gostu. Piec taidu vuiceibu tu reali esi sagataveits specialists ar vajadzeigajom zynuošonom, kurs ir izguojs vysys stadejis. Ite, Latvejā, pa pusgodu maņ īvuiceja, kai rosolu taiseit. Es i tai zynuoju, kai rosolu taiseit! (Smejās). Nu, pīdūdit, bet tys leimiņs Latvejā ir drusku smīkleigs. Maņ ir bejuse dūma pošam organizēt kaidus apvuiceibu kursus, tok pagaidom itys “Smør Bistro” projekts vēļ ir gona jauns, dorba ir daudzi i nav laika.”

Drupeit vāluok Kaspars dabuoja praksis vītu restoranā “Bibliotēka Nr. 1”, kur tūlaik struoduoja vīns nu Latvejā lobuokūs povuoru – Māris Jansons. Izīmūt praksi pusgoda garumā, Kaspars ari tics pi diploma. Piec praksis restoranā “Bibliotēka Nr. 1” iz reizis nabeja breivys dorba vītys, tok Māris Jansons tūlaik sacejs, ka tikleidz byus, tai aicynuos dorbā ari jū. “Divejus mienešus pastruoduoju cytā restoranā. Tūlaik ari īkryta Reigys piļsātys svātki, kod pi restorana vysu dīnu stuovēja rynda, tys beja drusku kosmoss, tai goduos nu cīši reši. Tī es īsavuiceju, kai struoduot lobā tempā, i vāluok jau suoču struoduot ”Bibliotekā Nr. 1”. Byutiski pastreipuot, ka ari pats vysu laiku turpynoju vuiceitīs, skaitu vysaiduokus materialus i gruomotys, verūs video.”

Kaspars ari pīmiņ, ka “Bibliotekā Nr. 1” beja foršs koncepts, ka, pasyutūt iedīni, kluot īt kaids “kompliments”. “Es taišni beju par tū atbiļdeigs, deļtam kotru dīnu varieju izdūmuot kaidu jaunu iedīni, i es eistyn meklieju jaunys īdviesmis i receptis, varieju pylnveiduot sovys prasmis,” tai Kaspars. “Bibliotekā Nr. 1” Kaspars suoce kai povuora paleigs, tok izauga leidz tai sauktajam “sous-chef” (povuormuokslys pasaulī zynoms apzeimiejums fraņču volūdā – L.S.), kas ir ūtrys svareiguokais cylvāks vyrtuvē.

Kovida laiks i pīredze vīnā nu pasauļa lobuokūs restoranu

“Piečuok atguoja kovids, navarēja struoduot, i es suoču interesētīs par īspiejom uorzemēs. Atrodu informaceju, ka deļ stažiešonuos uorzemēs pījam cylvākus da 35 godu vacuma, tūlaik maņ beja 33, i es saprotu, ka ir pādejais laiks nūbraukt īsavuiceit nazkuo jauna. Aizraksteju vairuokim restoranim. Maņ par reizi atbiļdēja restorans “Noma”, kurs vairuokys reizis ir pīzeits par pasaulī lobuokū restoranu. Jī maņ atbiļdēja, ka “nui, aizpyldi itū anketu, mes izskateisim”. Tī beja puora ākeigu vaicuojumu, par pīmāru, atseviški e-posta tekstā beja pīmynāts, ka atbiļdis juoaizpylda konkretā šriftā i fonta lelumā, a ka jimt anketu pa taisnū, tī speciali ir īlykts cyts fonts i cyts šrifts. Tuos, prūtams, ir niansis, tok tik augstys klasis restoranūs taišni niansis ir tuos byutyskuokuos. Es aizpiļdeju anketu, i jī maņ atbiļdēja, ka, nui, gaida mani pi seve,” pīmiņ Kaspars. Jis ari doluos, ka “Noma” beja vīna nu smoguokūs pīredžu juo dzeivē. “Tī beja augsts stresa leimiņs i lela atbiļdeiba byut pa vydu pasaulī lobuokajim povuorim. Tī ir ari cīši leli apjūmi juoizdora lelūs tempūs, saglobojūt perfektu kvalitati,” pasadola Kaspars.

“Nu suokuma vysi ir vīnā grupā, tod piečuok sasadola. Mes kūpā bejom 18 praktikanti. Es beju vosorys sezonā, i pyrmī dorbi beja taiseit sagatavis, nu, pīmāram, teireit zierņus, spīst sulys. Restorana asūšī darbinīki nūvāroj, kai tu dori sovu dorbu, kū lobuok i mudruok tu dori, tū vaira tev pīškir kaidus papyldu dorbus. Pīmiņu, ka vajadzēja pluonai sagrīzt puču kuopustu, juosataisa šmuka pučeite nu juo, i tevi tiemej, cik šmuki tev saīt tū izdareit. Ka tu izdori labi, nuokušajā dīnā atej iz dorbu i tev dūd struoduot cytu sekceju. Kūpumā ir sešys voi septenis sekcejis, kur sadaleiti iedīni i kas kū taisa. Motivaceja struoduot beja, kab pošam deļ seve sasnēgt jaunus augstumus i struoduot lobuok. Es tī beju treis mienešus, dorba nedeļa ir pīcys dīnys, kas suocās ostoņūs nu reita i beidzās desmitūs. I tu praktiski bez nūstuošonys skrīņ vysu dīnu. Ir desmit minutu puortraukums iz brūkaškom, piečuok stuņdis puortraukums pušdīņlaikā, tok vysu puorejū laiku tu struodoj bez apstuojis. Mierkis nabeja tī palikt i struoduot, tok dabuot pīredzi. Jī maņ īvuiceja stypru organizieteibu, īvuiceja niansis, kai pareizuok atsatīkt pret produktim i nūviertēt vītejuo produkta lobumu i kvalitati,” doluos Kaspars.

Atsagrīzšonys ceļš iz Latveju

“Kab dabuot dorbu restoranā Dānejā, tev nu suoku vajag sevi pīruodeit, nu suoku tev dūd kaidus vīnkuoršuokus aizdavumus, pīmāram, sagrīzt mauru lūceņus, kab radzātu, kū i kai tu dori. Tai kaidā svātdinē es nūguoju iz vīnu restoranu, tok tīpat iz pušdīnem atguoja ari restorana “Noma” saiminīks i saceja: “Es zynu, ka jums tī augšā ir taids Kaspars, dūdit jam šudiņ breivdīnu, jam reit iz dorbu.” Tys beja cīši pateikams puorsteigums. Tai piec suokuma stažiesonuos es restoranā “Noma” nūstruoduoju nadaudz vaira kai godu. Suoču kai povuors, izaugu par “sous-chef”. Tok maņ vysleidza vaira pateik fraņču klasiskuo vyrtuve, i es izavielieju puorīt struoduot iz vīnu fraņču klasiskū bistro, kur vēļ dabuot papyldu zynuošonys taišni fraņču vyrtuvē. Ari tī es suoču kai povuors i dīzgon dreiži tyku par “sous-chef”. Vāluok vīns muns draugs pīzvaneja i saceja, ka grib taiseit restoranu Reigā i vaicuoja, varbyut es asu gotovs atsagrīzt i paleidzēt jam. Tūlaik mums nasaguoja vysu sabeideit, i es vēļ godu pastruoduoju Austrejā. Tok tī dorbs beja vaira kai meditaceja, nu deveņu da pīcu, vokori beja breivi, varieju braukuot apleik ar ritini. Piec goda pasaruodeja īspiejis atteisteit ideju par restoranu Reigā, i es atsagrīžu atpakaļ.” Kaspars ari pīzeist, ka nazkod iz prīšku byutu labi attaiseit restoranu Latgolā, tok cikom kas vysi dorbi i laiks ir veļteits “Smør Bistro”.