Konstantins Raudive – pasauļa guojiejs

LaKuGa 25. Septembris, 2013. gods Comments Off on Konstantins Raudive – pasauļa guojiejs

Konstantina Raudivis vuords latvīšu literaturā i filozofejā nav svešs, tūmār tikai nadaudzi zyna, ka ituo talanteiguo cylvāka dzymtuo puse ir Latgola. Konstantins Raudive pīdzyma 1909. goda 30. aprelī Latvejis austrumu daļā – Osyuna pogosta Mozūs Baranauču sādžis „Slāņu” sātā, nabadzeiga zemnīka saimē.

430px-Konstantins_RaudiveNu nabadzeiga zemnīka dāla, kas bierneibā cīši daudz slimuojs, narunuojs leidz sešu godu vacumam un apleicejim ruodejīs kai sovrups sovaidnīks, ar laiku izaveiduoja pošpuorlīcynuots i talanteigs jauns cylvāks, kurs zynuoja sovu vierteibu i apceļuoja gondreiž pusi Eiropys. Par itaidu īspieju daudzi pat naīsadrūsynuoja sapņuot. Ari vāluokūs godūs liktiņs i dzeive Konstantinu Raudivi nažāluoja, tūmār deve ari skaistys šaļts i nūzeimeigus cylvākus jam sūpluok. Myuža ūtrū pusi daguoja pavadeit svešumā. Tūmār, lai kur jis ari byutu, sirdī vysod palyka sātā, i juo sāta beja Latgolā.

Latgolys īspaidi i redzīņi pavadeja rakstnīku vysu dzeivi, tymā skaitā ari katuoļticeiba. Kas var byut vēļ skaistuoks, kai nūsamest iz celim Parīzis Dīvamuotis katedralē i saprast, ka Jaunova Marija iz myusim vysod i vysur verās vīnaiži i žieleigi. Tai atguoduoja rakstnīks sovūs autobiografiskajūs dorbūs.

Nu vysys sovys dzeivis mozuokū daļu jis ir pavadejs Latgolā, tūmār, īspiejams, nūzeimeiguokū – bierneibu i bīdejūšūs kara godus. Navar nūlīgt, ka gryutuos šaļtīs sāta vysod dūd spāku. Vuicejīs Osyuna pamatškolā i vāluok skaistajā Kruoslovys gimnazejā. Atsagrīžūt Latvejā piec studejom uorzemēs, Konstantins Raudive aktivi pīsadaleja Latgolys studentu kūpā, kas beja izaveiduojuse Reigā. Jis beja sevišķa persona storp itim cylvākim, pyrmais latgalīts, kas studiejs Eiropys augstškoluos, publiciejs gruomotys i rokstus, puorzynuojs tik daudz volūdu i puortulkuojs latviski pat pazeistamū „Donu Kihotu”.

Divi kara godi nu 1942. leidz 1944. godam tyka pavadeiti dzymtajā Latgolā, kod Konstantins Raudive dorbuojuos gazetā „Daugavas Vēstnesis”. Vysā itymā laika pūsmā, kod apleik plūsejuos kars i šausmys, K. Raudive raksteja par muokslu, literaturu i kulturu, īspiejams, daudzim cylvākim paleidzūt taidā veidā aizmierst apleicejuos šausmys i varbyut sliepūtīs ari pošam, lai, vysmoz rokstūt, aizmierstu par nūteikūšū.

Piec divim godim dzymtajā Latgolā sekuoja myuža trymda, nikod vaira naradzūt ni Latveju, ni ari sovu dzymtū pusi i sātu. Tūmār sāta vysod beja juo sirdī, lai kaiduos vaļstīs dzeivuotu i lai cik volūduos runuotu, Latgola vysod beja kas nibejs sevišks.

Juo sīva i uztycamuo leidzgaitneica i tikpat īvārojama latvīšu rakstneica i esejiste Zenta Mauriņa jū sauce par albatrosu, cīši iztureigs jiurys putyns tuoleimūs liduojumūs. I vysai pamatotai, partū ka tikai vysiztureiguokī spieja panest i pījimt svešumu nu sātys i vysus liktiņa sitīņus, kū daguoja pīdzeivuot Konstantinam Raudivem.

Roksta autore: Laura Keiša
Karteņa: lv.wikipedia.org

Komentari slāgti.