Rogovka i tiergs vysod ir bejušs cīši saisteiti. Nūstuosts viestej, ka nazkod, kod Rogovkai vēļ nav bejs sova nūsaukuma, veiri krūgā izsprīdušs, ka vīta juosauc atbylstūši precei, kuru pyrmū tierga dīnā atvess. Tuos bejušs rogovys, kas ari davušs Rogovkai taidu nūsaukumu.

Sovukuort Smotra tiergs nazkod beja leluokais rudiņa tiergs, kurā napracātī puiši nūsavēre jaunys meitys. Taišni tī vyslobuok varieja redzēt, kurys varātu byut lobuokys sīvys i saimineicys.

Nautrānīši vēļ pīmiņ Smotra tiergus nu pyrmskara Latvejis laika, padūmu laikā tradiceja beja puortraukta, a nu jau vairuok nikai 20 godu oktobra suokumā ļauds nu tyvuokys i tuoluokys apleicīnis otkon sabrauc Rogovkā, lai pierktu i puordūtu.

Itūgod tierguošonuos suoksīs jau 9.00, a 11.00 suoksīs pasuokums, kurā paradzāta Latgolys i Rēzeknis nūvoda karūgu paceļšona pi Nautrānu pogosta puorvaldis, etnografiskuo ansambļa „Rogovka” uzastuošona, senejūs latgaļu ceiņu paraugdemonstriejumi „Kroma kolna bruolistes” izpiļdiejumā. Gostūs teik gaideitys ari Marja i Masja nu Strūžanu pogosta.

Taipat tierga laikā nūtiks vysaidys atrakcejis i konkursi, kai leluokuo i jūceiguokuo duorzeņa konkurss, ols dzeršonys konkurss, duorzeņu i augļu skulpturys veiduošona. Byus ari pīpyušamuos atrakcejis bārnim, kai ari vysi varēs nūgaršuot duorzeņu sautiejumu rogovkīšu gaumē.