Adolfs Stalidzāns. Sibirejis latgalīšu raksteiba

LaKuGa 24. Apreļs, 2012. gods Comments Off on Adolfs Stalidzāns. Sibirejis latgalīšu raksteiba
Škārsteiklā pīejama 1928. goda 1. majā izdūtuo aveize „Vuicīs!” (viertīs zamuok ci http://leb.nlr.ru/edoc/260786/Vuic%C4%ABs), kuruos izdeviejs ir „Vyssavīneibas Orkortejos skaiteit-raksteit namokuleibas likvideišonas komisijas vinreizeigs organs”, Novosibirsks. Aveizē roksta gon par 1. maja svātku suokšonūs, gon par Marksu, gon par I Internacionalu, II Internacionalu i Komunistiskū Internacionalu, gon par zemdaru i struodnīku savīneibys napīcīšameibu ceiņā pret muižnīku, fabrikantu, bankiru i kapitalistu apspīšonu. Lītoj taidus jiedzīņus kai „kēneņs Mikolaška ar vysim juo sunim”, pīmiņ ari „Kolčaka bandas”. Aveizē īvītuota ari M.I.Uļjanovys (Lenina muosys) biļde. Daudz saukļu: „Zeme – zemdarim, fabrikas – strōdnīkim!”, „Vysa vaļdeiba strōdnīkim i zemdarim! Nūst kapitālistu vaļdeibas! Lai dzeivoj pyrmajs majs – dorba ļaužu svātdiņa!”

Aveizis saturs līcynoj vaira par tū tū, ka tei ir tikai latgalīšu izvālātuo taktika – slavynuot socialisma idejis i tai tikt pi vaļsts leidzeklim aveizis izdūšonai (i tipografejis īkuortuošonai). Tik cālam mierkim, kai socialisma ideju propoganda, komunisti (boļševiki) nikod leidzekļus nav žāluojuši. Juoatzeimoj, ka itī latgalīši, kas taisieja aveizi, nav nu tim latgalīšim, kū komunisti represieja. Tī ir latgalīši, kas ap 1900. godu lobpruoteigi devēs iz Sibireju, ko beja tūreizejuos cara vaļdeibys aicynuojums apgiut Sibirejis zemis. Latgola tymā laikā beja puorapdzeivuota, jo saimis Latgolā tradicionali beja kuplys i vysim zemis grybātuojim zemis Latgolā napītyka. Storp izceļuotuojim iz Sibireju beja i muna vactāva diveji jaunuokī nu sešim vactāva bruolim, pi kam vīnam nu jim beja pīcu bārnu saime, ūtram – sešu bārnu saime. Vajadzieja lelu izjiemeibu, kab dūtūs iz Sibireju taidā saimis sastuovā.

Runojūt par ortografeju, kas lītuota aveizē: treis nu meistynuotim burtim c,s,z lītuotys literys, puorejī meikstynuoti ar „i” burta paleidzeibu (kas vystycamuok aizgiuts nu pūlim), par pīmāru: nūsprīdia, jēmia, kōvias, izlaidia, bļōvia, zemiu. Vysu pyrma veramīs viersrokstā „Kur un kod sōças 1 maja svātki” iz meikstynuotū burtu „c”, kas meikstynuots ar vilneiti apakšā: itai meikstynuoja „c” i „s” kazahy (ari turkmeņu) alfabetā leidz 1940. godam, kod bruoleigajom Kazahejis PSR i Turkmenejis PSR (ari cytom republikom) tyka dūta pavēle puorīt iz kirilicu (tāņ ituos vaļsts rauga puorīt atpakaļ iz latiņu alfabeta burtim). Tekstā burti „c” i „s” meikstynuoti, īspiejams, taipoš (ar vilneiti nu apakšys), jo meikstynuošonys zeime naskaidra, a burtam „z” skaidra radzams komats apakšā. Tys līk dūmuot, ka itei litera ir speciali izgataveita latgalīšu volūdai. A tys sovukuort līk dūmuot, ka itī latgalīši ir izjiemuši kurus iz vysu literu izgataveišonu meikstynuotū leidzskaņu burtim. Aveizē ir nalels roksts, kurā skaidroj, ka „i” burtu var atmest, jo burtam lītoj literu ar meikstynuojuma zeimi komata veidā nu apakšys. Taitod „i” borta lītuošona leidzskaņu meikstynuošonai latgalīšim ir tikai pagaidu variants. Rokstā izskaiteiti 16 burti, kurūs vajag meikstynuot. Jo atskaitom četrus burtus (ļ, ņ, ķ, ģ), kū meikstynoj jau latvīšu volūdā i vēļ 3 burtus (č, š, ŗ), kū meikstynuot nav vajadzeibys, tod palīk tik tī poši 9 borti, kurūs es īrūsynoju meikstynuot ar akutu.

Jo latgalīši socialisma apstuokļūs tyka pi valsts leidzeklim, tod var izīt, ka jī ar literom varieja drukuot vysus meikstynuotūs leidzskaņu burtus jau tod, kod Pīters Strods vēļ nimoz nabeja izrakstiejs sovu „Pareizraksteibu”. Izīt, ka Latvejis vaļdeiba naizskateja par vajadzeigu atbaļsteit latgalīšu volūdys kūpšona, a leluos socialisma zemis tuolā nūstyurī atsaroda leidzekli tuos pošys volūdys atbolstam. I tū izdarieja saujeņa entuziastu, kurim tik viņ beja, kai lela vieliešonuos kūpt sovu dzymtū volūdu i lela izjiemeiba. Jim nabeja ni spieceigu volūdnīku, ni vuoceibu īstuožu ar apvuiceibu latvīšu volūdā, ni zynuotniskūs institutu.

Kaida ir ituos medotis – leidzskaņu burtu meikstynuošona ar „i” byuteiba? Itī 9 burti (myusu gadejumā) pyrma „i” puorsavierš par meikstynuotim burtim, pi tuo pots burts „i” teik skaiteits kai „i” tik tod, ka tys atsarūn storp leidzskanim, par pīmāru: mirklis, sirds. Burts „i” nateik izrunuots (kai ba pagaist), jo „i” atsarūn storp leidzani i patskani, par pīmāru: ziamia, sviacia. Itaidā veidā mes varam meikstynuot vysus 9 leidzskaņu burtus, bet mes navaram meikstynuot vuordu viersūnis. Tuos varātu sekmeigi meikstynuot ar nalaimeigū apostrofu! Lītojūt paraksteitū leidzskaņu meikstynuošonu, mes naizkrūpļojam latgalīšu volūdys vuordus. Bet juoīvāroj atruna (pūļu volūdā taipat): itei raksteiba naatsatīc iz svešvuordim (par pīmāru: biografeja, biologeja, cionists, dialekts, dieceze, dieta, kiosks, nianse), pavuordem i vuordim (par pīm., Ciolkovskis, Niks, Kio), piļsātu nūsaukumim (par pīm., Liona, Kioto), geografiskim nūsaukumim (par pīm., Rioni, Rio-negro).

Niu izdūsim sev vaicuojumu: par kū P. Strods naizavielēja itū raksteibys veidu? Tei, prūtams, nav raksteiba, piec pryncypa „kai runoj i dzierd, tai roksta”, bet vys tik – latgalīšu volūda nateik izkrūpļuota i mes varam izraksteit vysus latgalīšu volūdys vuordus tai, kai tūs izrunoj. Leidz ar itū mums navajag dali latgalīšu volūdys vuordu aizstuot ar latvīšu volūdys vuordim i vēļ cytu dali puortaiseit par surogatvuordim. Gols golā pūli i šudiņ lītoj itū raksteibu. Kas naapmīrynuoja P.Strodu, mes iz itū vaicuojumu laikam atbiļdis naizzynuosim nikod.

Voi vāluokī latgalīšu volūdnīki varieja latgalīšu volūdys raksteibu puortaiseit piec pūļu parauga? Varieja! Bet voi izadrūšynuotu? Nikod! Puoruok lela beja latgalīšu volūdnīku pietate pret P.Strodu. Ari šudiņ nivīns latgalīšu volūdnīks atkluoti naatzeist, ka P.Stroda „Pareizraksteiba” izkrūpļuoja latgalīšu volūdys raksteibu. Mes šudiņ runojam vīnā volūdā, a rokstom cytā, jo raksteibā asam īsprūstuoti latvīšu volūdys alfabetā, kas papildynuots ar burtim „ō” i „y”. Ar itaida alfabeta burtim navar izraksteit vysus latgalīšu volūdys vuordus tai, kai tūs izrunoj. Par tū dali latgalīšu volūdys vuordu P.Strods aizvītuoja ar latvīšu volūdys vuordim, a cytu dali vuordu puortaisieja par surogatvuordim tai, ka tūs varieja izdrukuot ar latvīšu alfabeta burtim. Voi tei beja P.Stroda breiva gryba īsprūstuot latgalīšu rokstu volūdu latvīšu volūdys alfabetā, voi tū P.Strodam izspīde? I izspīde ar tuolejūšu nūdūmu – sekmēt latgalīšu volūdys izzušonu.

Voi vēļ kaidai cytai volūdai pasaulī ir taids liktiņs, ka tai nav sova alfabeta, kai latgalīšu volūdai? Es nazynu.

Adolfs Stalidzāns

Cytu autora roksti par latgalīšu alfabeta vaicuojumim skaitomi: http://lakuga.lv/2012/02/29/latgalisu-alfabets/

Roksts autora originalraksteibā:

Sibirejis latgaļu raksteiba

Komentari slāgti.