Kalenders
Nu 13. janvara da 29. marta Lūznovys muižā byus apsaverama Tukuma muokslinīka Alberta Franciska Pauliņa (1948) gleznu izstuode “Nostalģija”. Latgolā dzymušais, bet dzeivis leluokū daļu Kūrzemis piļsātai Tukumam pīdareigais muokslinīks Alberts Francisks Pauliņš ir īvārojams ainovu gleznīceibys tradiceju pylnveiduotuojs, gleznoj ari klusuos dobys, rešuok portretus i aktus.
Muokslineicys dailradē nūzeimeiga vīta ir pīdareibys sajiutai Latgolai – tuos dobai, cylvākim i kulturtelpai. Tymā pošā laikā juos gleznys ir universalys, kam runoj par cylvāka īškejū pasauli, attīceibom, gaismu i cereibu. Jū vylynoj vieja i iudiņa stihejis. Izstuode pīduovoj vareibu īpazeit gleznys, kurys radeitys pi jiurys i tuos sajiutuos.
Atguodojūt myužeibā nūguojušū izcylū keramiki i pedagogi Janīnu Gribusti (1940–2025), teik reikuota juos školānu rodūšūs dorbu izstuode. Tai kai J. Gribuste beja ilggadeja Rēzeknis Lītiškuos muokslys vydsškolys pedagoge i Keramikys nūdalis vadeituoja, tod vairuokys keramikys meistaru paaudzis ir izaugušys ar juos dūtajim padūmim praktiskajuos nūdarbeibuos, īpazeistūt muola eipašeibys, studejūt Latgolys tradicionalū tautys keramiku. Sadarbeibā ar Rēzeknis Muokslys i dizaina školu izstuodē tiks eksponāti Keramikys nūdalis absolventu diplomdorbi, kai ari vuiceibu dorbi nu školys lobuokūs dorbu fonda. Tiks eksponāta ari J. Gribustis keramika nu Latgolys Kulturviesturis muzeja kruojuma.
Izstuodis atkluošona 2. aprelī 15 stuņdēs. Izstuode apsaverama da 2. maja.
