Viesturnīki i latgalīši

LaKuGa 21. Juņs, 2012. gods 3

Bīdreibys “Latgolys Saeima” kritika iz portalā nra.lv publicātū interveju* ar viesturnīku Ritvaru Jansonu. Jau telefonsarunā, kostatejom, ka viesturnīka redzīņs nav tik negativs, kai suokumā varātu izavērt, tok grybam tam pīvērst ari sabīdreibys uzmaneibu, dūt plašuoku skaidruojumu i mozynuot tuoluokus puorprotumus.

Dīvamžāļ, puorskaitūt īprīškminātū interveju, rūnās īspaids, ka viesturnīks latgalīšu volūdys i kulturys aizstuovu aktivitatis viertej nagativi, juopruot, ļauds i organizacejis, kas par tū ryupejās, roda draudus Latvejai i struodoj dažaidu svešu vaļstu interesēs, ka niu latgalīšu kulturys atteisteišona automatiskai ir atspaids Krīvejis ītekmis palelynuošonai Latgolys regionā. Nu roksta i tuoluokuos sovstarpejuos komunikacejis secynojams, ka viesturnīks R. Jansons pīdar tai paaudzei, kas skaita, ka ir atbolstama i saglobojama tikai vīna latvīšu volūdys literaruo tradiceja, i myusu vaļstī Latgolys latvīšu aba latgalīšu volūdai nav nikaidu juridisku tīseibu.

Ari daudzvīt cytur izskanejuši nu gaisa pagruobti izsacejumi par tū, ka latgalīšu volūdys aizstuovi, vysmoz kaids nu jim, gryb Latgolys autonomeji. Ite ir juoatguodynoj, ka 1917. gods Rēzeknis kongresā i opozicejā asūšais, “radikalais” Franča Kempa virzīņs, kas pīpraseja plašuokys tīseibys Latgolai, ari gribeja apsavīnuot ar puorejim tūlaik vēļ naizveiduotuos Latvejis nūvodim, bet tikai iz skaidrim juridiski nūformātim nūsacejumim. Tūlaik latgalīši pīpraseja pošnūteikšonys tīseibys volūdys, zemis, saimisteibys i cytūs vaicuojumūs. Pavysam oplom byutu skaiteit, ka latgalīši gribiejuši “atsadaleit” nu Latvejis vēļ pyrma vaļsts izaveiduošonys. Deļtuo aicynojam ari iz prīšku najaukt autonomejis, separatisma i regionaluos atteisteibys, logiskys regionu puorvaļdis jiedzīņus.

Grybam atguodynuot, ka niu juridiski latgalīšu volūda jau ir vaļsts volūdys daļa – citim vuordim runojūt – Latvejis vaļsts lykumdūšonā ir mynāti diveji latvīšu volūdys paveidi: latvīšu literaruo (rokstu) volūda i Latgolys latvīšu aba latgalīšu rokstu (literaruo) volūda. Navaļstiskuos organizacejis rauga pīvērst vaļsts īstuožu uzmaneibu i pylnvierteigi eistynuot lykumā paradzātū – saglobuot, aizsorguot i atteisteit volūdu. Taišni itū normu napiļdeišona ir latgalīšu volūdys aizstuovu uzmaneibys centrā. Deļtuo taišni tuos omotpersonys, tī žurnalisti i zynuotnīki, kas izasoka pret latgalīšu volūdu, škeļ Latvejis sabīdreibu i natīši struodoj svešu varu interešuos, kuru atbaļsteituoji pagreidys organizacejuos izsoka idejis par Latgolys atsadaleišonu (TV3 “Nekā Personīga”, 2012.05.27., http://www.tv3.lv/content/view/16366/282/).

Pavysam nakorekts intervejā ir stuosteitais nacistiskuos Vuocejis i ituo laika latgaliskuma aizstuovu saleidzynuojums. 1943. i 1944. godā aktivī latgalīši pošu spākim, izmontojūt laiku pa vydam diveju okupaceju represejom, nūdrūšynova latgalīšu presis izdavumu i literaturys uzplaukumu. Leidzeigi latgalīšu atmūdys godi beja vāruojami ari cytūs laikūs: 20.gs. pošā suokumā, Latvejis vaļsts izaveiduošonys pyrmsuokumās, vāluok Padūmu godūs trymdā, piec tam dzīsmuotuos revolucejis laikā. Tikai itaida pošaizlīdzeiga dorba rezuļtatā mes varam byut lapni ar Baltejis i  Eiropys mārūgā unikalom regionaluos kulturys vierteibom – nu 1753. gods puori dažaidu varu represejom ir izdūtys vairuok kai 2000 vysaidu nūsaukumu gruomotys latgalīšu volūdā.

Vysa golā eistynū latgalīšu patriotismu aplīcynoj ari plašuo partizanu kusteiba Latgolys teritorejā vēļ iļgi piec ūtruo pasauļa kara beigu.

Miti, ka tī Latvejis politiskī spāki, kas niu ir īsastuojuši par “krīvvolūdeigūs pilsūņu interešom” i naz kaidi šaubeigys reputacejias konsultanti nu Krīvejis, koč kaidā veidā struodoj ari latgalīšu volūdys aizstuoveibai, ir pavysam bez pamata, deļ tuo ka da itam, izjemūt tukšys spekulacejis, jī nikū praktisku nav padarejuši Latgolys i latgalīšu kulturys lobā. Dīvamžāļ, leidzeigi nikuo daudz da šam nav padarejušys ari Latvejis vaļsts atbiļdeiguos institucejis, bet itymā ziņā ir vairuoki cereibu stori situacejis uzlobuošonai jau itymā godā.

Aicynojam R.Jansonu i cytus viesturnīkus īspiejami plošuok skaidruot dažaidus viesturiskus nūtykumus, izviertejūt ari Latgolys viesturis niulinejū nastuosteišonu, pīvadumam, školu vuiceibu gruomotys, kab mozynuotu puorprotumus i, kai itymā gadejumā ari tīšus apvainuojumus visim Latgolys muzykantim, ailinīkim i sabīdrikajom organizacejom, kurys nasavteigi struodoj pi latvīšu nacejis kulturys vierteibu nūsorguošonu, atteisteibu i nūdūšonu nuokamajom paaudzem.

Bīdreiba “Latgolys Saeima”

* Fragmens nu intervejis: “Kad Vācija okupēja Latviju, tā mākslīgi mēģināja atdalīt latgaliešus no latviešiem, lai pēc tam latgaliešus izsūtītu no Latvijas. Kā to panākt? Jākultivē latgaliešu valoda un autonomija. Šodien Krievija un mūsu vietējie Krievijas atbalstītāji dara to pašu: uzstāj, piemēram, ka vismaz latgaliešu valodai ir jābūt otrai valodai, jābūt autonomijai, jābūt vēlēšanu tiesībām nepilsoņiem. Manuprāt, tieši tāpēc Koļerovs brauca uz Daugavpili – lai kultivētu šo autonomiju.” R.Jansons, http://nra.lv/latvija/73904-vesturnieks-represiju-merkis-bija-nocirst-galvu-latvijas-inteligencei.htm

 

Karteņa – ekranšuoveņš nu intervejis

Komentari slāgti.