Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Sastdiņ, 27. aprelī, niu jau sastū reizi Latvejā atzeimuos Latgolys kongresa dīnu, kas pīminis i atzeimejamūs dīnu kalendarā apstyprynuota 2018. godā. Ari itūgod, lai svieteitu Latgolys kongresa dīnu i caltu latgalīšu pošapziņu, kas ir vīns nu atzeimejamuos dīnys mierku, vairuokys radeju stacejis Latvejā atsasaukušys aicynuojumam itamā dīnā bīžuok eterā atskaņuot muzyku latgaliski, viestej latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” sagataveituo informaceja.

27. apreļs ir viesturiskuo 1917. gods Latgolys latvīšu kongresa lāmumu pījimšonys datums. Itymā kongresā pījimtā lāmumi, kurūs vydā – Latgolys latvīšim apsavīnuot ar Kūrzemis i Vydzemis latvīšim –, veiduoja pamatu Latvejis vaļstei i Latvejis Satversmei. Nu 2018. gods Latgolys kongresu dīna īkļauta atzeimejamūs dīnu sarokstā ar ideju ceļt Latgolys latvīšu pošapziņu, styprynuot regionalū identitati, izruodeit cīnu viesturiskajom ar vaļsts izaveiduošonu saisteitajom nūtikšonom, kai ari veicynuot latgalīšu īsasaisteišonu piļsūniskajuos aktivitatēs.

Kab itamā dīnā plotuok svieteitu Latvejis Republikys izaveiduošonys ideju, popularizātu Latgolys kongresa dīnys atzeimiešonu i leidza ar tū caltu latgalīšu pošapziņu, latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” turpynoj pārņ aizsuoktū aicynuojumu Latgolys kongresa dīnā, 27. aprelī, muzyku latgaliski radeju staceju eterā Latvejā atskaņuot bīžuok. Aicynuojumam itūgod atsasaukušys kai komercialuos radeju stacejis – Star FM, Radio SWH, Kūrzemis Radio, Radio TEV, Radio Skonto –, tai i sabīdryskuo medeja radejis kanali – Latvejis Radio 1, Latvejis Radio 2, Latvejis Radio 3 i Latvejis Radio 5 – Pieci.lv.

Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” ir prīceiga par radeju staceju atsauceibu, kam aicynuojuma Latgolys kongresa dīnā atskaņuot muzyku latgaliski vīns nu mierku ir taišni latgalīšu pošapzinis ceļšona, kas pārņ, 2023. gods akcejā, īsadevs veiksmeigi, sajemūt atsauksmis, ka, īslādzūt radeju, var just, ka ir svātku dīna.

Cik daudz i kaidā veidā muzyka latgaliski izskanēs 27. aprelī, Latgolys kongresa dīnā, ir atkareigs nu kotrys radejis stacejis vareibys i programys, kam pīsadaleišona aicynuojumā ir nu breiva pruota. Kusteiba “Volūda” prīcojās, ka muzyka latgaliski itūšaļt radeju eterā skaņ daudzi vaira radeju stacejuos nakai, par pīmāru, pyrma 10 godu, bet kūpejais latgalīšu volūdys skaniešonys svors eterā radeju stacejuos Latvejā ir palics cīši mozuoks. Vīneigais kanals, kurā muzyku latgaliski var klauseitīs vysu dīnnakti ir Latvejis Radio aplikacejā i sātyslopā daīmamais kanals “Pīci latgalīši” ar myusu dīnu i tautys muzyku.

Reizi nu reizis muziķu i jūs puorstuovūšūs organizaceju aprynduos teik aktualizāts vaicuojums par Latvejā radeituos muzykys kvotu sistemu, itaida tipa aicynuojums – īvīst latgaliski īskaņuotuos muzykys kvotu – nareši izskaņ ari nu latgalīšu muziķu pusis. Ituo gods suokuos latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv izvaicuoja vairuokys radeju stacejis (Latvejis Radio, Star FM i Radio Skonto) par muzykys latgaliski atskaņuošonu i dabuotuo informaceja beja, ka Latvejis Radio fonotekā ir ap 3500 skaņdorbu latgaliski, bet Latvejis Radio 2 eterā muzyka latgaliski pārņ izskaniejuse gondreiž 1900 reižu. Juodasoka, ka Latvejis Radio 2 leidza ar itū ir vīna nu radeju staceju, kurā muzyka latgaliski Latvejā kasdīnā skaņ vysuvaira. Atbiļstūši formatam tei teik īkļauta ari puorejūs sabīdryskuo medeja radejis kanalūs i komercialūs radeju staceju dzīšmu rotacejuos, par pīmāru, Radio Skonto pīzyna, ka pastuoveigi taisa klauseituoju apvaicuošonu par jaunu dzīšmu īkļaušonu rotacejā, pīduovojūt nūsaklauseit dzīšmu fragmentus. Tai eterā tics grupys “Tautumeitas” i Renāra Kaupera skaņdorbs “Muoseņa”, kai ari sovulaik grupys “Borowa Mc” muzyka, nu reizē radejis staceja atsazeist, ka muzyka latgaliski tuos eterā naskaņ regulari. Vairuoku radeju staceju puorstuovi kai roksta tapšonys laikā, tai i niu, atsasaucūt Latgolys kongresa dīnys aicynuojumam, pīzyna, ka ari pošim muzikim vajadzātu byut aktivuokim ar skaņdorbu īsyuteišonu, kam jaunuokūs dorbus radeju stacejis sajem tik nu puora latgalīšu muziķu. Ar rokstu par latgalīšu muzykys atskaņuošonu radejis eterā pylnā apmārā var īpasazeit ITE.  

Ideju par bīžuokys latgalīšu muzykys dīnu radejis eterā latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda” īdvesmuoja sovulaik izskaniejušuo dūma, ka 11. novembri vajadzātu pasludynuot par Latvejis muzykys dīnu, bīžuok atskaņojūt Latvejā radeitu muzyku, kai ari gribiešona sabīdreibā plotuok īdzeivynuot Latgolys kongresa dīnys atzeimiešonu.