Šudiņ Sveču dīna, saukta ari par Zīmys Muoru aba Grabenīcu. Dīna svietejama gon piec tautys, gon kristeigom tradicejom. Sveču dīna ir Zīmys vyds i izprīcu svātki, kod gordi juoād i daudzi juosasmej.

.
Tautys ticiejumi viestej:
–    Ka Sveču dīnā solst – byus solts pavasars;
–    Ka Sveču dīna ir skaidra i saulaina – byus vēļ vaira snīga;
–    Kab gūvs nabizuotu, tom Sveču dīnā nadūd ēst;
–    Ka Sveču dīnā speid saule tik ilgi, cikom zyrgu apsadloj, tod gaidoma jauka vosora.

.
Nu 31. janvara leidz 19. februaram Rēzeknis nūvoda Bieržgaļa pogostā apsaverama O.Rupaiņa muzeja taiseituo izstuode „2. februars – Sveču dīna Latgolā”. Izstuode izvītuota bibliotekys i pogosta puorvaļdis vestibilā i stuosta par Sveču dīnys tradicejom saisteibā ar tautys ticiejumim i īrodumim:
•    Sveču dīnā kūp šmukumu
•    Sveču dīnys saisteiba ar lūpim
•    Saisteiba ar bitem
•    Sveču dīnā diuradz laiku
•    Golvys sukuošona
•    Kūrmuļu vojuošona
•    Vylku vuojuošona
•    Ražys diuredzēšona
•    Sveču līšona i sveču kruosys

.
3. februarī 18 stuņdēs Bieržgaļa pogosta kulturys nomā nūtiks folklorys kūpu sasadzīduošona Sveču dīnā “Ej, sauleite, pazaver, kū darēja tov’ meiteņas”, kurā sovu 55 godu jubileji svieteis Bieržgaļa folklorys kūpa, kas dybynuota 1957. godā.
.

Karteņā: Bieržgaļa folklorys kūpa, olūts www.rezeknesnovads.lv