Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv

Voi latgalīts ir latvīša paveids?

Pīzeimes nu diskusejis LR Saeimā

22.martā Latvejis Republikys Saeimā nūtyka deputatu izveiduotuos Latgolys atbolsta grupys saīsme. Itymā reizē pīaicynuoti tyka ari vairuoki latgalīšu navaļstiskūs organizaceju i pašvaļdeibu puorstuovi i pamata dorba kuorteibā tyka īkļauti diveji vaicuojumi:

  1. Latgolys kulturys montuojuma vīta izgleiteibys sistemā (referej Veronika Dundure, Latgalīšu volūdys, literaturys i kuļturviestures školuotuoju asociaceja)
  2. Par latgalīšu rokstu volūdys aizsardzeibu, atteisteibu i vajadzeigajim preciziejumim Vaļsts volūdys lykumā (prezentaceja nu Jura Viļuma, bīdreibys „Latgolys Saeima” vaļdes prīšksādātuojs).

Veronika Dundure izstuosteja sovu Latgolys školuotuojis redziejumu saisteibā ar Vaļsts volūdys lykuma 3.panta 4.punkta īdzeivynuošonu. V.Dundure atzeimeja, cik svareigi Latvejis izgleiteibys sistemys ītvorā ir jaunīšim īvuiciet sovys identitates apsazynuošonu, juostuosta par myusu volūdys eipatneibom, kulturviestures vierteibom. Latvīšu literaturu boguotuoku padora ari latgalīšu literatura, bet par tū školuos nikas nateik stuosteits. Dīvamžāļ latgalīšim vysu laiku ir juosazateik ar tū pošu atbiļdi, kū sovulaik sajēme Fraņcs Trasuns: „Lai vitebskīši paleidz sev poši…”

Kod tyka izstruoduots izgleiteibys standarts latvīšu volūdai i literaturai, latgalīšu prīšklykumi natyka jimti vārā. Tikai dažys školys Latgolā interešu pulceņu leiminī tagad vuica koč kū par latgaliskū, bet itū nūpītnū vaicuojumu itai navar atrysynuot.

Sabīdriskos oganizacejis dorbojās, bet tūs resursi ir stypri īrūbežuoti. Ir vajadzeiga beidzūt ari konkreta darbeiba nu vaļsts puses. Vysūs muoceibu prīškmatūs byutu juoapsaver vaicuojumi kūpsakareibā ar Latgolys tematiku. It sevišķi suopeigi, ka bārnim i jaunīšim jūprūjom nateik skaidruots, ka latgalīšu volūda ir latvīšu volūdys pylnvierteiga daļa.

Vēļ vairuok – vaļsts lykumdūšonu juristi tulkoj dažaidi i attīceibā pret latgalīšu volūdu ir pat pasaruodejs sliedzīņs, ka tei ir svešvolūda. Taišni deļ tam deputatim tyka pīduovuota prezentaceja, kurā pamatuota vajadzeiba precizēt Vaļsts volūdys lykuma normys attīceibā pret latgalīšu volūdu.

Vuords tyka dūts ari Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis puorstuovei Zaigai Sneibei. Jei pastuosteja par pašreizejuos izveiduotuos dorba grupys prīšklykumim, bet izreiz ari atzeimeja, ka ministrejai nav rezervju – ni finanšu, nav ari intelektualūs resursu i deļ tam juospruot viss dorbs latgalīšu volūdys saglobuošonai, aizsardzeibai i atteisteibai ir juoatstuoj navaļstiskajom organizacejom.

Juoatzeist, ka tik eisā laikā – tikšuonuos ilga tikai drusku vaira par stuņdi, navar pagiut puorrunuot vysus vaicuojumus piec byuteibys, bet tyka aizskartys vēļ daudzejis lītys, par kurom byutu vajadzeiga kvalitativuoka diskuseja iz prīšku.

Nu atsevišķim diskusejis dalinīkim izskaneja redzīņs, ka situacejis sakuortuošonai attīceibā pret latgaliskū ir vajdzeigi leli finanšu leidzekli, kuru vaļstei nav, it eipaši „itymā gryutajā krizes” laikā. Bet grybātūs atzeimēt, ka vysa pyrms itys nav finanšu vaicuojums – ni Veronika Dundure, ni ituo roksta autors sovā uzrunā nasaceja ni vuorda par naudys tryukumu. Vysa pyrms ite ir vaļsts attīksmes – ministreju i itymā gadejumā ari Saeimys deputatu atbiļdeibys vaicuojums.

Piec byuteibys, latgalīšim nabyutu vajadzeiga atseviška sistema deļ latgalīšu volūdys saglobuošonys, ja pašreizejuo vaļsts volūdys sistema pylnvierteigai ryupietūs par obom latvīšu volūdys rokstu tradicejom, bet kai radzam – tys nanūteik.

Voi pašvaļdeibom, vaļsts uzjāmumim, vaļsts īstuodem ir juoatbiļd iz vaicuojumu latgalīšu volūdā? Kai aplīcynoj Arvīds Turlajs, jam vysuos īstuodēs atbiļd, koč ari bīži viņ izmontojūt jau latvīšu literarū volūdu. Kai izjāmumu vēļreiz juopīmyn Uzjāmumu registru – ir precedenti gon 2009.godā, gon pavysam naseņ, kod vaļsts notari navariejuš saprast Latgolys latvīšu volūdu. Kotrā gadejumā ite ir vītā aicynuojums i atguodynuojums visim latgalīšim nasabeisteit, bet drūšai lītuot latgalīšu volūdu vysuos jūmuos i, gadejumus, kod teik īrūbežuotys tīseibys tū dareit, ceļt gaismā.

Volūdneica Anna Stafecka gon izsaceja pījāmumu, ka latgalīšu volūda ir tikai „rokstu”, tai naasūt normāta runys forma, deļ tam navarim saukt par „literaru”. Izaver, ka par itū vaicuojumu citim volūdnīkim byus kū saceit i tū sovulaik dareja ari Ontons Breidaks uzsverūt jiedzīņa „latgalīšu literaruo volūda” lītuojuma pareizeibu.

Juoņs Mednis (Latvejis regionalūs i ratuok lītuotūs volūdu savīneiba) atguodynova vacū patīseibu, ka latgalīšu volūdys vaicuojums Latvejā jau seņ nav tikai volūdnīceibys, bet taišni politisks vaicuojums.

Monvids Švarcs nu Rēzeknis nūvoda aicynova naaizmierst par ekonomikys problemu rysynuošonu i par vajadzeibu ryupētīs par demografejis i migracejis ruodeituoju uzalobuošonu. Ite gribīs atzeimēt, ka mes navaram atrysynuot saleidzynūši vīnkuoršuoku volūdys vaicuojumu, tod moz tycams, ka mes spiesim atrysynuot kū sarežgeituoku.

Kūpumā jemūt Saeimys deputati naizruodeja lelu entuziasmu, tūmār izsaceja gataveibu atbaļstēt konstruktivus prīšklykumus. Kai vīns nu konkretuokajim dorbim varātu byut deputatu atbolsts jau pi nuokamuo vaļsts budžeta sastuodeišonys.

Nūslāgumā LR Saeimys atbolsta grupys Latgolai vadeituoja Janīna Kursīte aicynova byut pozitivuokim i pošim byut gotovim dūt īguļdejumu vaļsts lobā, a na praseit atbiļdeibu tikai nu tuos. Tai ar prīku juoatzeimej, ka jau nuokamajā dīnā sajimta viests nu cīnejamuos deputates paleidzes, kas skaidrova, ka vaicuojums par vajadzeibu precizēt Vaļsts volūdys lykuma normys attīceibā iz latgalīšu volūdu tiks virzāts izskatiešonai Saeimys Izgleiteibys, kuļturys i zynuotnis komisejā. Taitod ir cereiba, ka itais vaicuojums tūmār pasavirzēs iz prīšku.

Kotrā gadejumā myusim kūpeigi juosekoj leidza lītu atteisteibai i īspieju rūbežuos byus juoīt paleigā, lai beidzūt vysa Latveja tyktu skaidreibā, kas ir latgalīšu volūda, kas ir latgalīši i lai mes tyktu valī nu jebkaidys latgaliskuo latviskuma diskriminacejis pošu vaļstī.

Komentari

Nūtikšonu kalendars

Nov
19
Pyr
20:00 Muzykys izlasis “Dvieselis steig... @ restoranā “Plaza” Daugovpilī
Muzykys izlasis “Dvieselis steig... @ restoranā “Plaza” Daugovpilī
Nov 19 @ 20:00 – 21:00
Muzykys izlasis “Dvieselis steigys” prezentaceja @ restoranā “Plaza” Daugovpilī | Daugavpils | Latvia
Gatavejūtīs Latvejis symtgadis svātkim, muzykaluo apvīneiba “Teksasys Latgalīši” i muzike Aija Nagle-Īzāka nu ASV īrakstejuši albumu “Dvieselis steigys”, kurymā apkūpuotys labi zynomys latgalīšu i latvīšu melodejis jaunā interpretacejā.Drukavuot
Nov
20
Ūtr
19:00 Muzykys izlasis “Dvieselis steig... @ “Kino māja"
Muzykys izlasis “Dvieselis steig... @ “Kino māja"
Nov 20 @ 19:00
Muzykys izlasis “Dvieselis steigys” prezentaceja @ “Kino māja" | Riga | Latvia
Gatavejūtīs Latvejis symtgadis svātkim, muzykaluo apvīneiba “Teksasys Latgalīši” i muzike Aija Nagle-Īzāka nu ASV īrakstejuši albumu “Dvieselis steigys”, kurymā apkūpuotys labi zynomys latgalīšu i latvīšu melodejis jaunā interpretacejā.Drukavuot