“Kolnasāta” 27. aprelī – gostūs Aivars Līpenīts

LaKuGa 28. Apreļs, 2013. gods 1,242

2013.04.27_Aivars.LipenitisItūnedeļ „Kolnasātā” gostūs atguojs pasuokumu reikuotuojs i aktivs latgalīts Aivars Līpenīts.
Par sevi jis pats soka – ”riezeknīts Reigā”. Sabīdreibā Aivars vaira ir zynoms kai koncertu i festivalu reikuotuojs, muzykantu i muzykys grupu menedžers, jis ir nūsadorbuojs ari ar marketingu. Itūvosor Reigā, Mežaparkā, gaidomais festivals ”Pestivals” ir aktualais juo projekts. Intervejā Aivars stuosta ar padareitū i nuokūtnīs īcerem, kai ari par kūpejū kulturys, muzykys i sabīdryskuos dzeivis situaceju Latgolā.

Reportažā izskaņ Gunys Zvīdris sagataveitais stuosts par teatra festivalu Ludzā – intervejis ar Pildys i Istrys tautys noma vadeituojim, kai ari pošim aktīrim.
Ludzys nūvoda Pildys Tautys nomā nūtykuse IV Ludzys nūvoda amaterteatru festivala skeču paruode „Smejīs vasals!”. Prīca, ka kotru godu pīaug kolektivu skaits, kas pīsadola itymā humora pylnajā pasocīnī. Itūgod tī bejuši jau deveni amaterteatri, kas īprīcynuoja skateituojus, sovus nūvodnīkus.

Ilze Sperga vuordineicā stuosta par pavasara pučem, kas kotru pavasari nacylai izaug kotrā gruova molā, tok kū kotrys gaida ar napacīteibu – lels voi mozs.
Izaruod, ka zylajom vyzbuleitem ir vēļ cyts vuords – speidaceitis. Pučeitis, kam speid acs ar boltim zīdu videnim i putekšneicu buorkstim voi ari pošys vyzbuleitis kai zylys i skaidrys bārnu acs iz pārnejuo goda lopu i syunu.
A pa slapņom pļovom i gruova molom saaug puryni rasnim kuotim i dzaltonim zīdim. Na veļti nūsaukums purynam ir veirīšu dzimtē. Ir pat teicīņs – puiss kai puryns. Taitod seviški izneseigs, lels i styprys. Skaistim byudim, vasals i prīceigs. Vēļ ir teicīņs – prīceigs kai puryns. I kai lai nasaprīcoj? Kuojis iudinī, golva korstajā pavasara saulē. Zīd i dzeivoj.

.

Zinis eisumā

Itūnedeļ Daugovpilī tyka atkluots Marka Rotko centrs, kas ir nūzeimeigs nūtykums  na viņ Latgolā, bet vysā Latvejā i  īviereibu īgivs ari pasauļa mārūgā. Niu Latvejā kluotīnē ir apsaverami slavanuo muokslinīka dorbu originali, kū centram deponiejuši juo bārni. Centra apmaklātuoji var īsapazeit ar dažaidom laimeteiguos muokslys izstuodem i pīsadaleit centra organizātajūs kulturys dzeivis nūtykumūs.

25 godu jubileju nūsviniejs Ludzys Tautys noma senioru daņču kolektivs “Atvosora”. Jūs reikuotuo jubilejis koncerta “Peirāgs ar ūdzeņu” ūdzeņa beja doncuotuoju savuoktūs receptu gruomotys “Doncuotuoju receptu būrtneica” prezentaceja. “Atvosorys” daņči „Ols lobs, gosti lobi”, „Zoļa„, i „Buobu daņcs” ir īgivuši atzineibu dažaidūs jaunradis konkursūs, niu juos doncoj ari cyti kolektivi Latvejā.

Nu 18. leidz 27. apreļam tyka svieteitys Latgolys pūdnīku dīnys.  Latgolys Kulturviesturis muzejā nutyka teoretiskī lasejumi „Tautys lītiškuo muoksla myusu dīnuos”, Daugovpiļs Muola muokslys centrā tyka demonstrāta keramikys ryudeišonona rudzu myltu īraugā, beja atvārtūs durovu dīnys Latgolys pūdnīku darbneicuos, tymā skaitā – dūbis tipa atkluotuos guņs keramikys cepļa atvieršona Viktora Pankova darbneicā, kai ari centralais nūtykums – „Latgolys pūdnīku dīnu 2013” keramikys cepļa kurynuošona i atvieršona Stanislava Viļuma darbneicā „Cukrasāta” Rēzeknis nūvoda Bekšūs.

Leivuonu stykla muzejs ir puorsavuocs iz jaunom telpom Latgolys muokslys i amatnīceibys centrā. Niu vīnā vītā var apsavērt kai Leivuonu styklu, tai viesturiskū ekspoziceju “Amatnīki Latgolā 19.-20. godu symtā”.
Puorsavuokšonys laikā sapleisa septeni stykla trauki, tok ituos lauskys tyka puortaiseitys par suvenirim. Juocer – trauki pleist iz laimi i Leivuonu stykla muzejs ari iz prīšku byus golvonais nūvoda turisma objekts, kas kotram jau itūvosor ļaus atkluot daļu nu Latgolys viesturis.

27. aprelī sovu 60 godu jubileju atzeimuoja vīns nu vacuokūs Latvejis etnografiskūs ansambļu „Naktineica”. Reizē ar jubileju ansamlis ir tics ari pi jauna muzykys albuma „Seju, veju, rallalā”, kas tyka īskandynuots Preiļu Kulturys nomā. “Naktineicys” sātyslopa ir apsaverama ite.
„Kolnasātys” nūslāgumā klauseituojim ir īspieja nūsaklauseit dzīsmi  „Kur tu augi skaista meita” nu jaunuo „Naktineicys” albuma  „Seju, veju, rallalā”. Dzīsmis teicieja Eleonora Dolģe, īrokstu veics Edgars Skrāģis 2012. godā.

Raidejuma komanda: Aigars Runčis, Daira Kokoreviča i Ilze Sperga.
Ka raidejums nasuoc skanēt automatiski, tod klausīs ITE.

Aivara Līpenīša fotokarteņa nu privatuo arhiva.

Komentari slāgti.