Čenču Jezups

Autors: Valentins Lukaševičs


Čenču Jezups (Jezups Kindzuļs) (1883 voi 1888–?)


Eisti navā skaidrys, kurā godā Jezups Kindzuļs pīdzyma. „Jezupa Kindzuļa dzimšonas gods dažaidōs publikacejōs mynāts dažaids, tūmār dūmoju, ka pareizais ir 1883. gods”[1], roksta Pīters Turkopuls. Andra Zubko-Melne ir atroduse, ka 1888. goda 24. martā Drycānu katuoļu draudzis metriku gruomotā ir veikts krystobu īroksts, ka Jezups Kindzuļs dzims 1888. goda 23. martā (pec vacuo styla[2]) Kūzmu dzeraunī Kazimira i Aļbinys saimē. Ari 1938. godā, kod pi notara apstyprynuots lauleibu leigums[3], nūruodeits, ka sīva Jadviga Kindzule (meitys uzvuordā Kondrate)[4]  ir dzymuse 1899. godā Mērdzinis pogostā, bet veirs Jezups Kindzuļs Dricānu pogostā 1888. godā.

Jezupa īprīškejuo sīva Hortenzeja[5] (meitys uzvuordā Dardzedze) nūmyra 1925. goda 27. martā dzemdeibu laikā. Par Jezupa pyrmū sīvu informacejis navā, bet zynoms tys, ka jūs 1919. godā dzymušais dāls Česlavs piečuok struoduoja par žurnalistu i beja rakstneicys Regīnys Ezerys veirs[6].

Jezups Kindzuļs beja aizrauteigs cylvāks, kurs sovā dzeivē veiksmeigi nūsadorbuoja ar daudzom i dažaidom lītom.

Struoduoja par agronomu, vuicēja bārnus školā. Pīsadaleja karā kai sanitars, apbolvuots ar medaļom. Beja Tautys padūmis lūceklis i Satversmis sapuļcis delegats. Vasalu godu Latvejis Republikys Īšklītu ministra bīdrys.

Jezupu Kindzuli skaita par vīnu nu latgalīšu teatra tāvim. 1907. goda 27. decembrī (piec vacuo styla) pyrmū reizi pošā Latgolā publikai tyka paruodeits teatris latgaliski – saeisynuotī i latgaliskuotī Rūdolfa Blaumaņa „Zagli”.

„Rēzeknē kad sarīkoja pirmo teātri latgaliešu studentu pulciņš no Pēterburgas, apmeklētāju bija ap 600. Puse no tiem ietilpa mazajā teātra zālē, puse palika aiz durvīm. Tas pats, vēl lielākā mērā, bij arī Ludzā, otrā apriņķa pilsētā. Un teātra apmeklētāji nebij pilsētnieki, jo pilsētās ir žīdi, krievi, poļi, bet latgaliešu latviešu gandrīz nemaz.

90 proc. no apmeklētājiem bij laucinieki, braukuši pa 15–20 verstes no savām mājām. Tas bij pilsētās. Ārpus pilsētām, mazos miestiņos, kur tikai pagasta nams, baznīca, krogs un pārs žīdu bodes, teātri un priekšlasījumi vēl nekur nav cietuši no apmeklētāju trūkuma. Mežvidos, Nautrānos, Kārsavā, Kaunatā, Bukmuižā, Rikavā, Varakļānos utt. [..] apmeklētāju bij pilns.”[7]

Ruodīs, ka Jezupam Kindzuļam cīši atmiņā palyka itei tautyskuo pacāluma desmitgade pyrms Pyrmuo pasaulis kara. Taišni iz itū romantiskū i izškireigū laiku jis fokusejās sovā romanā „Pīters Vylāns”.

Romans izdūts zam pseidonima Čenču Jezups. Tys beja vīns nu Jezupa Kindzuļa pseidonimu[8], kurū jis izmontuoja vēļ nu gazetys „Dryva” laikim, kur kai Čenču Jezups[9] paraksteja agronomiskys pavuiceibys[10], pastuoškus[11], oculīcinīka redzīni par Febraļa revolucejis uperu bērem Picerī[12] i tt.

Romanā „Pīters Vylāns” ir puordūmys par viesturis aukom, kurys guojušys puori Latgolai. Par intelegencis lūmu tautys goreigajā i cyta veida atteisteibā. Daudz ir pasažu par latgalīšu saimistiskū kasdīnu, tautys raksturu, ir nūvāruojumi par tautom, kurys dzeivoj Latgolā myusim sūpluok.

Čenču Jezupam ir smolka, tikū pamonoma ironeja, sovs humoreņš. Taids nauzbuozeigs, bet vysur īškā asūšs, car kura prizmu jis konstruei autora poziceju.

Reši kurs ir taids teksts latgalīšu literaturā, kurā nabyutu autora pozicejis. Vīnā gadīnī tei ir cīši kluotasūša, ka var saceit, ka autora poziceja ir teju golvonuo viestejumā, a cytūs gadīņūs tei ir na tik radzama, na tik uzbuozeiga.

Čenču Jezupam ir sovs, atpazeistams styls. Autors aba viestietuojs regulari aizdūd vaicuojumus, iz kurim atsoka pats voi juo personaži. Vaicuojums ir kai suokums kaidam aprokstam ci puordūmom. Sūpluok epizodem par dīviškū i tautiskū regulari ir kasdīna, kura pylna dorba ryupestu i prīcys.

„Kur saceņseibas dorbūs, kod vysi sādžinīki pa sovom šņūrem lykušīs pi vīna dorba teirumā voi pļovā! Vysur pylns cylvāku, sātā palykuši tik naspējeigi. Kai rūtaļa tod veicās dorbs. Kas ōtrōk teirōku un gludōku nūpļaus sovu šņūri, kam mozōk vōrpu uz lauka paliks, kas gleitōk kyuli sasīs, kas lelōku un gleitōku vazumu sakraus? Kam lobōk īsīta izkapts, kam vīglōks, skaistōks grōbeklis? Cik zūbōšonōs, cik osprōteibu par naveiklū dorba dareitōju, par napīmārōtu dorba reiku!”[13]

1941. goda 28. majā padūmu vara Jezupu Kindzuli arestēja, jis nūkliva Daugovpiļs cītumā.

Itymā cītumā 8 dīnys Jezups Kindzuļs pabeja ari 1933. goda febralī, kod tyka kai Latgolys lauksaimnīku bīdreibu savīneibys biroja vadeituojs apsyudzāts par 8 000 Ls pīsasovynuošonu. Jū izlaide pret drūseibys naudu, a piečuok tīsa Jezupu Kindzuli attaisnuoja[14].

1941. godā vyss beja tragiskuok i nasaprūtamuok. Rakstēja, ka čekisti jū nūmūcēja, taču storp atrostajim nabašnīkim juo nabeja. Daži piečuok stuosteja, ka bejuši ar Jezupu Kindzuli vīnā kamerā Sibirī, a cyti – ka jis izsyutiejumā nūšauts i paglobuots kūpā ar Kārli Ulmani[15].


[1] Turkopuls J. Kūpeigs mērkis un dorbs // Tāvu zemes kalendars. 2023. (sast. un red. J. Eļksnis, V. Unda) – Rēzekne: LKC, 2022., 148. lpp.

[2] Piec jaunuo styla – 1888. goda 4. aprelī.

[3] Grīvas iec. miertiesnesis.. // „Valdības Vēstnesis”, 31.01.1938.

[4] Jadviga Jezupa meita Kondrate beja školuotuoja i aktiva latgalīšu sabīdriskuo darbineica.

[5] Jim 1922. godā pīdzuma dāls Andrivs Jēkabs.

[6] Reginai i Česlavam 1955. godā pīdzyma meita Ilze, a 1957. godā Aija.

[7] L. Latgales skolotāju lietā // „Zemkopis”, 21.09.1911.

[8] Jam beja ari pseidonims Dzērkste, ar kuru jis pasaraksteja jau nu 1906. goda. Ar itū pseidonimu jis Rēzeknē 1931. godā atseviškā gruomateņā izdeve sovu stuostu nu tagadejuos dzeives „Ar kristu pret kristu”.

[9] Eisti navar saprast, kū itīs pseidonims nūzeimej. Var byut tei ir nūruode iz jūkainū personažu Kenci voi ari iz pavuordi ci apdzeivuotu vītu Čenči.

[10] Čenču Jezups. Lynu līta // „Drywa”, 10.11.1909.

[11] Čenču Jezups. Pīteriša rībšona // „Drywa”, 19.01.1911.

[12] Čenču Jezups. Rewoliucijas uperu beres // „Drywa”, 29.03.1917.

[13] Čenču Jezups. Pīters Vylāns – [B.v.]: P/s Latgaļu izdevnīceiba, 1967., 156. lpp.

[14] 20. g. s. 20.–30. godūs Jezups Kindzuļs regulari īsakiule vysaidūs skandalūs, par kurim raksteja gon vītejuo, gon centraluo prese.

[15] https://latgalesdati.du.lv/persona/197 (skat. 10.11.2022)

Kalenders

Apr
19
Pīk
19:00 Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Ludzys tautys noms
Grupys “Galaktika” albuma prezen... @ Ludzys tautys noms
Apr 19 @ 19:00 – 21:00
2024. gods zīmā i pavasarī – nu janvara da apreļa – popularuo šlagermuzykys grupa “Galaktika” dūsīs Latvejis koncerttūrē, kurys laikā tiks prezentāts ari jaunais albums “Mums pieder tik daudz”. Koncerti nūtiks gondreiž vysu Latvejis piļsātu[...]