Kotrys vacuo godaguojuma cylvāks atzeist, ka sādža bez krysta nabeja īdūmuojama. Kotrai mozuokajai sādžai beja vysmoz vīns, a leluokai – pat vairuoki krysti. Krysts beja sādžys lapnums, tys paruodieja celinīkim sādžys amatnīku prasmi i izveiceibu. Deļtuo dažuvīt atrūnomī krysti varātu pīderēt pi lobuokūs kūkgrīzumu voi metala apstruodis paraugu. Puorsvorā Latgolys pusē ir atrūnomi kūka krysti, dažreiz ar metala rūtuojumim, bet nareši radzamys ari myurātys nūjumis krystam. 20.gs. 20. i 30.godūs tyka uzstuodeits vysvairuok krystu, tūmār na vysur tī ir sasaglobuojuši leidz myusu dīnom.

Na vysūs laikūs attīksme pret sādžys krystim ir bejuse lobvieleiga. Lelus pūstejumus nūdareja padūmu godi, kod daudzi jū daudzi krysti tyka iznycynuoti – gon salauzti, gon aizvasti iz mežu, gon sadadzynuoti. Kai ļauds stuosta, loba dzeiva tim, kas tū nūdarejuši, iz prīšku nav bejuse. Daži krysti, kuri nav „krytuši acīs” varys veirim, tyka pagluobti nu izniceibys. Piečuok jūs nu aizaugušūs kryumu i vysaidu drazu atbreivuoja Atmūdys godūs. Vairums tyka atjaunuoti pēc vācūs cylvāku stuostejumu, biļžu i zeimiejumu. Cytu vīt tyka calti pilņeigi jauni krysti, pīmāram, Mērdzinis centru šūbreid taids rūtoj nu 2008. goda.

Kai par breinumu, koč i Latgtolys lauki ir palykuši tukšuoki, nazcik vītu pat izmyrušys, tūmār ryupis par krystim teik nūdūtys apleicejim cīmim i tuoļuokom paaudzem. Varātu saceit, ka latgalīšu apziņa ar krystu ceļa molā ir saauguse cīši cīši. Zīdūņa laiks nav īdūmojams bez lyugšonu i dzīšmu pīvokoru ceļa mola krystu pakuojē… Lai gon jau ir juņa vyds, sveču i svaigu zīdu pi krystu natryukst, tys kuortejū reizi aplīcynoj, ka Latgolā vacum vacuos tradicejis tur gūdā.

Aizaugušūs laukus izskraideja Čyganu Santa

Mērdzinis cīma krysts

Fermys krysts