Juoņs Rajeckis, Aglyunys vydsškolys 12.b klase, školuotuoja Monika Pušņakova

Cylvāku gaismeņa

Cylvāks vysu myužu staigoj pa pasauļa stygom i meklej gaismu sovam ceļam. Kod jis tū ir atrads, jis saprūt, ka leidz tam ir staiguojs pa tymsu, i gryb itū gaismeņu nest pasaulī cytim cylvākim.

Daudz ir vysaidu draugu, kurus var satikt, izstaigojūt sovu ceļu. Vīni padūd rūku, kod kaids pasleid iz viļteiguo lada, cyti poši rauga īgryust ceļmolys nuotrēs. Bez itūs ceļabīdru navar. Jī pavoda nu pyrmajim sūlim leidz pādejim. Taida tei cylvāka dzeive ir. Svareigi tik naaizmierst, ka jī ir taidi poši ceļa guojieji, kas gryb atrast gaismu i nastaiguot tymsumā. I tī, kas izaver kai leli banditi, eistineibā meklej gaismu, tikai tys ir gryuti pamonoms. Cerams, ka jī tū atrass.

Kod cylvāks atrūn gaismu, jis jiutās laimeigs. O, cik laimeigs jis jiutās! Gaisma jū apmirdz, pīpylda leidz sirds dziļumim. Jis jiutās tik laimeigs, kai nikod dzeivī nebeja jutīs. Ceļuotuojs ir satics tū, kū vysu myužu beja mekliejs, apzynuoti ci nā. Jis nagryb nikod itū gaismeņu pazaudēt, tei jam līkās vierteiguoka par vysa pasauļa zaltu.

Celinīks ar itū breidi ir palics par cytu cylvāku. Jam ir atsakluojuse gaisma, kuru jis nikod nabeja ni redziejs, ni apjauts, atsakluojuse vysā sovā spūžumā. Ceļuotuojs tagad ir palics par ceļa ruodeituoju. Tys, kurs maļdejuos pa tymsu, tagad ir speideklis, kas ļaun cytim īraudzeit drupeit nu gaismys, kū jis ir sajiems. Cyti ceļa guojieji tagad, pasavārdami iz itū gaismekli, īrauga, iz kuru pusi vajag īt, lai poši sajimtu gaismeņu. Skaista ir itei gaisma, kuru nikaida tymsa navar nūmuokt.

Breineigi – klaiņuotuojs pa tymsu ir palics par gaismys nesieju cytim. Tagad juo dzeivis saucīņs: „Tu ej i speidi. Tu gaismeņu tymsumā nes.” Lai vysi cylvāki, taipat kai itys celinīks, sateik gaismeņu sovā dzeivē i ir laimeigi vysu myužu!