Jura dīnys tradicejis

Jura dīnys tradicejis

Jurgi ir seni latvīšu pavasara svātki (Ūseņa dīna), kas sakreit ar kristeiguos bazneicys svātku dīnu par gūdu Svātajam Juram 23. aprelī, Latgolā tī teik saukti par Jura dīnu. Daļa latvīšu mitologu aizstuov vīdūkli, ka kristīšu Svātais Jurs aba Jurgis godsymtu gaitā ir nūmainejs latviskū Ūseņu – vīnu nu vysvairuok i vysbīžuok interpretātajom latvīšu dīveibom, kas saukta gon par gaismys i pavasara dīvu, gon par kuorteibys uzturātuoju, gon par zyrgu i bišu dīvu. Vīna nu byutiskuokajom Jura dīnys tradicejom paredzēja lītūņu i ļaunūs goru dzeišonu uorā nu sātys, tikpat izplateita beja ari gaiļa kaušona, lai veicynuotu sātā lobkluojeibu.

Ar Jura dīnu īsasuoce vosora i leidz ar tū ari jauns saimnīceibys gods. Ūseņš, taipat kai meiluo Muora i Māršava, ir īsaisteits senejā lūpkūpu dorba rytumā, jis sukoj, baroj kumeļus, juoj pīguļā, ryupejās par bitem, doluos sovā boguoteibā ar tim, kas jū gūdynoj.

Jura dīna teik saisteita ari ar puorsaceļšonu, tymā tyka slāgti nūmys i dorba leigumi, itamā dīnā kolpi varēja izbeigt leigumus ar sovim saiminīkim i meklēt cytys sātys, kur kolpuot.

Lauku sātā Jura dīnys nūrisis suocēs agri nu reita, kod, cerejūt iz paleidzeibu nu dīveibys nuokamajā vosorā, jam kuove gaili. Gaiļa kaušona beja saisteita ar lobu mīžu ražu, daudz lūpim i ražeibu vyspuor. Vāluok dīnā izlaide lūpus gonūs, kam sekuoja rumuliešonuos – sātys ļaužu sovstarpeja apsalīšona ar iudini. Svātku mīlasta goldam tyka kauts gaiļs, goldā tyka caltys ūlys, karašys i ols. Piec mīlasta pyrmū reizi godā juoja zyrgus pīguļā, kur leidza tyka jimtys ūlys.

zyrgs LaKuGys arhivs

Daži ticiejumi par Jura dīnu

Jura dīnys reita agrumā iz vysu ustobu durovom juosavalk lītuvāna krysti i piec tam tuos styngrai juonūbultej.
Pyrmajim juosaceļ saimnīkam i saimineicai; ka kaids cyts pīsaceļ agruok, sātā gaidoma nalaime.
Jura dīnys reitā agri juosaceļ i juoīkurynoj kruosnis, lai dyumi skrīn cauri škūrstynam, tod sātys ļauds byus laimeigi.
Kas Jura dīnā lomojās ci kaunās, tū sastaps piekšņa i nazynoma nuove, taipat var nūsist ar pārkiuni Pītera dīnā.
Jura dīnā navar dareit dorba, lai vylks naāstu jāru.
Jura dīnā lūpi juodzan uorā pyrmū reizi, tod tī vysu vosoru byus iztureigi.

Karteņa: LaKuGys arhivs
Rokstu sagataveja: Rita Gruševa

Print Friendly, PDF & Email

Komentari

Kalenders

Apr
26
Pīk
16:00 Marka Rotko originaldorbu atkluo... @ Rotko muzejs
Marka Rotko originaldorbu atkluo... @ Rotko muzejs
Apr 26 @ 16:00 – 17:30
Atzeimojūt Rotko muzeja 11. dzimšonys dīnu, pīktdiņ, 26. aprelī, 16.00 stuņdēs sūpluok pasauļslovonuo muokslinīka Marka Rotko originaldorbu ekspozicejai tiks atkluoti vēļ diveji originaldorbi, kai ari prezentāti jaunuokī muzeja izdūtī muokslys katalogi. Apreļs Rotko muzeja kalendarā[...]