Valereja Seile – nanūgurdynojamuo latgalīte

LaKuGa 13. Juņs, 2014. gods Comments Off on Valereja Seile – nanūgurdynojamuo latgalīte

Valērija Seile IIValereja Seile ir vīna nu Latgolys spylgtuokajom i nūzeimeiguokajom sīvītem. Par Valereju Seili varātu saceit, ka jei beja miniatura sīvīte, kura padareja lelus dorbus Latgolys lobā, eipaši kulturys i izgleiteibys jūmā. Jei beja pyrmuo latgalīšu sīvīte, kura sasnēdze augstuokū izgleiteibu. Tok juojam vārā, ka jai tys vyss guoja ar pacīteigu dorbu dīndīnā i sekuošonu leidza jaunuokajom tendencem, kurys pīlāguoja asūšajim apstuoklim. Valereja Seile apzynuoti veiduoja sovu dzeivi i vidi, kurā dzeivuoja. Jai beja svareigi atteisteit sovu nūvodu – Latgolu – i tū integrēt Latvejis vaļstī.

Valereja Seile pīdzyma 1891. goda 23. junī Rēzeknis apriņča Makašānu pogostā. Juos tāvs beja Seiļu sādžys mozsaiminīks Benedikts, bet muote Buorbola. Saimē kūpā bejuši 8 bārni – četrys meitys i četri dāli. Tāvam beja 4 hektari zemis, bet tys beja par moz, lai apguoduotu sovu lelū saimi. Ituo īmasla deļ 1894. godā saime brauc iz Pīterburgu, kur tāvs atrūn dorbu kaidā fabrikā. Piec pīcu godu mierst Valerejis tāvs, i saimi pīmeklej gryuti laiki. Sovys vuiceibys 1898. godā Seile suoce Lebedeva fabrikys elementarškolā, bet jau piec 3 godu puorīt iz katuoļu školu. 1912. godā jei īsastuoj Nikoforovys privatajā sīvīšu gimnazejā. Itū laiku Seile atguoduoja, kai gryutuokū sovā dzeivē: “Beja juonūpeļnej na tik vyss vajadzeigais puortykai i školys izdavumim, bet juouztur ari muote i muosa, kas taišni itymā laikā beja saslymuse. Dīna paguoja vīnuos ryupēs: nu reita školys vuiceibys, piec tam iz slimineicu pi slymuos muosys i tod leidz vālam vokoram pasnādzūt privatstuņdis. Piec tik dažu stuņžu nakts atpyutys beja juoīt otkon iz školu, kura nu munys dzeivis vītys, kaidā piļsātys nūmalē, atsaroda apmāram 7 km tuoli. Tai paguoja dīnys i mieneši – vīnuos ryupēs i tryukumā.”

1916. godā Seile beidze studejis Bezstuževys Augstuokūs sīvīšu kursu Viesturis-filologejis nūdaļu. Itymā pošā godā Seile atsagrīze Latgolā, kur izvērse sovu darbeibu kulturys, politikys i pedagogejis jūmā, palīkūt par vīnu nu sova laika īvāruojamuokajom latgalītem.

 Sabīdriskuo darbeiba

Valereja Seile beja storp tom dažom latgalītem (kūpā ar Amāleju Bžezinsku, Naaizmierstuli (R. Tabini)), kurys sevi pīsaceja nacionaluos atmūdys laikā 20. godu symta suokuos. 19. godu symtā Latgolys sīvītis navarēja i naizvērse sovu darbeibu uorpus privatuo saimis lūka, izjāmums beja darbeiguos lauku školuotuojis Sofija Prentnīce (1820–1907) i Helena Orenīte (1849–1939). Tok juoatzeimoj, ka leidz tam latgalīšu sīvītis sevi veļteja pošaizlīdzeigam dorbam sātā, saimē, bārnu audzynuošonai i izgleituošonai, bet nu tuo laika sabīdreibys redzīņa jūs dorbs, vierteibu sistema i dūmys leidzynuojuos nullei. Tok tei nabeja tik latgalīšu sīvīšu problema, partū ka ari puorejā Latvejā sīvīšu stuovūklis nabeja spūžs, tok pamozom nūtyka izavierzeišona, kū navar saceit par Latgolu itymā laikā. Tys ir ituos kulturys i socialais fons, kurs nūteikti ir juojem vārā, skotūt Valerejis Seilis dzeivi. Jei beja vīna nu pyrmajom sova laika īvāruojamom sīvītem, kura realizēja sevi politikys, kulturys, pedagogejis i zynuotnis jūmā.

Jau Pīterburgā Seile suoce sabīdriskū darbeibu, nu 1915. goda struodojūt par školuotuoju Petrogradys Latgalīšu biegļu paleidzeibys komitejis kursūs. Itymā pošā godā jei pavasarī ari pīsadaleja Latgolys kongresa organiziešonā Rēzeknē.

Jei 1917. godā atbaļsteja ideju, ka ir juoapsavīnoj vīnā vaļstī, i minēja kai pīmāru ASV, kur ir vysaidys tauteibys i ticeibys, bet tei vystik ir spieceiga vaļsts, tod parkū tys navarātu nūtikt mozajā Latvejā?

Valereja Seile kūpā ar cytim Latgolys latvīšu nacionaluos kusteibys dalinīkim tīcēs puorvarēt nūvoda viesturiskū nūškierteibu kai vīnu nu atpaliceibys cālūnim, naatlaideigi raudzeidama pīradynuot latgalīšus pi vīnuotys nacionaluos apzinis, kas beja vajadzeiga, lai itys nūvods turpynuotu progresēt i atsateisteit.

perspnys apliceibaV. Seilis personya aplīceiba (1917.g.). Karteņa: du.lv

Latgalīšu pyrmuos atmūdys suokumā, 20. gs. suokuos, Latgolys atmūdys darbinīki guoja nu pošu tautys vyda i izaveiduoja par aktivim sovys dzeivis i vidis radeituojim. Jūs darbeiba saistejuos ar vysvysaidom nūzarem, pīmāram, presi, biblioteku i skaiteitovu izveidi, lauksaimnīceibu, bīdreibu darbeibu i cytom. Taišni itom spylgtajom personeibom ir juosoka paļdis par Latgolys atmūdys vierīni i sekmem. Valereja Seile beja vīna nu itūs spylgtūs personeibu, kuru davums Latgolai ir nanūviertejams.

 Politika

Sevi politikā Seile izvērse storpkaru Latvejis Republikys suokuma godūs, bet vāluok pīsavērse vaira pedagogejai i sovom zynuotniskajom interesem.

Satversmis sapuļcē Valereja Seile beja vālātuo tautys puorstuove, kura puorstuovēja Zemnīku savīneibys Latgolys grupu. Jei beja ari izgleiteibys ministra A. Daugis bīdre (2.07.1921.–30.10.1922). 1921. godā V. Seile i F. Trasuns izceineja, ka Latgolys školom pīškeire 55 mijjonu Latvejis rubļu – tys beja nūzeimeigs atspaids izgleiteibys pamatu veiduošonai vuordzynuotajā nūvodā.

Sovukuort Satversmis sapuļcē Seile vadeja Izgleiteibys i kulturys komiseju, aktivi pīsadaleja lykumdūšonys izstruodē par Latvejis teatri i operu, par Vaļsts biblioteku. Valereja Seile uzskateja, ka “Latvejis opera i teatris ir vaļsts īstuodis, kurys juouztur vaļstei, Latvejis operys i teatra muokslinīki atsarūn Izgleiteibys ministrejis puorziņā. Jim ir juonas Latvejis muoksla pasaulī”.

1922. g. kandidiejuse 1. Saeimys vieliešonuos nu Latgolys Zemnīku partejis saroksta, bet saroksts itamuos vieliešonuos dabuoja tik 1 deputata vītu.

Pedagogeja

Paraleli politikai V. Seile vaira pīsavērse pedagogejai i izgleiteibai Latgolā. Juosoka, ka itymā laikā sīvītis vyspuor suoce bīžuok izavielēt školuotuoju profeseju, partū ka tei nūdrūsynuoja sabīdreibys akceptātu karjeru i veiksmeigu socialū mobilitati. Sīvītis lobpruot tyka pījimtys dorbā par školuotuojom, partū ka jom varēja moksuot mozuoku olgu. Sīvītis bīži ari tyka īcaltys par vuiceibu īstuožu vadeituojom. Valereja Seile storp pedagogejis darbineicom itymā laikā beja sasnāguse īvāruojamus panuokumus. V. Seile veļteja sovu darbeibu Latgolys školu atteisteibai. Latgolā pastuovūšais ilgais drukys aizlīguma laiks (1864–1904), smogā puorpūļuošona i puorkrīvuošona beja nūdarejuse lelu pūstu Latgolys izgleiteibys atteisteibai, partū var saceit, ka latviskuos školys suokumi Latgolā ir tik nu 1918. goda.

V. Seile apceļuoja Vuoceju, Italeju, Čehslovakeju i, izmontojūt sovu dabuotū pīredzi i pīmārojūt tū Latgolys apstuoklim, jei izstruoduoja sovus pedagogiskūs principus. V. Seile ir sacejuse: “Školuotuoji, karojit ar tymseibu i nabadzeibu! Byusim bārnu tīseibu aizstuovi. Ceļsim bārnus sauleitē! Pedagoga spiejis i augsta tykumeiba ir nasaraunamys lītys.”

Nu 1919. goda jei struoduoja kai krīvu volūdys školuotuoja Reigys 2. piļsātys gimnazejā. Godu vāluok tyka īcalta par Rēzeknis apriņča pamatškolu inspektori. Nu 1923. goda beja Kruoslovys Vaļsts vydsškolys direktore, bet jau rudinī jū īcēle par pedagogiskuos vydsškolys direktori.

Pedagogiskuo vydsškola V. Seilis vadeibā puortopa par Daugovpiļs Školuotuoju institutu, i jei tū vadeja leidz tuo likvidiešonai 1940. godā. Daugovpiļs Školuotuoju instituts sagataveja kadrus Latvejis dīnvydaustrumu regionam. Kūpā ar Rēzeknis Školuotuoju institutu DVSI beja na tik pedagogu, bet ari plašuoka kulturys dorba veicieju sagatavietuoji. Storpkaru perioda Latvejā školuotuoju dorbs beja ar augstu prestižu i labi atolguots. Institutā vaļdeja religiska i nacionala tolerance. Tymā vuicejuos latgalīši, zemgalīši, vydzemnīki, pūli, ebreji, krīvi, boltkrīvi. Vīns nu prīkšmatu leidz pat 1940. godam beja latgalīšu volūda.

Institutā Seile pīvērse viereibu ari muzykalajai izgleiteibai. Par tuos sasnāgumim līcynuoja tys, ka Instituta kors 1938. goda Dzīšmu svātkūs dabuoja 3. vītu “dzīšmu karūs”.

seile i audziekniV. Seile i Daugovpiļs Školuotuoju instituta audziekni. Karteņa: du.lv

Pietnīceiba

Juos myuža dorbs beja latgalīšu bibliografejis materialu vuokšona, tūs apstruode i publiciešona. Jei veice ari lelu dorbu 1940. goda Latgolys dzīšmu svātkūs, īkuortojūt latgalīšu rakstnīceibys i gruomotu izstuodi.

Okupaceja i vyss nu tuo izrītūšais naļuove V. Seilei pabeigt īcarātūs dorbus, pīmāram, nūbeigt manuskriptu “Latgaļu rakstnīceiba un prese”, kū vāluok M. Bukšs izmontuoja sovā 1957. godā publicātajā “Latgaļu literaturys viesturē”.

Valerejis Seilis “Grāmatas Latgales latviešiem”, kas izguoja 1936. godā, ir vīns nu nūzeimeiguokajim 20. gs. 30. godu historiografiskajim i bibliografiskajim dorbim. Tys ir fundamentals – laika pūsmā nu 1585. leidz 1936. godam latgalīšu dialektikā izdūtūs gruomotu, kalendaru, periodikys ruodeituojs. Par itū dorbu Seile sajēme “Tēvzemes balvu”. Nu Latgolys puorstuovim jai vīneigajai tyka pīškierta itei bolva.

Seile ari īsasaisteja presis darbeibā. 1920. godā pīsadalejuse laikroksta “Latgalīts” izveiduošonā, 1919.–1920. godā bejuse laikroksta “Latgolas Vōrds” redakcejis lūcekle, žurnalu “Dzimtines Skaņas” (1925), “Nōkūtne”, “Pumpureits” i “Latgolas Škola” (1921–1923, 1925–1926) izdevieja i redaktore. V. Seile pīstruoduoja ari kai žurnala “Zīdūnis” (1921–1940) leidzstruodneica. Publikacejuos izmontuojuse pseidonimu Breivais Putneņš.

 Padūmu režima varys godūs

Piec Latvejis okupacejis 1940. goda 16. julī školuotuoju instituts tyka slāgts i Valereju Seili atbreivuoja nu omota. Rudinī jei suoce struoduot par krīvu volūdys školuotuoju Rēzeknis Vaļsts ekonomiskajā tehnikumā, komercškolā i Školuotuoju institutā, kai ari Rēzeknis 1. vydsškolā. Piec vuocu okupacejis nu 1941. goda struoduoja par viesturis školuotuoju atjaunuotajā Rēzeknis Školuotuoju institutā, vāluok beja Tautys paleidzeibys Latgolys apgobola prīkšneica. 1946. godā puorsacēle iz Reigu, struoduoja par krīvu volūdys školuotuoju Reigys 2. vydsškolā. Dzeivis nūgalē V. Seili izlyka nu dzeivūkļa, partū dzeivis pādejūs godus jei nūdzeivuoja kūpā ar muosinišku Bronislavu Moskovys forštatē Reigā.

Valereja palyka nasapreciejuse, bet adoptēja meitu Janinu, kura dzymuse 1936. goda 15. junī.

Valereja Seile myruse 1970. goda 10. majā Reigā. Paglobuota Daugovpiļs katuoļu kopūs. Pi nazkodejuos Daugovpiļs Školuotuoju instituta ākys ir izlykta pīminis plāksne (tieļnīks I. Folkmanis). Piec Latvejis Republikys naatkareibys atjaunuošonys natuoli nu V. Seilis dzymtuos sātys (myusu dīnuos Audreņu pogostā) ir pastateits atjaunuots krucifikss.

Seile vacumdinuosValereja Seile i Bronislava Pučko Reigā. Karteņa: du.lv

Atbylstūšs ir gruomotā “Latgales kultūras vēsture” (P.Zeile, 2006) mynātais, ka Valerejis Seilis darbeiba ir kai zalta pavedīņs Latgolys viesturē. Seilis darbeiba Latgolys lobā ir patīsai īvāruojama, i nav īdūmuojama Latgolys izgleiteibys i kulturys atteisteiba bez Seilis īguļdeituo dorba. Valereja Seile sovu nūzeimi nav pagaisynuojuse ari myusu dīnuos, partū ka jai par gūdu teik veiduoti pīminis pasuokumi, teik izdūti izdavumi, kuri veļteiti juos dzeivei i darbeibai.

Roksta autore: Maija Ārena

Komentari slāgti.