Pīktdiņ, 29. septembrī, 16.00 stuņdēs Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā, iz prīšku – Rotko muzejā, sūpluok muokslinīka Marka Rotko originalu ekspozicejai tiks atkluota kruojuma izstuode “Nr. 2 [Bez nosaukuma]”.

Kruojuma izstuodei izvālāti muokslys dorbi, kas atkluoj palākuos kruosys daudzuos nūskanis Latvejis i uorvaļstu muokslinīku dorbūs. Kruosys izvēle nav najauša ari deļtuo, ka pādejā dzeivis godā Marks Rotko radeja divejis gleznu serejis – “Bryuns iz palāka” (akrils iz papeira) i “Malns iz palāka” (akrils iz audakla), pietejūt palākuos kruosys tūņus i konfiguracejis. Tai sauktais “tymsais periods” ir nūslādzūšais muokslinīka rodūšajūs mekliejumūs. Smoguo slimeiba i konfrontaceja ar nuovi nu jauna pīškeire juo dorbim ceinis dimenseju i emocionalu dziļumu, kai ari deve vareibu pādejam muokslinīcyskajam sūļam iz prīšku, nazynomajā.

Kruojuma izstuode apmaklātuojim byus daīmama da 2026. goda.

Izstuode tiks atkluota kūpā ar Storptautyskuo gleznīceibys simpozeja “Mark Rothko 2023” dorbu izstuodi.

Īīšona izstuožu atkluošonā – bez moksys.

12. Muzykys i muokslys festivala “Daugavpils ReStArt 2023” laikā nu 6. da 27. oktobra muokslys galerejā “Baltais zirgs” (Nikolaja īlā 9, Daugovpilī) byus apsaverama fotografa Aļņa Staklis izstuode “Liegā apokalipse”. Tamā izstuodātys digitali radeitys kolāžys, kurys muokslinīks taisejs, izmontojūt breivi daīmamus attālus nu muokslys muzeju kolekceju, zynuotnyskūs instituceju i karteņu banku. Izstuodis atkluošona nūtiks 6. oktobrī 15.00 stuņdēs, īīšona breiva.

Mes dzeivojam okularcentriskā kulturā, kurā viesturiskūs i laikmeteigūs attālu konstelacejis bīži ir nūzeimeiguokys par realitati. Jo kas cyts myusu dīnuos ir realitate, ka na naaptverams attālu kūpums. Attāli ir pamats zynuošonu puornesei, kolektivai atmiņai, izklaidei, kulturys izziņai i golu golā tī snādz bezgaleigys vareibys atsagrīzt pi vīnu i tūs pošu nūtikšonu, personu i objektu, kab atkluotu vys jaunys paguotnis interpretacejis. Reizē attālu pasauļs kotru šaļti palīk vys pīsuotynuotuoks, i myusu spiejis tū aptvert i saprast kotru šaļti palīk īrūbežuotuokys. Poetiski izasokūt, karte ir palykuse plašuoka par teritoreju.

Pasasokūt komunikaceju tehnologeju atteisteibai, itūšaļt mes varim datikt pi gondreiž vysys vizualuos kulturys, kū ir izkruojuse ciļviece, i na tik datikt, bet bīži viņ ari dabuot kanonizātus objektus i attālus sovā digitalajā arhivā. Myusu dīnuos, kad sevkurs nu myusu ir palics par producentu i vizualu stuostu stuostnīku, kab pošizpaustūs, dagrīztu sev viereibu, publiski sleigtu melanholiskuos sajiutuos socialūs medejūs, peļneitu, nūsadorbuotu ar piļsūniskū žurnalistiku i tt., attālu pasauļa daīmameiba vaira nav privilegeja, bet pošsaprūtama tradiceja.

“Mani interesej kanonizātūs muokslys, zynuotnis i žurnalistikys attālu liktini i tūs potencials ītvert laikmeteigys jāgys. Institucejis, kurys atlosa, uzkruoj i apzynuotai veidoj attālu kolekcejis muokslā, zynuotnē i žurnalistikā, ir īmontuojušys autoritativu statusu kulturā. Itūs instituceju kolekcejis apriori teik skaiteitys par vizualuos kulturys “zalta fondu”, kas byutu juosagloboj iz prīšku. Munuos kolāžuos ir izmontuoti attāli nu atvārtys datikšonys muokslys muzeju kolekceju, zynuotnyskūs instituceju i vysaidu attālu banku, kurūs uzkruotūs attālus var skaiteit par ikoniskom laikmata i paguotnis līceibom. Kolāžu pamatā ir mekliejumi piec sintaktisku vizualuos volūdys saikņu storp vysaidu laikmatu, medeju i vizualuos kulturys nūzaru attālu. Kolāžuos ir izmontuoti vizualajā komunikacejā nūtureigi idejiskī i tehniskī kodi, kuri spiej škārsuot laikmatu, medeju i kulturu rūbežus. Saiknis storp vysaidim vizualuos kulturys laikpūsmim i medejim ir izsekuojamys, pīsavieršūt personu pozom i žestim, kruosu scenografejom, leidzeigim objektu i arhitekturys tvārumim.

Kolāžu tehniskais izpiļdejums ir baļsteits attālu piecapstruodis programu reiku algoritmūs, ļaunūt tim dominēt puor attālu fragmentu izdaleišonys akuratumu i precizitati. Itai digitaluos piecapstruodis tehnologiskuos eipatneibys palīk par daļu nu kolāžu idejiskuo i tehniskuo koda,” soka muokslinīks.

Alnis Stakle (1975) ir latvīšu fotografs i Reigys Stradiņa universitatis docents Komunikacejis studeju katedrā, studeju programu “Fotogrāfija” i “Multimediju komunikācija” vadeituojs. Stakle ir dabuojs doktora gradu pedagogejis zynuotņu nūzarē Daugovpiļs Universitatē. Vaira nakai divdesmit godu rodūšajā darbeibā Alnis Stakle puorsvorā struodoj ainovys i klusuos dobys žanrā, tok ir ari pīsavierss pošportretam i arhiva interpretacejai. Nu 1998. goda juo dorbi ir plaši izstuodeiti personaluos i grupu izstuodēs Latvejis Fotografejis muzejā, Latvejis Nacionalajā muokslys muzejā, Modernuos muokslys centrā Oksfordā, muokslys centrā “Winzavod” Moskovā, Nacionalajā dekorativuos muokslys muzejā Buenosairesā, Muokslys centrā “BOZAR” Briselē, kai ari privatkolekcejuos i publiskuos kolekcejuos. Juo dorbi ir publicāti “GUP“, British Journal of Photography”, “Wired”, “Camera Austria”, “EYEMAZING”, “IMAGO”, “OjodePez”, “Archivo”, “Leica Fotografie International”.