Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Julī ceļu pi skaiteituoju aizsuoc viesturnīka Kaspara Stroda gruomota “Footprints of the past: The Jewish Community of Varakļāni”, informej bīdreiba “Hronologeja”. Izdavums ir 2021. godā izguojušuos gruomotys “Pagātnes nospiedumi: Varakļānu ebreju kopiena” tulkuojums angļu volūdā, kas radeits, pasasokūt Latvejis ebreju kūpīnys restitucejis fonda atbolstam. Gruomotys viereibys centrā ir Varakļuonu ebreju kūpīnys dzeive i liktini 20. godu symta pyrmajā pusē.

Pietejums radeits vairuoku godu laikā i tuo pamatā ir vītejūs dzeivuotuoju atminis par Varakļuonu ebreju kūpīnys dzeivi storpkaru periodā, tragiskajim liktinim holokaustā laikā, kai ari drupeit īskicāta dzeive piec Ūtruo pasauļa kara. Izdavuma autors Kaspars Strods nūruoda, ka, jemūt vārā lelū skaiteituoju (tymā skaitā Varakļuonu ebreju piecteču) interesi nu uorvaļstu, kūpā ar dūmubīdrim roduos ideja sagataveit gruomotys tulkuojumu – itaids sūļs na tik dūd vareibu Varakļuonu ebreju stuostam izskanēt uorpus Latgolys i ari Latvejis rūbežu, tok reizē sekmej ari gruomotys daīmameibu plašuokam skaiteituoju lūkam. Tys redzīs eipaši svareigi ari deļtuo, ka Latvejis viesturis pietnīku dorbi tik bīži nav daīmami uorvaļstu skaiteituojim.

Kai nūruoda izdavuma prīškvuorda autore, viesturis doktore, Latvejis Universitatis Filozofejis i sociologejis instituta pietneica Inese Runce: “Nūvodpietnīki puorsvorā pīsavierš Latvejis i regiona viesturei, kam profesionals viesturnīks dūd prīškrūku i koncentrejās iz globalūs voi “modernūs” problemvaicuojumu viesturis izpieti, kas tūs var padareit plaši atpazeistamus akademiskajuos aprynduos. Kaspars Strods riskej i izalosa pretieju vierzīni, pīruodūt, ka lokaluo i regionaluo viesture var byut i tai ir juobyut nūvārtātai, svareigai i aizraunūšai. Regionaluo i lokaluo viesture ir īkļaunūša storp vairuokom sabīdreibom, kulturom i tuos grupom. Nacionaluo historiografeja navar byut pīraksteita bez lokaluo i regionaluo narativa, kam pretejā gadīnī tei palīk oficiala, bezpersoniska, ar daudzim iztryukstūšim elementim, kuri naspiej integrēt telpu i laiku, dažaidus cylvākus i atškireigys kūpīnys.”

Gruomotu paradzāts duovuot Latvejis Nacionalajai bibliotekai, Latgolys i cytu regionu bibliotekom, kai ari cytom atmiņu institucejom, sovutīs juļa beiguos tei byus daīmama ari leluokajuos Latvejis gruomotu tierdznīceibys vītuos. Gruomotys tekstu angļu volūdā sagataveja tulkuotuoja Laura Adlers, sovutīs vuoka vizualū noformiejumu taiseja muokslinīks Raivis Nikolajevs, izdeviejs – bīdreiba “Hronologeja”. Gruomotys prezentaceja paradzāta 3. septembrī muzejā “Ebreji Latvijā”.