Ludzys nūvoda pošvaļdeiba aicynoj sevkuru, kas var i gryb īguļdeit unikala kulturys pīminekļa saglobuošonā i kulturys vierteibu populariziešonā, zīduot naudu Ludzys Leluos sinagogys rekonstrukcejai. 

Ludzys Leluo sinagoga ir vacuokuo sinagoga Latvejā i Baļtejis vaļstīs i skaitama par unikalu zīmeļaustrumu Eiropys kulturys pīminekli, kas cytur Eiropā pagaisuši 20. godu symta laikā. Ir sasaglobuojušuos zinis, ka 700 godu laikā Austrumu Eiropā ir izcaltys ap 700 kūka sinagogu. Kūpejais vēļ eksistejūšū kūka sinagogu skaits Eiropā nav leluoks par 4 – 5.

Ludza viesturis pazinieju vidē tyka saukta par Austrumeiropys Palestinu. 1937. godā Ludzā beja 3 sinagogys i 5 lyugšonu nomi. Ludzys Leluo sinagoga beja golvonuo lyugšonu vīta, kur nūtyka dzīduojumi, Torys lasejumi, religiskī riti i kur dreikstēja lyugtīs ari sīvītis atseviškā tam paradzātā telpā.

Latvejis Vaļsts viesturis arhiva izziņā saceits, ka Ludzys Leluo sinagoga ir calta 1800. godā kai kūka kuorms. Apmāram 19. godu symta 3. catūrksnī, kod kuormam rodušuos tehniskys problemys, tei tyka apšyuta ar muola ceglim. Ludzys Leluo sinagoga ir vīns nu ratajim kuormim, kas natyka skorts Ludzys leluo guņsgrāka laikā 1938. godā, kad izdaga vyss piļsātys centrs. Kuorms izmontuots kai dīvnoms da 80. godu beigom i saglobuojuse autentisku telpu plānuojumu i vysus golvonūs īkuortys prīškmatus voi tūs dalis.

Itūšaļt sinagoga nateik izmontuota na kai lyugšonu vīta, na kai turisma objekts sova nalobuo tehniskuo stuovūkļa dieļ. Sinagogu var apsavērt tik nu uorpusis.

2013. gada novembrī Ludzys Leluo sinagoga ir īkļauta vaļsts kulturys pīminekļu sarokstā kai unikals kūka arhitekturys pīmineklis, pi tuo vēļ atsarūn Ludzys vacpiļsātys teritorejā, kas ir vīns nu pīcu piļsātbyuvnīceibys pīmineklim vaļstī.

Ar mierki saglobuot kulturviesturiskū montuojumu i nūdrūšynuotu kvalitativu kulturys pakolpuojumu pīejameibu sabīdreibai, 2014. goda beiguos Ludzys nūvoda pošvaļdeiba ir suokuse projekta “Ludzas Lielās sinagogas restaurācija un ebreju garīgā mantojuma atdzimšana” eistynuošonu, kura ītvorūs tiks veikti sinagogys kuorma restauracejis dorbi i uorspusē, i īškpusē, saglobojūt kuorma autentiskumu, eipašu viereibu pīvieršūt kūka detaļu saglobuošonai i restauracejai. Projekts tiks eistynuots sadarbeibā ar Hordalandys Muzeju centru (Norvegeja). Piec projekta realizacejis renovātajā Ludzys Lelajā sinagogā tiks veiduota Ludzys Nūvodpietnīceibys muzeja filiale i tamā byus izvītuotys četrys ekspozicejis: Ludzys geto ekspoziceja, fotografa Vulfa Franka i kinodokumentalista Herca Franka dorbu multimedialuo ekspoziceja, Ludzys ebreju viesturis audiovizualuo ekspoziceja i ebreju dzeivis i ticeibys ekspoziceja. Projekta kūpejais budžets ir 250 000 EUR.

Kab īceri eistynuotu i kuorms varātu funkcionēt, vēļ vajadzeigs izveiduot pīslāgumu pi iudiņsvoda i kanalizacejis teiklim, īreikuot elektroapguodis, zibiņa aizsardzeibys i guņsdzieseibys signalizacejis sistemu, veikt sinagogys īkuortys i mebeļu restauraceju, izveiduot ekspozicejis i īsaguoduot ekspoziceju apreikuojumu. Tam vajadzeigi papyldu finanšu leidzekli – 150 000 da 180 000 EUR.

Ludzys nūvoda pošvaļdeiba aicynoj sevkuru, kas var i gryb īguļdeit unikala kulturys pīminekļa saglobuošonā i kulturys vierteibu populariziešonā, zīduot naudu, puorskaitūt tū pošvaļdeibys zīduojumu kontā ar nūruodi “Ludzas Lielās sinagogas ēkas rekonstrukcijai”:

Ludzas novada pašvaldība

Reģ. Nr.90000017453

AS „Citadele banka”

LV64PARX0002240270004

Karteņa: ludza.lv